Search

Esmu vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem pārkāpumiem atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecības projektos. Izvērtējot projektus, konstatēju nesaimnieciskas un aizdomīgas izmaksu pozīcijas, tostarp vairākkārtējus sadārdzinājumus. Valsts naudas izlietojumam jābūt pamatotam un caurskatāmam. Atbildīgā amatpersona ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, bet ministrijā sākts iekšējais audits. Bezdarbība, nolaidība un nesaimnieciska rīcība ar valsts līdzekļiem nav pieļaujama. Viens no piemēriem: #atklātība #valstskapitalisms #pārvaldība

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Esmu galīgi samulsusi. Ja kaut ko smagi nejaucu, tad LSM galvenā redaktore ir Braunas kundze, nevis šis kungs. Vai kāds var paskaidrot man, vienkāršai sievietei, kas tur notiek? Pie reizes - kāds ir ārkārtas situācijas darbības protokols apraides mediju rīcībai Latvijā? Tikai nesakiet, ka tā nav, jo tad jau visai vadošajai kompozīcijai, kas atbild par sabiedrisko mediju, būtu jādodas apvāršņa virzienā. #Viedoklis #SabiedriskieMediji #Latvija

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

South Korea's Defense Minister An Kyu-beck announced that North Korea may have between 80 and 120 nuclear warheads, which is twice the figure previously mentioned by U.S. President Donald Trump; however, South Korea does not officially recognize Pyongyang as a nuclear state. (translated)

In Colombia, after the devastating earthquake of magnitude 7.4, which claimed the lives of nearly 300 people, Minister Beltran's actions have drawn criticism, as he went on vacation three days after the disaster while survivors are struggling with a humanitarian crisis; the opposition has promised to initiate a motion of no confidence. (translated)

