Search

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Šeit būs visa patiesība par neiegādātiem lādiņiem pretdronu sistēmām aizsardzības ministra Sprūda laikā. Vakar Sēlijas poligona apmeklējuma laikā tieši runāju ar NBS un 20 gadus pieredzējušu sprāgstvielu ekspertu. Tas ir neiedomājams stulbums pašiem karavīriem likt manuāli pildīt sprāgstvielas dronos - tas paģēr apmācīt katru drona operātoru sprāgstvielu lietošanā un būtiski paaugstina risku dzīvībām #droni #aizsardzība #NBS

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

PRO ierindnieki jau otro dienu vienā elpas vilcienā sludina, ka @JanisDombrava ir “apdraudējums Latvijas drošībai” un ka viņš nepamatoti “pamāca Spāniju”, viņiem esot “sveškauns” un vispār tūdaļ tūdaļ Spānijas NATO kontingents pametīs Latviju. Tieši viņu histēriskais tonis ir tas, kāpēc vispār šo komentēšu. Vienīgais, ka, atšķirībā no PRO & co, es neesmu tikai dzirdējis par kaut kādu vēstuli no “Panorāmas” nostāsta bez satura vai atsaucēm - pārzinu vēstules saturu un kontekstu. Vispirms par metodi, kas jāizskauž no Latvijas politikas. Ikreiz, kad kādam neizdevīga vai nepatīkama izrādās kāda politiska lēmuma pieņemšana, tiek izspēlēta viena un tā pati kārts - “sabiedrotie apvainosies”, “sabiedrotie aizies”. To dzirdējām, kad apsvērām Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas - šie paši personāži, kas šodien raud par Dombravas vēstuli Spānijai, draudēja, ka Kanāda pārskatīs savu NATO klatbūtni Latvijā. Tagad - spāņi. Šī retorika nav nekādas rūpes par drošību, tā ir sabiedroto uzticamības diskreditēšana savu politisko punktiņu iegūšanai - it kā mūsu NATO partneri būtu frivoli un kaprīzi diletanti, kas savas saistības pret Latviju nosaka pēc tā, kā viņiem patīk kāda ministra vēstule citam ministram. Ja kāds patiešām tā domā par Spāniju vai Kanādu - tas ir apvainojums viņiem, nevis Dombravam. Par saturu, kuru neviens no kliedzējiem nav lasījis, bet zina visu tik labi, lai komentētu. Vēstule nav ultimāts un nerada Latvijai nekādas jaunas saistības - tieši pretēji, tajā ir izteikta solidaritāte ar Spāniju par cietušajiem Seutā, piedāvāta tehniskā palīdzība un pieredze, ko Latvija guvusi piecu gadu hibrīdkara apstākļos pie Baltkrievijas robežas. Tas sasaucas tieši ar to, ko valdības pārstāvji janvārī teica Saeimas ārpolitikas debatēs: Latvija ir gatava dalīties pieredzē solidaritātes mehānisma ietvaros, taču jaunus migrantus neuzņemsim un par tiem nemaksāsim. Vēstulē arī nosaukts pats problēmas kodols - vairāk nekā pusmiljona nelegālo migrantu legalizācija Spānijā, ko Latvija pamatoti neuzskata par tikai Spānijas iekšlietu jautājumu, jo šī lēmuma sekas skars visu Šengenas zonu. Latvija nupat arī pievienojās 22 ES valstu līderu vēstulei ar aicinājumu uz koordinētu rīcību šīs krīzes risināšanai - tajā pašā laikā, kad Itālija, Somija un Dānija atklāti pieprasīja Spānijas izslēgšanu no Šengenas zonas. 22 ES valstu līderi brīdināja tieši par to pašu - ka nelegālo migrantu legalizācija radījusi signālu, ka nelikumīga ieceļošana var pārtapt par likumīgu uzturēšanos. Pati par sevi ES dalībvalsts ministra vēstule citas valsts ministram nav nekas neparasts - iekšlietu resori Eiropā regulāri sazinās un formulē savā starpā - tā ir ikdienas prakse, ne skandāls. Un pēdējais. Šī vēstule radās uz pamata, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā valdība - deviņus mēnešus politiskā līmenī neatrisināts migrantu solidaritātes mehānisma jautājums ES migrācijas pakta ietvaros. Tā ir tieša bijušā iekšlietu ministra Kozlovska neizdarība. Visdrīzāk rudenī Latvijai būs jāveic maksājumi tieši tāpēc, ka Kipra, Grieķija, Itālija un Spānija nav gribējušas Latvijas piedāvāto alternatīvo (tehnisko) atbalstu - jo šis jautājums nekad nav bijis pacelts politiskā līmenī. Dombrava to beidzot izdarīja ar šīs vēstules palīdzību. Atgādināšu, ka starptautiskajā diplomātijā šādu savstarpējo amatpersonu darba saraksti nav pieņemts publicēt. Ja vien tā nav apzināti politizēta vai nopludināta. Te nu katrs var spekulēt par iemesliem un to, kā šī informācija nonāca pie medijiem. Šādi PRO savus nesmukumus ar Rasimas lietu aizskalot aizmirstībā neizdosies. #Latvija #NATO #politika

