Search

Experts discuss the causes of the catastrophic mud flow that occurred in Nepal, noting that although the initial theory of a glacial lake outburst flood was considered, it could actually have been water accumulated beneath the glacier that caused the flood after the glacier's collapse, resulting in at least 353 deaths and 826 people missing. (translated)

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

❗️ Šlesers ieradās pie vatņikiem, lai uz viņu fona izskatītos pēc patriota un atņemtu balsis koalīcijas partijām. Sākumā viņš pajautāja — “kurš sāka karu?”, bet pēc tam pats uz šo jautājumu atbildēja kremļa naratīvu garā. 🥱 Noskatījos absolūti garlaicīgo pusotru stundu ilgo interviju, ko Šlesers sniedza diviem Rīgas vatņikiem. Tomēr viens moments bija ļoti zīmīgs — tieši to arī apskatīsim. 🙈 Vatņiks Viktors piedāvā draudzēties ar krieviju, lai tās pilsoņi brauktu uz Latviju un tērētu šeit savu naudu. Es laikam nekomentēšu pašu priekšlikumu draudzēties ar valsti, kas ir uzbrukusi vienam no saviem kaimiņiem, kamēr mēs paši esam cits agresorvalsts kaimiņš — naratīva jēga ir pilnīgi skaidra. ☝️ Šajā kontekstā mūs interesē oligarha atbilde. 👏 Ainārs sāk uzdot pilnīgi pamatotus jautājumus par to, kurš sāka šo karu (atcerieties šo jautājumu) un cik cilvēku tajā ir gājuši bojā. 🤦🏻‍♂️ Viktors mēģina taisnoties, ka viņš it kā šo karu neesot pētījis un par to nemaz neinteresējas, turklāt vispār — kāds Latvijai sakars, ja karš notiek Ukrainā? 🙄 Un te uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc Šlesers vispār piekrita tajā visā piedalīties. Piemēram, Viktors ir Rosļikova partijas štata darbinieks un operators, kurš bija nodarbināts partijā “Stabilitātei!”. 🎯 Viņa uzdevums ir pilnīgi skaidrs — iznīcināt Aļošas konkurentu, kamēr pats Aleksejs ieraksta TikTok video minskas kartupeļu laukos. 🤷🏻‍♂️ Savukārt Ainārs uz interviju ieradās, lai uz vatņiku fona latviešu vēlētāja acīs izskatītos patriotiskāks. Interviju bija paredzēts noskatīties lielai auditorijai ar dažādiem politiskajiem uzskatiem (kas arī notika — tikai oriģinālajā kanālā jau ir gandrīz 100 tūkstoši skatījumu, turklāt dažādi fragmenti ir nonākuši arī Instagram reels un YouTube shorts), kurai teorētiski vajadzēja mainīt savu priekšstatu par Šlesera prokremlisko nostāju. 😱 “Paskatieties — viņš taču ir pret karu Ukrainā!” 🧘‍♂️ Vienkāršāk sakot, visa šī trika būtība ir tāda, ka Šlesers ieradās krievvalodīgā kanālā, lai balsis atņemtu nevis Rosļikovam vai Stepaņenko, bet gan pašreizējās koalīcijas partijām. 🤥 Tiesa, Ainārs patriota masku nenēsāja ilgi un tajā pašā intervijā paziņoja, ka nesaprot, kā krievi un ukraiņi varēja sākt viens otru nogalināt. 👌 Atcerieties jautājumu no pirmās daļas, kur tas pats cilvēks vatņikam jautāja — kurš sāka karu? Lūk, Ainārs Šlesers uz šo jautājumu pats arī atbildēja — krievi kopā ar ukraiņiem. 🤯 Tātad, viņa izpratnē, vienā brīdī — proti, vienlaikus — krievi un ukraiņi masveidā sāka šaut viens uz otru. Pēc Šlesera domām, ukraiņi neaizstāv savu zemi, bet vienkārši nolēma sākt nogalināt krievus. 🫣 Jūsu priekšā ir klasiska agresora un upura pielīdzināšana. Kā saka šādos gadījumos — mūzika neskanēja ilgi. ❓ Kā jūs domājat — vai tā bija nejauša pārteikšanās, vai arī tā patiešām atspoguļo Šlesera attieksmi pret krievijas agresiju? #Šlesers #vēlēšanas #Ukraina #vatņiki #krievija #Ukraina #vēlēšanas #krievija