🇬🇷 ES pase nepalīdzēja. “Grieķis”, kurš nespēja atbildēt uz jautājumu, kam pieder Krima, un šaubījās, vai putins ir kara noziedznieks, Latvijā netika ielaists. Starp citu, viņa galamērķis bija ļeņingradas apgabals. ❗️ Nesen uzdūros kādai ziņai: “Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava kopš stāšanās amatā to personu sarakstā, kurām aizliegts ieceļot Latvijā, ir iekļāvis aptuveni 90 ārvalstniekus”. 🤷🏻‍♂️ Manas analītikas specifika ir pavisam vienkārša: ja Latvijā kaut kas tiek tiešām izdarīts, nevis tikai skaisti izrunāts, vatņiku reakcija parasti nav ilgi jāgaida. Publiskajā telpā sākas skaļa histērija, un, protams, neiztrūkstošas ir arī apsūdzības nacismā. 😱 Arī šajā gadījumā viss notika tieši tā, kā tam bija jānotiek. Latvija melnajā sarakstā iekļāva ārvalstniekus, kuri, spriežot pēc visa, ir lojāli kremlim, un vatņiki nekavējoties sacēla traci. Kas, protams, nevar nepriecēt. Video pierādījumus pat nebija īpaši ilgi jāmeklē. Lūk, viens no tiem. 🇲🇪 No Melnkalnes uz Rīgu atlidoja kaut kāds vatņiks, kuram mūsu galvaspilsētas lidostā uzdeva divus jebkuram orkam ārkārtīgi sarežģītus jautājumus: “Kam pieder Krima?” un “Vai jūs uzskatāt liliputinu par kara noziedznieku?” 🫣 Vatņiks ar Grieķijas pasi uz šiem diviem fundamentālajiem jautājumiem atbildēt nespēja. ❌ Latvijas teritorijā viņu neielaida, un pēc kāda laika viņš tika deportēts. 🤬 Tas pamatīgi sadusmoja viņu sagaidījušo vatņiku Ņikitu, kurš nodarbojas ar putinistu pārvadāšanu līdz Latvijas robežai ar orkistānu un atpakaļ. Un te sākas pats interesantākais. 🤯 Izrādās, Grieķijas pilsonis, kurš nezina, kam pieder Krima, un šaubās, vai putins ir kara noziedznieks, nemaz nebija devies baudīt Latvijas skaistumu. Viņš bija ceļā uz kādu pilsētu ļeņingradas apgabalā. Cik gan interesants maršruts mūsu pseido-grieķim! 🇪🇺 Ņikita ir patiesi šokēts, ka Eiropas Savienības pases īpašnieku vispār var neielaist kādā no ES valstīm. Jā, draudziņ, protams, ka var. ⛔️ Es, piemēram, savulaik biju Lietuvas melnajā sarakstā — tajā periodā, kad biju smagi inficējies ar rašismu un pats nodarbojos ar propagandu. Un nekas, pasaule no tā nesabruka. Viss ir pilnīgi likumīgi un arī diezgan likumsakarīgi. 🤭 Taču mūsu vatņiki kaut kā naivi ir iedomājušies, ka ES pase ir maģiska kartīte, kas dod tiesības darīt pilnīgi jebko un garantē, ka par to nekad nebūs nekādu seku. 😵‍💫 Vēl vairāk — Ņikita piesardzīgi mēģina noskaidrot, vai šāda rīcība gadījumā nav diskriminācija pēc nacionālās piederības un vai tajā nesaskatāmas nacisma izpausmes. Nu, ja jau Ņikita pats ir pievērsies diskriminācijai pēc izcelsmes, tad ir vērts piebilst arī ko citu. 🙈 Grieķijas pilsonis, ļoti iespējams, nemaz nebija etniskais grieķis. Drīzāk kārtējais nosacītais Ivans Ivanovs — etniskais krievs ar Grieķijas pasi, kurš jūsmo par kremli un bija iecerējis izmantot Latviju kā tranzīta koridoru starp civilizēto pasauli un putina reihu. ⚠️ Un, manuprāt, ir ļoti labi, ka Latvija pamazām pārstāj būt par caurstaigājamu pagalmu orkiem ar visdažādākajām pasēm. Šai praksei beidzot ir jāpieliek punkts. Bet te nu man ir jautājums. ❓ Kā jūs domājat — Ņikita, kurš tik dedzīgi raksta par “nacismu”, vairāk besās tāpēc, ka viņš pats ideoloģiski atbalsta krieviju, vai tomēr tāpēc, ka bizness ar putinistu pārvadāšanu sāk jukt pa vīlēm? #MelnaisSaraksts #vatņiki #Grieķija #Krima #Ukraina #MelnaisSaraksts #Krima #Ukraina

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

500 mošejas Londonā, bet vienalga organizē savas demonstratīvās "lūgšanas" kristīgās baznīcas teritorijā. Jābūt pilnīgi naivam, lai nesaprastu, ko nozīmē šī uzbāzīgi bezceremoniālā rīcība. Tā ir agresīva vietas iezīmēšana. Vienalga, vai tuvumā ir vai nav mošejas, darīs to uz ielas, publiski, skaļi un demonstratīvi. Lai visi saprot, kurš te ir saimnieks. #London #demonstrācija #kultūraskarš

Ar šodienu tiek palaista nelegālo imigrantu apturēšanas operācija "VILKATIS", kurā ir iesaistīti robežsardzes, policijas, bruņoto spēku un dienestu personāls. Mērķtiecīgs kopdarbs starp @janisdombrava un R.Melnis @AizsardzibasMin Operāciju koordinēs KVC (Krīzes Vadības Centrs) manā uzraudzībā. Visiem kopā jādemonstrē, ka mēs varam apturēt 🇷🇺 un 🇧🇾 migrantu hibrīduzbrukumu mūsu valsts robežai. Tiks mērķtiecīgi apkarota migrantu organizatoru darbība - transports, patvērumu organizēšana, koordinēšana. Lūgsim starptautiskos sabiedrotos apturēt tīkla globālo finansēšanas modeli. Regulāri informēsim sabiedrību par progresu, katru nedēļas otrdienu pēc MK. Lūgums iedzīvotājiem būt saprotošiem saskaroties ar lielāku dienestu klātbūtni un pārbaudēm. Lūgums nesatraukties, ja redzat intensīvāku dronu un transporta klātbūtni pierobežā un citur. Ja rodas jautājumi vai aizdomīga rīcība - ziņot 112 #NelegālāImigrācija #Robežsardze #Drošība