Izsludināts @dabaDAP 180 000 € vērts atklātais konkurss lāču monitorēšanai 2026.–2028. gadā. Uz lāču monitoringa veikšanu var pretendēt, ja ir vismaz 3 gadu pieredze projektos, kuros veikta dabas vērtību uzskaite, datu analīze un populāciju tendenču novērtēšana. @lasilvportals https://t.co/ikDszJzdkN #lāčuMonitorings #dabasAizsardzība #konkurss

Diena Nr. 50 premjera krēslā — @RSiltums tarifs, 🇧🇾 robeža, TUA, deklarēšanās privātīpašumā, 🇪🇺 fondu pārdale Šodien Ministru kabinetā skatījām vairākus būtiskus jautājumus — no apkures izmaksām Rīgā un drošības uz 🇧🇾 robežas līdz investīciju piesaistei, īpašnieku tiesību aizsardzībai un 🇪🇺 fondu izmantošanai. 🔥 RĪGAS SILTUMA TARIFS — MĒRĶIS: LĒTĀKĀ APKURE BALTIJAS GALVASPILSĒTĀS Beidzot pienākusi diena, kad Ministru kabinetā skatījām priekšlikumus, kurus Saeimā izstrādāja manis vadītā “Rīgas siltuma” izmeklēšanas komisija. Kā premjers uzdevu klimata un enerģētikas ministram @JanisVitenbergs šos priekšlikumus detalizēti izvērtēt un sagatavot konkrētu rīcības plānu. Liels paldies ministram un viņa komandai, īpaši valsts sekretārei @LigaKurevska, par skrupulozi izstrādāto plānu: ➡️ īstermiņam — jau šai apkures sezonai; ➡️ vidējam termiņam — līdz 2027. gadam; ➡️ ilgtermiņam — pēc 2028. gada. Mērķis ir skaidrs — panākt, lai Rīgā būtu zemākais apkures tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Galvenie priekšlikumi: 📊 publiskot visus būtiskos siltumapgādes datus; 🏭 izvērtēt @Latvenergo ūdenssildāmo katlu nodošanu “Rīgas Siltums” pārvaldībā; ⚙️ uzdot SPRK pārskatīt “Latvenergo” koģenerācijas tarifa metodiku; ♻️ noteikt prioritāti atlikumsiltuma izmantošanai; ✂️ samazināt administratīvās izmaksas un izbeigt līdzekļu izšķērdēšanu; 🏢 mainīt “Rīgas Siltums” akcionāru struktūru, lai uzņēmumam beidzot būtu skaidrs un atbildīgs saimnieks; 🔄 izvērtēt “Rīgas BioEnerģijas” integrēšanu “Rīgas siltumā”; 🔌 izvērtēt TEC darbības modeli pēc 2028. gada; 📈 veicināt uzņēmuma modernizāciju un ilgtermiņa attīstību. Ministru kabinets lēma, ka ekonomikas ministram @ViktorsValainis sadarbībā ar KEM jāizstrādā valstisks priekšlikums par labāko “Rīgas siltuma” pārvaldības modeli. Šis lēmums vairs nav atliekams. Uzņēmuma attīstību un rīdziniekiem nepieciešamo tarifa samazināšanu bremzēt nedrīkst. 