Search

Experts discuss the causes of the catastrophic mud flow that occurred in Nepal, noting that although the initial theory of a glacial lake outburst flood was considered, it could actually have been water accumulated beneath the glacier that caused the flood after the glacier's collapse, resulting in at least 353 deaths and 826 people missing. (translated)

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Due to the damage caused by the strongest summer storms in the last decade in Latvia, residents with limited water supplies are advised to prioritize water use for drinking and cooking, seeking alternative sources while disruptions to electricity supply and water delivery continue. (translated)

Vētra bija ļoti labs tests mūsu gatavībai. Tas ka pazūd elektrība - skaidrs. Sadales tīkls strādā, tur gan jau var kaut ko uzlabot, bet diez vai daudz. Te tiešām vairāk pašiem jāmāk organizēties. Tas pats ar kritušiem kokiem utt. Kas iezīmējās kā pamatproblēmas: 1) sakari -nav rezerves sakaru, ja pazūd elektrība, https://t.co/WizLPtTVHA. nav sazvanāms 112, tā ir milzu problēma (acīm redzama IeM iepriekšējās vadības nolaidība); 2)ģeneratoru trūkums - nav pārdomāts, kam ir jāstrādā vismaz krīzes apjomā, sakaru torņi, DUS, ūdens u.tml.; 3) Apziņošana - LSM vienkārši izgāzās. Radio un TV nekādu derīgu informāciju nesniedza. Te darbs @Ivars_Abolins - ir jāprasa reāla atbildība no LSM vadības. Aizstāvēt visādas kreisas idejas tur viņi varoņi, bet krīzē sniegt iedzīvotājiem būtisku informāciju kaut kā nesanāk. #Gatavība #Krize #Sakari

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

In Bulgaria, due to the low water level of the Danube, the operation of the Kozloduy nuclear power plant (NPP) is being restricted, reducing the power of one reactor, which is the first historical case of such weather conditions since the NPP was opened 52 years ago, followed by similar measures in Romania and Hungary. (translated)