Noķerti pirmie "pazemes tuneļu inženieri" 10. augustā, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā robežsargi konstatēja 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja valsts robežu caur izraktu pazemes tuneli no Baltkrievijas. Valsts robežsardzes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām, Lietuvas robežsardzes kinologu un ātrās reaģēšanas vienību, veicot operatīvos pasākumus un pārbaudot saņemto informāciju, konstatēja 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu. Turpinot pārbaudīt notikuma vietu un noskaidrojot personu nelikumīgās valsts robežas šķērsošanas apstākļus, robežsargi Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijas rajonā, 10 metru attālumā no žoga, konstatēja pazemes eju. Operatīvā informācija par tuneļa izveidi šajā atbildības iecirknī robežsargu rīcībā bija jau iepriekš. Šis ir pirmais gadījums, kad nelikumīgas valsts robežas šķērsošanai uz Latviju tiek izmantots tunelis. Tieši šajā vietā iepriekš netika konstatētas pārkāpuma pazīmes un nav notikušas nelikumīgi valsts robežu škērsojušu personu aizturēšanas. 15 personas atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 4. pantu un atgrieztas uz izceļošanas valsti. Paldies dienestiem par kopējo darbu! #Robezsardze #NelikumigasDarbības #Latvija

Vakardien iekšlietu ministrs Jānis Dombrava skaidrā latviešu valodā pavēstīja, ka ir konstatējis, ka uz robežas video novērošana nav saslēgta ar robežsardzes nodaļām.. manuprāt, ka tas ir nonsenss un Jaunās Vienotības vienam no līderiem Rihardam Kozlovskim būtu jādemisionē vai jātop atlaistam. Lūk te būtu izlēmīga premjera rīcība! Kā būs pie mums? #Latvija #politika #robeža