💶 TUA SISTĒMA — IZBEIGT VECO SISTĒMU un IZSTRĀDĀT JAUNU, MODERNU INVESTĪCIJAS PIESAISTES MODELI Iekšlietu ministrs @janisdombrava ziņoja par termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA sistēmu. Esošā sistēma ir novecojusi, sevi izsmēlusi un nav orientēta uz tādu investīciju piesaisti, kas patiešām nepieciešamas 🇱🇻 ekonomikas attīstībai. Uzdots ziņojumu papildināt ar citu 🇪🇺 valstu pieredzes analīzi, lai varētu lemt par jaunas un modernas sistēmas izveidi. Mērķis: 🤝 piesaistīt investorus no mūsu sabiedroto valstīm; 🚀 piesaistīt turīgus un veiksmīgus uzņēmējus, kuri Latvijā rada uzņēmumus, darbavietas un nodokļu ieņēmumus; 💰 investīciju un budžeta fondu programmās piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Latvijai nav vajadzīga uzturēšanās atļauju tirgošana. Latvijai ir vajadzīgi gudri, droši un valstij izdevīgi investīciju instrumenti. 🏠 DEKLARĒŠANĀS PRIVĀTĪPAŠUMĀ — TIKAI AR ĪPAŠNIEKA ZIŅU Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens nāca ar ļoti labu priekšlikumu sakārtot deklarēšanās sistēmu privātīpašumos. Pašlaik privātpersonas vai juridiskās personas atsevišķos gadījumos var deklarēties īpašumā bez īpašnieka ziņas. Tas nav pieņemami. Piedāvātais risinājums paredz, ka: 📲 īpašnieks automātiski saņemtu pieprasījumu; ✅ deklarēšanās tiktu reģistrēta tikai pēc īpašnieka piekrišanas; ❌ īpašniekam būtu iespēja pieprasījumu noraidīt. Uzdots jau tuvākajā laikā sagatavot konkrētu risinājumu un ieviešanas grafiku. Privātīpašums nozīmē arī īpašnieka tiesības zināt un lemt, kas tajā tiek deklarēts. 🛡️ 🇧🇾 ROBEŽA — Ir plāns kā risināt nelegālo migrāciju Ministru kabinets skatīja iekšlietu ministra ziņojumu par nelegālās migrācijas plūsmu uz 🇧🇾 robežas, aktuālo statistiku un iespējamiem risinājumiem. Ministrs informēja arī par tehniskajām problēmām robežpunktos un to novēršanu. Vērtējām visus priekšlikumus, kā: 🚧 ierobežot nelegālo migrantu plūsmu; 👮 uzlabot robežkontroli; 🛰️ stiprināt tehnisko uzraudzību; 🎯 vērsties pret hibrīduzbrukuma organizētājiem. Lēmums par 🇧🇾 robežas pilnīgu slēgšanu šodien netika pieņemts, taču šāda iespēja paliek kā viens no rīcības variantiem, ja migrācijas plūsma radīs būtisku apdraudējumu. Robeža tiek kontrolēta. Augustā paredzēti mērķtiecīgi un iepriekš plānoti pasākumi Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un NBS sadarbībā, lai ietekmētu un traucētu šī migrācijas hibrīduzbrukuma organizētāju darbību. 🇪🇺 ES FONDI — NAUDA JĀNOVIRZA EKONOMIKAS STIMULĒŠANAI Gatavojos ceturtdien paredzētajai 🇪🇺 fondu komitejas sēdei, kas nav sasaukta jau ļoti ilgu laiku. Darba kārtībā: 💶 esošo 🇪🇺 fondu līdzekļu pārdale un ministriju iesniegtās vēlmes; 📌 finansējuma novirzīšana prioritārākajiem projektiem; 🗓️ diskusija par jaunā 🇪🇺 fondu perioda — 2029.–2034. gadam — principiem un nosacījumiem. Eiropas fondu finansējums nedrīkst būt tikai ministriju vēlmju saraksts. #Latvija #investīcijas #apkure