Juuri kirjoitin tänne miten EU tekee yritysten elämästä helvettiä ja tänään meinasin taas pudota työtuolilta kun kuulin tästä uusimmasta. Uuden EU-säädöksen myötä jokainen verkkokauppaa pyörittävän yrityksen täytyy rekisteröityä kaikkien niiden EU-maiden tuottajayhteisöjärjestelmään, joihin se myy tuotteitaan. Sinne pitää ilmoittaa paljonko myy, maksaa rekisteröitymismaksu ja sitten maksua sen myynnin mukaan. Joka maalla on tietysti oma järjestelmänsä, omat maksunsa ja palvelu ei välttämättä toimi englanniksi. Pelkästään rekisteröitymismaksut ovat satasia puhumattakaan käytetystä työajasta. Mitään alarajaa ei ole minkä kokoisia yrityksiä tämä koskee. Tämä on taas yksi asia mikä tekee yrityksen pyörittämisestä vaikeampaa, nostaa kuluttajahintoja ja ei anna mitään todellista lisäarvoa yritykselle tai kuluttajalle. Tällä säädöksellä EU vain heikentää jälleen kerran omaa kilpailukykyään globaalissa markkinassa. Mitä tästä seuraa? Mun veikkaus on, että osa yrityksistä lopettaa myynnin muihin EU-maihin. Jos myyt muutamalla tonnilla vuodessa johonkin maahan niin tämä ei vain kannata, koska kulut on satasia plus iso määrä työtä. Jos myyt kymmeneen EU-maahan muutamalla tonnilla, niin se tarkoittaa 20 tonnia pienempää vientiä ja liikevaihtoa. Isolle firmalle se on pikkuraha, mutta yhden hengen yritykselle se voi olla raja jonka jälkeen homma ei enää kannata. Osa yrityksistä tulee vain jatkamaan kuten ei mitään. Sama juttu kuin tämän tekoälyasetuksen kanssa. Ei kannata tehdä mitään kunnes joku viranomainen tulee vaatimaan jotain ja Suomessahan viranomainen vaatii. Luuletteko, että joku italialainen verkkokauppias pistää tikkuakaan ristiin tällaisen asetuksen takia? Ei pistä, mutta suomalainen kuuliaisena nukkuu yönsä huonosti. Luuletteko, että italian viranomainen alkaa sakottamaan yrityksiä siellä? Ei ala. Sitten se tärkeä kysymys. Miten meillä on niin riemuidiootteja poliitikkoja siellä EU:ssa, että tällaisia sääntöjä menee läpi? Ettekö te tajua mikä vaikutus tällä on kilpailukykyyn? Ja sinä kuluttajana, tämä tulee sinun maksettavaksesi. Ne Temun tuotteet ovat taas pikkasen halvempia. https://t.co/JialCJqg4b #EUVerdict #BusinessChallenges #ConsumerImpact

“Vīrietis, kurš apgalvoja, ka bijis pasažieris, notikuma vietā esošajiem cilvēkiem stāstīja, ka ir no Indijas, bet studē un strādā Latvijā, un, pēc viņa teiktā, no Indijas esot arī pie stūres sēdējušais vīrietis. 🥃🥂🍹 Abi pirms negadījuma esot lietojuši alkoholu. Sadragātais spēkrats gan piederot citai personai – kādam draugam. 🌡️ Aģentūrai LETA neoficiāli zināms, ka aizturētā vīrieša izelpā tika konstatēta alkohola klātbūtne, taču viņa personību sākotnēji neizdevās noskaidrot. Aizturētais neizrādīja pretošanos, bet pievēma policijas automašīnu. 🚓 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nolēma viņu vest uz slimnīcu.” /LETA/ ⤵️ https://t.co/orVjYI5qhn 📸 LETA #alkohols #negadījums #Latvija