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Diena Nr. 50 premjera krēslā — @RSiltums tarifs, 🇧🇾 robeža, TUA, deklarēšanās privātīpašumā, 🇪🇺 fondu pārdale Šodien Ministru kabinetā skatījām vairākus būtiskus jautājumus — no apkures izmaksām Rīgā un drošības uz 🇧🇾 robežas līdz investīciju piesaistei, īpašnieku tiesību aizsardzībai un 🇪🇺 fondu izmantošanai. 🔥 RĪGAS SILTUMA TARIFS — MĒRĶIS: LĒTĀKĀ APKURE BALTIJAS GALVASPILSĒTĀS Beidzot pienākusi diena, kad Ministru kabinetā skatījām priekšlikumus, kurus Saeimā izstrādāja manis vadītā “Rīgas siltuma” izmeklēšanas komisija. Kā premjers uzdevu klimata un enerģētikas ministram @JanisVitenbergs šos priekšlikumus detalizēti izvērtēt un sagatavot konkrētu rīcības plānu. Liels paldies ministram un viņa komandai, īpaši valsts sekretārei @LigaKurevska, par skrupulozi izstrādāto plānu: ➡️ īstermiņam — jau šai apkures sezonai; ➡️ vidējam termiņam — līdz 2027. gadam; ➡️ ilgtermiņam — pēc 2028. gada. Mērķis ir skaidrs — panākt, lai Rīgā būtu zemākais apkures tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Galvenie priekšlikumi: 📊 publiskot visus būtiskos siltumapgādes datus; 🏭 izvērtēt @Latvenergo ūdenssildāmo katlu nodošanu “Rīgas Siltums” pārvaldībā; ⚙️ uzdot SPRK pārskatīt “Latvenergo” koģenerācijas tarifa metodiku; ♻️ noteikt prioritāti atlikumsiltuma izmantošanai; ✂️ samazināt administratīvās izmaksas un izbeigt līdzekļu izšķērdēšanu; 🏢 mainīt “Rīgas Siltums” akcionāru struktūru, lai uzņēmumam beidzot būtu skaidrs un atbildīgs saimnieks; 🔄 izvērtēt “Rīgas BioEnerģijas” integrēšanu “Rīgas siltumā”; 🔌 izvērtēt TEC darbības modeli pēc 2028. gada; 📈 veicināt uzņēmuma modernizāciju un ilgtermiņa attīstību. Ministru kabinets lēma, ka ekonomikas ministram @ViktorsValainis sadarbībā ar KEM jāizstrādā valstisks priekšlikums par labāko “Rīgas siltuma” pārvaldības modeli. Šis lēmums vairs nav atliekams. Uzņēmuma attīstību un rīdziniekiem nepieciešamo tarifa samazināšanu bremzēt nedrīkst. 💶 TUA SISTĒMA — IZBEIGT VECO SISTĒMU un IZSTRĀDĀT JAUNU, MODERNU INVESTĪCIJAS PIESAISTES MODELI Iekšlietu ministrs @janisdombrava ziņoja par termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA sistēmu. Esošā sistēma ir novecojusi, sevi izsmēlusi un nav orientēta uz tādu investīciju piesaisti, kas patiešām nepieciešamas 🇱🇻 ekonomikas attīstībai. Uzdots ziņojumu papildināt ar citu 🇪🇺 valstu pieredzes analīzi, lai varētu lemt par jaunas un modernas sistēmas izveidi. Mērķis: 🤝 piesaistīt investorus no mūsu sabiedroto valstīm; 🚀 piesaistīt turīgus un veiksmīgus uzņēmējus, kuri Latvijā rada uzņēmumus, darbavietas un nodokļu ieņēmumus; 💰 investīciju un budžeta fondu programmās piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Latvijai nav vajadzīga uzturēšanās atļauju tirgošana. Latvijai ir vajadzīgi gudri, droši un valstij izdevīgi investīciju instrumenti. 🏠 DEKLARĒŠANĀS PRIVĀTĪPAŠUMĀ — TIKAI AR ĪPAŠNIEKA ZIŅU Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens nāca ar ļoti labu priekšlikumu sakārtot deklarēšanās sistēmu privātīpašumos. Pašlaik privātpersonas vai juridiskās personas atsevišķos gadījumos var deklarēties īpašumā bez īpašnieka ziņas. Tas nav pieņemami. Piedāvātais risinājums paredz, ka: 📲 īpašnieks automātiski saņemtu pieprasījumu; ✅ deklarēšanās tiktu reģistrēta tikai pēc īpašnieka piekrišanas; ❌ īpašniekam būtu iespēja pieprasījumu noraidīt. Uzdots jau tuvākajā laikā sagatavot konkrētu risinājumu un ieviešanas grafiku. Privātīpašums nozīmē arī īpašnieka tiesības zināt un lemt, kas tajā tiek deklarēts. 🛡️ 🇧🇾 ROBEŽA — Ir plāns kā risināt nelegālo migrāciju Ministru kabinets skatīja iekšlietu ministra ziņojumu par nelegālās migrācijas plūsmu uz 🇧🇾 robežas, aktuālo statistiku un iespējamiem risinājumiem. Ministrs informēja arī par tehniskajām problēmām robežpunktos un to novēršanu. Vērtējām visus priekšlikumus, kā: 🚧 ierobežot nelegālo migrantu plūsmu; 👮 uzlabot robežkontroli; 🛰️ stiprināt tehnisko uzraudzību; 🎯 vērsties pret hibrīduzbrukuma organizētājiem. Lēmums par 🇧🇾 robežas pilnīgu slēgšanu šodien netika pieņemts, taču šāda iespēja paliek kā viens no rīcības variantiem, ja migrācijas plūsma radīs būtisku apdraudējumu. Robeža tiek kontrolēta. Augustā paredzēti mērķtiecīgi un iepriekš plānoti pasākumi Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un NBS sadarbībā, lai ietekmētu un traucētu šī migrācijas hibrīduzbrukuma organizētāju darbību. 🇪🇺 ES FONDI — NAUDA JĀNOVIRZA EKONOMIKAS STIMULĒŠANAI Gatavojos ceturtdien paredzētajai 🇪🇺 fondu komitejas sēdei, kas nav sasaukta jau ļoti ilgu laiku. Darba kārtībā: 💶 esošo 🇪🇺 fondu līdzekļu pārdale un ministriju iesniegtās vēlmes; 📌 finansējuma novirzīšana prioritārākajiem projektiem; 🗓️ diskusija par jaunā 🇪🇺 fondu perioda — 2029.–2034. gadam — principiem un nosacījumiem. Eiropas fondu finansējums nedrīkst būt tikai ministriju vēlmju saraksts. #Latvija #investīcijas #apkure