Diena Nr. 49 premjera krēslā — drošība uz robežas, slimnīcu reforma un atgriešanās darbā klātienē Diena sākās ar drošības situāciju uz 🇧🇾 robežas. Kopā ar iekšlietu ministru Jāni @janisdombrava , ārlietu ministri @Braze_Baiba un finanšu ministru @MarisKucinskis pārrunājām 🇷🇺 un 🇧🇾 organizēto nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumu Latvijas robežai, brīvdienu aktuālo statistiku un iespējamo valsts atbildes reakciju. Spiediens uz robežas saglabājas augsts. Latvijai ir jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savu teritoriju, iedzīvotājus un valsts drošību. 🏥 Koalīcijas sadarbības padome — reģionālo slimnīcu reforma ZZS vēlas atkāpties no iepriekš atbalstītās reģionālo slimnīcu reformas. ZZS pieminēja Balvu slimnīcas vēstuli Mūsu nostāja ir skaidra: ja ZZS rīcībā ir fakti un dati, kas apgāž Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus, tie ir jāliek galdā. Tad tos izvērtēsim. Šis jautājums ZZS ir jārisina ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Svarīgākie fakti: ➖️ NMPD pacientus nogādā slimnīcās atbilstoši savai operatīvajai kartei, nevis tikai oficiālajam slimnīcu līmeņu sadalījumam un uz papīra norādītajiem pakalpojumiem. ➖️ Vairākās slimnīcās faktiski nav speciālistu, kuri oficiāli norādīti kā pieejami. ➖️ Dzemdību nodaļas slēgšana nav tieši saistīta ar slimnīcu reformu. ➖️ Drošam un kvalitatīvam dzemdību pakalpojumam nepieciešams pietiekams dzemdību skaits, pieredzējis personāls un atbilstoši resursi. ➖️ Finansējums nav samazināts — tas ir saglabāts, lai gan sniegto pakalpojumu apjoms ir kļuvis mazāks. ➖️ Lēmums par slimnīcu reformu ir pieņemts. Virzāmies uz priekšu. 📊 Dzemdību skaits Balvu slimnīcā: • 2024. gadā — 190 dzemdības, kas bija zemākais rādītājs Latvijā (Balvu slimnīca pati vērsusies ar zemā skaita problēmu) • 2025. gadā — aptuveni 140 dzemdības, atbilstoši slimnīcas 2026. gada 6. marta vēstulei Veselības ministrijai 👨‍👩‍👧 Vecāku pabalsts strādājošajiem vecākiem 75% apmērā Pašreizējā kārtība paliek spēkā līdz gada beigām. Par turpmāko risinājumu lemsim nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā. 🇪🇺 ES fondu tematiskā komiteja Ceturtdien sasaukšu ES fondu tematiskās komitejas sēdi. Tajā vērtēsim: ➖️ ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanu ➖️ gatavošanos 2028.–2034. gada periodam ➖️ fondu izlietojuma efektivitāti un lietderību ➖️ politiskās uzraudzības trūkumu līdzšinējā procesā Šis jautājums cieši sasaucas ar problēmām valsts IKT iepirkumos. Pārāk ilgi milzīgi finanšu resursi ir dalīti bez pietiekamas politiskās kontroles un skaidras atbildības. Tas ir jāmaina. 