Diena Nr. 50 premjera krēslā — @RSiltums tarifs, 🇧🇾 robeža, TUA, deklarēšanās privātīpašumā, 🇪🇺 fondu pārdale Šodien Ministru kabinetā skatījām vairākus būtiskus jautājumus — no apkures izmaksām Rīgā un drošības uz 🇧🇾 robežas līdz investīciju piesaistei, īpašnieku tiesību aizsardzībai un 🇪🇺 fondu izmantošanai. 🔥 RĪGAS SILTUMA TARIFS — MĒRĶIS: LĒTĀKĀ APKURE BALTIJAS GALVASPILSĒTĀS Beidzot pienākusi diena, kad Ministru kabinetā skatījām priekšlikumus, kurus Saeimā izstrādāja manis vadītā “Rīgas siltuma” izmeklēšanas komisija. Kā premjers uzdevu klimata un enerģētikas ministram @JanisVitenbergs šos priekšlikumus detalizēti izvērtēt un sagatavot konkrētu rīcības plānu. Liels paldies ministram un viņa komandai, īpaši valsts sekretārei @LigaKurevska, par skrupulozi izstrādāto plānu: ➡️ īstermiņam — jau šai apkures sezonai; ➡️ vidējam termiņam — līdz 2027. gadam; ➡️ ilgtermiņam — pēc 2028. gada. Mērķis ir skaidrs — panākt, lai Rīgā būtu zemākais apkures tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Galvenie priekšlikumi: 📊 publiskot visus būtiskos siltumapgādes datus; 🏭 izvērtēt @Latvenergo ūdenssildāmo katlu nodošanu “Rīgas Siltums” pārvaldībā; ⚙️ uzdot SPRK pārskatīt “Latvenergo” koģenerācijas tarifa metodiku; ♻️ noteikt prioritāti atlikumsiltuma izmantošanai; ✂️ samazināt administratīvās izmaksas un izbeigt līdzekļu izšķērdēšanu; 🏢 mainīt “Rīgas Siltums” akcionāru struktūru, lai uzņēmumam beidzot būtu skaidrs un atbildīgs saimnieks; 🔄 izvērtēt “Rīgas BioEnerģijas” integrēšanu “Rīgas siltumā”; 🔌 izvērtēt TEC darbības modeli pēc 2028. gada; 📈 veicināt uzņēmuma modernizāciju un ilgtermiņa attīstību. Ministru kabinets lēma, ka ekonomikas ministram @ViktorsValainis sadarbībā ar KEM jāizstrādā valstisks priekšlikums par labāko “Rīgas siltuma” pārvaldības modeli. Šis lēmums vairs nav atliekams. Uzņēmuma attīstību un rīdziniekiem nepieciešamo tarifa samazināšanu bremzēt nedrīkst. 💶 TUA SISTĒMA — IZBEIGT VECO SISTĒMU un IZSTRĀDĀT JAUNU, MODERNU INVESTĪCIJAS PIESAISTES MODELI Iekšlietu ministrs @janisdombrava ziņoja par termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA sistēmu. Esošā sistēma ir novecojusi, sevi izsmēlusi un nav orientēta uz tādu investīciju piesaisti, kas patiešām nepieciešamas 🇱🇻 ekonomikas attīstībai. Uzdots ziņojumu papildināt ar citu 🇪🇺 valstu pieredzes analīzi, lai varētu lemt par jaunas un modernas sistēmas izveidi. Mērķis: 🤝 piesaistīt