Braucu uz Tallinu. Pielēju kafijai 100grami svētītā ūdens. Būtu lējis ko stiprāku, bet nav garants, ka tas palīdzēs Luxexpress nokļūt galā. Pagaidām viss mierīgi. Esam tikuši ārā no Juglas ar tikai divām avārijas situācijām. Drīz jau jāsāk dzīt pirmās fūru kolonnas. #Tallina #ceļojums #autotransports

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Albānijas policija lieto asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izkliedētu protestētājus, kas protestē pret luksusa viesnīcas kompleksa būvniecību dabas rezervātā, kas saistīts ar Trampa meitu Ivanku un viņas vīru Džeredu Kušneru, radot iznīcību vietējai videi un tās ekosistēmai. #protesti #Daba #Tirana

“Savukārt daži cilvēktiesību aizstāvji un sociālo tīklu lietotāji izteikuši bažas par aizturēšanas apstākļiem, jo fotogrāfijā migranti bija redzami stāvam uz ceļiem.” — #konteksts: Konstatējot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas pārkāpumu, Lietuvas robežsargs kinologs Remigijs Rusteika un viņa dienesta suns Moka sāka pārkāpējus vajāt. Pēdas veda cauri mežainai un purvainai teritorijai, dažviet ūdenstilpņu dziļums sniedzās līdz robežsarga krūtīm. Neskatoties uz apvidus sarežģītību un nakts tumsu, pēc 27 km vajāšanas lietuviešu robežargs un Moka aizturēja Latvijas valsts robežas pārkāpējus - 4 nelegālo migrantu grupu. #cilvēktiesības #migrācija #robežsardze

Itālijā, īpaši Sicīlijā, cīnās ar biežiem ugunsgrēkiem un augstu karstumu, kas radījis nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus un ierobežot ūdens piegādi, kamēr Romas pilsēta izveido klimata patversmes, lai palīdzētu cilvēkiem izturēt intensīvo siltumu. #Sicīlija #ugunsgrēki #karstums

Ziemeļmaķedonijā, Gostivarā, tika izsludināta epidēmija pēc tam, kad vairāk nekā 3100 cilvēku saindējās, iespējams, no piesārņota ūdens, kā rezultātā policija aizturēja vietējā ūdensapgādes uzņēmuma direktoru un divus darbiniekus, savukārt veselības ministrs uzsvēra nepieciešamību apstiprināt piesārņojuma avotu ar analīzēm. #Gostivara #ūdensapgāde #veselībaskrīze

Krimas pussala piedzīvo smagus ekonomiskus un sociālus izaicinājumus, jo apšaudes un elektroenerģijas trūkums ir apstādinājuši daudzu uzņēmumu darbību, samazinājuši tūrisma aktivitātes un radījuši humānās krīzes apstākļus, kad iedzīvotāji paliek bez elektrības, ūdens un pārtikas. #Krima #enerģētikakrīze #ekonomika

Venecuēlā pēc divām spēcīgām zemestrīcēm, kuras notika 24. jūnijā, bojāgājušo skaits pārsniedz 5000, ievainoto skaits ir teju 17 000, bet aptuveni 20 000 cilvēku ir palikuši bez pajumtes un dzīvo pārpildītās nometnēs ar trūkumu pēc ūdens un sanitārā aprīkojuma. #zemestrīce #Venecuēla #izdzīvošana