🤝 Tikšanās ar NVO Trešdien tiksimies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Uzklausīsim arī Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Kultūras ministrijas redzējumu par valsts finansējumu, sadarbības principiem un sasniedzamajiem rezultātiem. 🚧 Iespējamā robežas ar 🇧🇾 slēgšana 🇧🇾 ilgstoši pieļauj un veicina nekontrolētu trešo valstu pilsoņu nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu. Esmu uzdevis iekšlietu ministram sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju un nepieciešamo rīcību. Iekšlietu ministrija rosina slēgt robežu ar 🇧🇾. Valdības lēmuma projekts jau ir iesniegts saskaņošanai, un tas Ministru kabinetā jāizskata steidzamības kārtībā. Nelegālās migrācijas spiediens nemazinās un prasa arvien lielākus Valsts robežsardzes, policijas, NBS un citu dienestu resursus. Valdībai ir jāpieņem lēmums. Bezgalīgi vilcināties nevaram. ✈️ airBaltic Šodien netika skatīts uzņēmuma biznesa plāns. Tika vērtēta Satiksmes ministrijas piedāvātā stratēģija. Diemžēl obligacionāru sapulcē nebija kvoruma, taču šāds scenārijs jau iepriekš tika prognozēts. Atkārtotā sapulce paredzēta 17. augustā. Ceram, ka obligacionāri tajā spēs pieņemt lēmumu. Šobrīd valdība var tikai sagaidīt kreditoru vairākuma balsojumu. Iepriekšējo valdību lēmumu dēļ esam nonākuši situācijā, kurā par uzņēmuma nākotni lielā mērā lemj kreditori un citi īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Valsts kase savu balsojumu elektroniski iesniedza jau 31. jūlijā. 🏢 Attālinātajam darbam valsts pārvaldē jākļūst par izņēmumu, nevis normu Esmu uzdevis Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai apkopot informāciju par attālinātā darba apjomu visā valsts pārvaldē. Redzu, ka daudzās ministrijās pēc Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs ir saglabājies kā ikdienas norma un atgriešanās klātienē tā arī nav notikusi. Mana nostāja ir skaidra: ➖️ valsts pārvaldē pamatā jāstrādā klātienē; ➖️ attālinātam darbam jābūt pamatotam izņēmumam; ➖️ jābūt skaidri izmērāmai darba produktivitātei un rezultātiem; ➖️ vadītājiem jāspēj kontrolēt darba kvalitāti un izpildi. Attālinātais darbs var būt efektīvs atsevišķos gadījumos, taču bez skaidras kontroles tas var mazināt darba tempu, sadarbību un atbildību par rezultātu. Sagaidīšu ziņojumu, izvērtēsim reālo situāciju un veiksim nepieciešamās izmaiņas, lai valsts pārvalde atgrieztos pie klātienes darba visur, kur tas ir pamatoti un nepieciešami. Valsts pārvaldei ir jākalpo sabiedrībai — efektīvi, atbildīgi un ar izmērāmu rezultātu. @Apvienotais_ #Drošība #VeselībasReforma #Latvija