investorus no mūsu sabiedroto valstīm; 🚀 piesaistīt turīgus un veiksmīgus uzņēmējus, kuri Latvijā rada uzņēmumus, darbavietas un nodokļu ieņēmumus; 💰 investīciju un budžeta fondu programmās piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Latvijai nav vajadzīga uzturēšanās atļauju tirgošana. Latvijai ir vajadzīgi gudri, droši un valstij izdevīgi investīciju instrumenti. 🏠 DEKLARĒŠANĀS PRIVĀTĪPAŠUMĀ — TIKAI AR ĪPAŠNIEKA ZIŅU Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens nāca ar ļoti labu priekšlikumu sakārtot deklarēšanās sistēmu privātīpašumos. Pašlaik privātpersonas vai juridiskās personas atsevišķos gadījumos var deklarēties īpašumā bez īpašnieka ziņas. Tas nav pieņemami. Piedāvātais risinājums paredz, ka: 📲 īpašnieks automātiski saņemtu pieprasījumu; ✅ deklarēšanās tiktu reģistrēta tikai pēc īpašnieka piekrišanas; ❌ īpašniekam būtu iespēja pieprasījumu noraidīt. Uzdots jau tuvākajā laikā sagatavot konkrētu risinājumu un ieviešanas grafiku. Privātīpašums nozīmē arī īpašnieka tiesības zināt un lemt, kas tajā tiek deklarēts. 🛡️ 🇧🇾 ROBEŽA — Ir plāns kā risināt nelegālo migrāciju Ministru kabinets skatīja iekšlietu ministra ziņojumu par nelegālās migrācijas plūsmu uz 🇧🇾 robežas, aktuālo statistiku un iespējamiem risinājumiem. Ministrs informēja arī par tehniskajām problēmām robežpunktos un to novēršanu. Vērtējām visus priekšlikumus, kā: 🚧 ierobežot nelegālo migrantu plūsmu; 👮 uzlabot robežkontroli; 🛰️ stiprināt tehnisko uzraudzību; 🎯 vērsties pret hibrīduzbrukuma organizētājiem. Lēmums par 🇧🇾 robežas pilnīgu slēgšanu šodien netika pieņemts, taču šāda iespēja paliek kā viens no rīcības variantiem, ja migrācijas plūsma radīs būtisku apdraudējumu. Robeža tiek kontrolēta. Augustā paredzēti mērķtiecīgi un iepriekš plānoti pasākumi Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un NBS sadarbībā, lai ietekmētu un traucētu šī migrācijas hibrīduzbrukuma organizētāju darbību. 🇪🇺 ES FONDI — NAUDA JĀNOVIRZA EKONOMIKAS STIMULĒŠANAI Gatavojos ceturtdien paredzētajai 🇪🇺 fondu komitejas sēdei, kas nav sasaukta jau ļoti ilgu laiku. Darba kārtībā: 💶 esošo 🇪🇺 fondu līdzekļu pārdale un ministriju iesniegtās vēlmes; 📌 finansējuma novirzīšana prioritārākajiem projektiem; 🗓️ diskusija par jaunā 🇪🇺 fondu perioda — 2029.–2034. gadam — principiem un nosacījumiem. Eiropas fondu finansējums nedrīkst būt tikai ministriju vēlmju saraksts. #Latvija #investīcijas #apkure

Diena Nr. 49 premjera krēslā — drošība uz robežas, slimnīcu reforma un atgriešanās darbā klātienē Diena sākās ar drošības situāciju uz 🇧🇾 robežas. Kopā ar iekšlietu ministru Jāni @janisdombrava , ārlietu ministri @Braze_Baiba un finanšu ministru @MarisKucinskis pārrunājām 🇷🇺 un 🇧🇾 organizēto nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumu Latvijas robežai, brīvdienu aktuālo statistiku un iespējamo valsts atbildes reakciju. Spiediens uz robežas saglabājas augsts. Latvijai ir jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savu teritoriju, iedzīvotājus un valsts drošību. 🏥 Koalīcijas sadarbības padome — reģionālo slimnīcu reforma ZZS vēlas atkāpties no iepriekš atbalstītās reģionālo slimnīcu reformas. ZZS pieminēja Balvu slimnīcas vēstuli Mūsu nostāja ir skaidra: ja ZZS rīcībā ir fakti un dati, kas apgāž Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus, tie ir jāliek galdā. Tad tos izvērtēsim. Šis jautājums ZZS ir jārisina ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Svarīgākie fakti: ➖️ NMPD pacientus nogādā slimnīcās atbilstoši savai operatīvajai kartei, nevis tikai oficiālajam slimnīcu līmeņu sadalījumam un uz papīra norādītajiem pakalpojumiem. ➖️ Vairākās slimnīcās faktiski nav speciālistu, kuri oficiāli norādīti kā pieejami. ➖️ Dzemdību nodaļas slēgšana nav tieši saistīta ar slimnīcu reformu. ➖️ Drošam un kvalitatīvam dzemdību pakalpojumam nepieciešams pietiekams dzemdību skaits, pieredzējis personāls un atbilstoši resursi. ➖️ Finansējums nav samazināts — tas ir saglabāts, lai gan sniegto pakalpojumu apjoms ir kļuvis mazāks. ➖️ Lēmums par slimnīcu reformu ir pieņemts. Virzāmies uz priekšu. 📊 Dzemdību skaits Balvu slimnīcā: • 2024. gadā — 190 dzemdības, kas bija zemākais rādītājs Latvijā (Balvu slimnīca pati vērsusies ar zemā skaita problēmu) • 2025. gadā — aptuveni 140 dzemdības, atbilstoši slimnīcas 2026. gada 6. marta vēstulei Veselības ministrijai 👨‍👩‍👧 Vecāku pabalsts strādājošajiem vecākiem 75% apmērā Pašreizējā kārtība paliek spēkā līdz gada beigām. Par turpmāko risinājumu lemsim nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā. 🇪🇺 ES fondu tematiskā komiteja Ceturtdien sasaukšu ES fondu tematiskās komitejas sēdi. Tajā vērtēsim: ➖️ ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanu ➖️ gatavošanos 2028.–2034. gada periodam ➖️ fondu izlietojuma efektivitāti un lietderību ➖️ politiskās uzraudzības trūkumu līdzšinējā procesā Šis jautājums cieši sasaucas ar problēmām valsts IKT iepirkumos. Pārāk ilgi milzīgi finanšu resursi ir dalīti bez pietiekamas politiskās kontroles un skaidras atbildības. Tas ir jāmaina. 🤝 Tikšanās ar NVO Trešdien tiksimies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Uzklausīsim arī Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Kultūras ministrijas redzējumu par valsts finansējumu, sadarbības principiem un sasniedzamajiem rezultātiem. 🚧 Iespējamā robežas ar 🇧🇾 slēgšana 🇧🇾 ilgstoši pieļauj un veicina nekontrolētu trešo valstu pilsoņu nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu. Esmu uzdevis iekšlietu ministram sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju un nepieciešamo rīcību. Iekšlietu ministrija rosina slēgt robežu ar 🇧🇾. Valdības lēmuma projekts jau ir iesniegts saskaņošanai, un tas Ministru kabinetā jāizskata steidzamības kārtībā. Nelegālās migrācijas spiediens nemazinās un prasa arvien lielākus Valsts robežsardzes, policijas, NBS un citu dienestu resursus. Valdībai ir jāpieņem lēmums. Bezgalīgi vilcināties nevaram. ✈️ airBaltic Šodien netika skatīts uzņēmuma biznesa plāns. Tika vērtēta Satiksmes ministrijas piedāvātā stratēģija. Diemžēl obligacionāru sapulcē nebija kvoruma, taču šāds scenārijs jau iepriekš tika prognozēts. Atkārtotā sapulce paredzēta 17. augustā. Ceram, ka obligacionāri tajā spēs pieņemt lēmumu. Šobrīd valdība var tikai sagaidīt kreditoru vairākuma balsojumu. Iepriekšējo valdību lēmumu dēļ esam nonākuši situācijā, kurā par uzņēmuma nākotni lielā mērā lemj kreditori un citi īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Valsts kase savu balsojumu elektroniski iesniedza jau 31. jūlijā. 🏢 Attālinātajam darbam valsts pārvaldē jākļūst par izņēmumu, nevis normu Esmu uzdevis Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai apkopot informāciju par attālinātā darba apjomu visā valsts pārvaldē. Redzu, ka daudzās ministrijās pēc Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs ir saglabājies kā ikdienas norma un atgriešanās klātienē tā arī nav notikusi. Mana nostāja ir skaidra: ➖️ valsts pārvaldē pamatā jāstrādā klātienē; ➖️ attālinātam darbam jābūt pamatotam izņēmumam; ➖️ jābūt skaidri izmērāmai darba produktivitātei un rezultātiem; ➖️ vadītājiem jāspēj kontrolēt darba kvalitāti un izpildi. Attālinātais darbs var būt efektīvs atsevišķos gadījumos, taču bez skaidras kontroles tas var mazināt darba tempu, sadarbību un atbildību par rezultātu. Sagaidīšu ziņojumu, izvērtēsim reālo situāciju un veiksim nepieciešamās izmaiņas, lai valsts pārvalde atgrieztos pie klātienes darba visur, kur tas ir pamatoti un nepieciešami. Valsts pārvaldei ir jākalpo sabiedrībai — efektīvi, atbildīgi un ar izmērāmu rezultātu. @Apvienotais_ #Drošība #VeselībasReforma #Latvija