Latviešu e-sportists Mareks Yekindar Gaļinskis no rezervistu soliņa Team Liquid ir sasniedzis pasaules čempionāta finālu ar Brazīlijas organizāciju Furia, daloties pieredzē par fiziskās un mentālās veselības atjaunošanu, komandas saliedētību un tiešu komunikāciju, kas veicinājusi viņa profesionālo izaugsmi. #eSports #Yekindar #Furia

Kā cilvēks, kurš bija pret Ukrainu un daudz patērēja Krievijas propagandu, es vienkārši vēlējos dalīties ar jums savā pieredzē. Es mēdzu rakstīt rakstus "RT", un es to nožēloju. Esmu sapratusi, ka mani apmānīja Krievijas propaganda un ka ticēju daudzām nepatiesām lietām par Ukrainu. Agrāk domāju, ka šī ir valsts ir pilna ar nacistiem.

Raksts analizē, vai mūsdienu bērni ir kļuvuši atšķirīgi salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, uzsverot, ka faktiski mainījusies ir viņu vide un ikdienas pieredze, nevis paši bērni, un aicina vecākus adaptēties jaunajām tehnoloģijām, lai labāk varētu audzināt bērnus digitālajā laikmetā. #BērnuAudzināšana #MūsdienuBērni #TehnoloģijasUnBērni

Mans likumprojekta praktiskais mērķis ir dot iespēju uz pārejas periodu kapitālsabiedrības valdē iecelt profesionāļus, kuri jau pilda pienākumus citas publiskas personas kapitālsabiedrībās un ir atlasīti publiska konkursa rezultātā, un tiem ir valsts kapitālsabiedrību vadīšanai nepieciešamā profesionālā pieredze.

Lai veicinātu Rail Baltica projekta attīstību, Saeima ir pieņēmusi lēmumu, kas ļauj uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes locekļiem vienlaikus ieņemt arī citus valsts vai pašvaldību amatus, tādējādi piesaistot pieredzējušus profesionāļus un stiprinot projekta vadību. #RailBaltica #EiropasDzelzceļaLīnijas #Ekonomika

Es ceru jūs pamanījāt kā JV puve, Progresīvie/KustībaPar cīnijās ar atņirgtiem zobiem par NAUDU savām angažētajām NVO? Tāda spēka koncentrācija un morālā pozēšana, kas nav pieredzēta pēdejos 15 gadus. Bet 2 dienu laikā atcerējās par savu personīgo "pilsonisko sabiedrību". Neredzu kā Progresīvie cīnītos par tevi, par AirB, par RailB...kā JV Veselības ministrija cīnītos par vēža pacientiem. Kā Siliņa "cīnijās" par grūtībās esošajām soc. grupām...ak pareizi - Stambulas konvecija, kamēr mēs joprojām ziedojam naudu nelaimē nonākušajiem un palīdzam jauniešiem, kuriem jānostājas uz kājām. Vēlēšanas 🇱🇻2026 - viss ir tavās rokās. #Vēlēšanas2026 #PilsoniskāSabiedrība #SociālāTaisnīgums

Zviedru kompānija Pophouse piedāvā mūzikas industrijas nākotnes vīziju, uzsverot, ka perspektīva jāpārvērš no mūzikas dziesmu pārdošanas uz pieredzes radīšanu, lai ilgtermiņā radītu vērtību, kas pārsniedz katru individuālo ierakstu, ņemot vērā, ka mūzikas pieejamība ir pieaugusi un klausītāju uzmanība ir kļuvusi par ierobežotu resursu. #MūzikasIndustrija #Pophouse #Straumēšana

Ukrainas prezidents Zelenskis iecēlis Jevheņiju Hmaru par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju un plāno iesniegt viņa kandidatūru parlamentam apstiprināšanai, uzsverot nepieciešamību pēc stratēģiskas vīzijas un tehnoloģisko operāciju pieredzes aizsardzības stiprināšanai pret Krieviju. #Ukraina #aizsardzība #Zelenskis

2023.gadā Izraēla piedzīvoja pēkšņu, masveidīgu uzbrukumu. Šodien Izraēla ir gatava dalīties ar pieredzi, lai Latvija neatkārtotu kļūdas. Bija vērtīga pieredzes apmaiņa ar Izraēlas militāro ekapertu un Izraēlas vēstnieci Latvijā par gatavību novērst drošības apdraudējumu. https://t.co/hKkbJmADNN #Izraēla #Drošība #Pieredze