Iekšlietu ministrija rosina valdību apturēt Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību. Iekšlietu ministrija virza attiecīgos grozījumus, lai garantētu valsts neaizskaramību, novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, radītu vēl labvēlīgākus apstākļus Valsts Robežsardzes un citu iesaistīto dienestu pienākumu izpildei nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanā, kā arī optimizētu Valsts robežsardzes rīcībā esošos resursus krīzes apstākļos. #Latvija #Robeža #IekšlietuMinistrija

Diena Nr. 48 premjera krēslā (piektdiena ir klāt) – airBaltic stratēģiskais plāns 📺 Rīts TV24 Diena sākās ar @tv24_lv raidījuma “Nedēļa. Post Scriptum” interviju pie A.Daukštes. Runājām par maniem pirmajiem diviem mēnešiem premjera amatā. Skatieties šovakar vai atkārtojumā nedēļas nogalē! 🏗️ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde 📈 Ekonomika un investīcijas Priecē, ka LIAA šobrīd strādā ar vairāk nekā 200 potenciālajiem investoriem, kuri 🇱🇻 varētu piesaistīt investīcijas līdz pat 15 miljardiem eiro. Taču ar prieku vien nepietiek. Mums jādomā, kā vēl straujāk attīstīt ekonomiku, piesaistīt jaunas investīcijas, veidot jaunas nozares un stiprināt eksportu. 🇱🇻 ir vajadzīgas daudzas jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Aicinu uzņēmējus būt ambicioziem – arī eksporta tirgos! Ja ekonomika augs tikai par aptuveni 2% gadā, neieskaitot inflāciju, budžeta galus kopā nesavilksim. Jāstrādā daudz ambiciozāk! 💰 ALTUM kapitāla fonds Šodien pārrunājām jauna ALTUM kapitāla fonda izveidi izaugsmes un aizsardzības nozaru finansēšanai. Nākotnē zem ALTUM lietussarga būtu jāattīsta arī citi fondi – jo vairāk fondu, jo plašākas un daudzveidīgākas investīciju iespējas. Šāds formāts faktiski ir viens no retajiem veidiem, kā ārvalstu pensiju fondi var ieguldīt 🇱🇻. Turklāt jau ir saņemts konkrēts piedāvājums no privātajiem fondu pārvaldniekiem. 🚂 Dzelzceļš Uzklausījām ziņojumu par progresu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanā pa dzelzceļu. Galvenais jautājums – kā nodrošināt dzelzceļam tikpat konkurētspējīgu kravu pārvadājumu tarifu, kāds pašlaik ir autopārvadājumiem. Šāds jautājums padomē tika izvirzīts pirmo reizi. Uzdots izstrādāt kopīgu rīcības plānu infrastruktūras, pārvadājumu organizācijas un konkurētspējīga tarifa risinājumam. 🚘 Pašbraucošie auto Tesla vēlas 🇱🇻 saņemt atļauju jeb provizorisko 🇪🇺 tipa apstiprinājumu, lai izmantotu Tesla FSD (Supervised) autonomās braukšanas sistēmu. Uzklausījām @CSDD_LV viedokli. Mums jāizveido pievilcīgs piedāvājums autoražotājiem, lai tie izvēlētos tieši 🇱🇻 par savu autonomās braukšanas tehnoloģiju testēšanas vietu. Ja spēsim šo jautājumu veiksmīgi “izstūrēt” cauri 🇪🇺 regulējumam, varēsim piesaistīt ražotājus testēšanai, sertificēšanai un licencēšanai mūsu valstī. 🇱🇻 var būt ātra un elastīga valsts, kas spēj pielāgot regulējumu un piedāvāt kādu pilsētu kā reālu ikdienas testa vidi – ar īstām ielām, satiksmi un ikdienas apstākļiem. SM un EM uzdots līdz nākamajai sēdei kopīgi sagatavot risinājumu. 🚄 Tikšanās ar RailBaltica neatkarīgajiem konsultantiem Nolīgtie profesionālie konsultanti beidzot ir pabeiguši gala ziņojumu par patieso situāciju RailBaltica projektā – reālajām izmaksām, izpildes termiņiem, pieļautajām kļūdām un problēmām, kas joprojām netiek novērstas. Katra kavēšanās diena projektam rada miljoniem eiro lielus zaudējumus. Ziņojumā ietverti arī trīs projekta attīstības scenāriji, kuros skaidri norādītas nepieciešamās darbības, izmaksu aplēses, termiņi un projekta pārvaldības modelis. Nākamnedēļ nāksim klajā ar paziņojumu. 🏢 “Inc.” uzņēmēju tikšanās Piedalījos diskusijā ar vairāk nekā 200 🇱🇻vadošajiem uzņēmējiem un atbildēju uz daudziem vērtīgiem un arī sarežģītiem jautājumiem no zāles. Skaidri pateicu – viena no manām galvenajām prioritātēm būs uzņēmējdarbība un uzņēmēju vajadzības. Tieši uzņēmēji rada darbavietas, maksā nodokļus, apmaksā valsts rēķinus un ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Mums ir jāmaina sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību. Uzņēmēji ir jāciena, jāuzklausa un jārespektē. 💻 Dienas noslēgums Darbu birojā pabeidzu ap plkst. 21.00, jo šodien IKT “kartelis” acīmredzot bija nolēmis man atriebties ar TAP portāla lēndarbību – nevarēju laikus parakstīt rezolūcijas un protokolus valdības sistēmā… Brrrr! 😤 ☀️ Visiem jaukas un mierīgas brīvdienas! @Apvienotais_ #Ekonomika #Investīcijas #Uzņēmējdarbība