Diena Nr. 54 premjera krēslā – imigrācijas likums, slimnīcu reforma, enerģētika un atkal vecie neatrisinātie jautājumi Šodien diena sākās agri ar drošības sēdi par nelegālās imigrācijas apkarošanas plānu - rīt jau informēsim publiski. Ir ļoti labs plāns un tas tiks likts nekavējoties lietā Bet paralēli tam – vairāki nopietni jautājumi valdības dienaskārtībā. 🛂 IMIGRĀCIJAS LIKUMS / TUA INVESTORIEM Valsts prezidents ir atgriezis Saeimai atkārtotai caurskatīšanai Imigrācijas likuma grozījumus par termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem. Te mums ir jāizdara skaidra izvēle – vai gribam valsts budžetu papildināt galvenokārt ar Bolt/Wolt strādājošu ārvalstu studentu palīdzību, vai arī spējam piesaistīt turīgus cilvēkus, kuri Latvijā investē, veido uzņēmumus, pērk īpašumus un maksā nodokļus. Esmu vairākkārt uzsvēris – 🇱🇻 valsts drošības pamats ir spēcīga ekonomika. Lai ekonomika augtu, mums pašiem ir jābūt drosmīgiem pieņemt drosmīgus un konkurētspējīgus lēmumus. 🏠 Dzīvojamā fonda deficīts ir praktiski visos Latvijas reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā trūkst kvalificētu mediķu arī tāpēc, ka cilvēkiem, kuri būtu gatavi tur strādāt, vienkārši nav kur dzīvot. Mans piedāvājums paredz: ➖️ investoram, kurš vēlas saņemt TUA Latvijā, jāsniedz daudz lielāks ekonomiskais pienesums valstij; ➖️ tiešo maksājumu valsts budžetā palielināt līdz 50 000 € piecu gadu laikā; ➖️ vienlaikus nodrošināt reālas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā; ➖️ nākamajā solī radīt iespēju šiem cilvēkiem kļūt arī par Latvijas nodokļu rezidentiem, maksājot fiksētu 60 000 € nodokli gadā – sava veida Latvijas nodokļu “abonementu”. 📊 Ja mēs spētu šādā veidā piesaistīt 1000 investorus: ➡️ 50 milj. € tieši valsts budžetā; ➡️ vairāk nekā 100 milj. € investīcijās Latvijas ekonomikā; ➡️ nodokļu rezidences gadījumā vēl līdz 300 milj. € piecu gadu laikā. Kopējais potenciālais pienesums – ap pusmiljardu eiro piecos gados. Tas jau ir pavisam cits mērogs. 👶 STRĀDĀJOŠO VECĀKU PABALSTS Koalīcijā vienojāmies par grozījumiem Maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā (ko rosināja @Jauna_Vienotiba ): ➖pagarināt pašreizējo kārtību attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu; ➖dot jaunajiem vecākiem skaidru signālu, ka atbalsts būs pieejams arī turpmāk; ➖Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt lēmuma finansiālo ietekmi. 🎓 IZGLĪTĪBAS LIKUMS Esam vienisprātis, ka mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma ir jāpilnveido. Bet mēģināt būtiskas izmaiņas ieviest līdz 1. septembrim – tas vienkārši nav reāli. Vienojāmies jau šonedēļ sasaukt atsevišķu sanāksmi, kas būs pilnībā veltīta šim jautājumam. ⚡ ENERĢĒTIKA, VIDE UN KLIMATS Tiks izveidota jauna valdības tematiskā komiteja enerģētikas, vides un klimata jautājumos, kuras virsvadību uzņemsies KEM. Šeit jautājumu un neatrisinātu problēmu ir daudz, tāpēc nepieciešama daudz ciešāka koordinācija starp ministrijām. 🌬️ K2 VENTUM VĒJA PARKA PROJEKTS PĀVILOSTĀ Atkal saskaramies ar iepriekšējo valdību pieņemtiem vai, precīzāk sakot, nepieņemtiem un atliktiem lēmumiem. Situācija juridiski ir sarežģīta, un nepareizi lēmumi valstij var maksāt daudzus miljonus eiro. ➖️ KEM ir jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem; ➖️ lūdzām ministriju jautājumu izvērtēt daudz plašāk; ➖️ pēc nedēļas sagaidu pilnu informāciju un iespējamo seku izvērtējumu. Tā ir gan ierēdņu, gan ministra atbildība – nepieļaut, ka valsts tiek ievilkta apjomīgā un dārgā tiesvedībā. 🏥 ZZS IEBILDUMI PRET SLIMNĪCU REFORMU Te atkal saskārāmies ar jau redzētu situāciju. Valdībā slimnīcu reformas jautājums ir izskatīts un lēmums pieņemts. Aicinu arī ZZS detalizēti iepazīties ar reālo situāciju slimnīcās, pacientu plūsmām, personāla pieejamību un finansējumu. Reformu nevar taisīt tikai uz papīra, bet tikpat maz to var apturēt tikai tāpēc, ka politiski nepatīk pārmaiņas. 🇱🇻 Mans princips paliek nemainīgs – valstij jāspēj pieņemt lēmumus. Nevis bezgalīgi atlikt tos nākamajai valdībai. KNAB ierosinājis pārbaudi par manu vizīti Zemgalē un Liepājā - mana atbilde: nākiet un pārbaudiet. Godīgi apvienoju darba vizīti Zemgalē un Kurzemē, lai iepazītu situāciju lauksaimniecībā un ražošanā, pie reizes arī tiekoties ar iedzīvotājiem kā AS premjera kandidāts nākamajās vēlēšanās. Man kā premjeram darbs ir 24/7 un nav citu iespēju kā nonākt pie vēlētājiem neapvienojot to ar darbu. Ja kāds grib piesieties, laipni lūgti, visu izskaidrošu, parādīšu. #Imigrācija #Reforma #Ekonomika

Tuli tästä poliisin omankäden oikeuden jakamisesta mieleen nuoruudesta kun varastin ravintolasta tuopin ja jatkoin sen juomista kadulla. Poliisi nappasi kiinni ja sakotti minua 5 markan näpistyksestä. Kiistin varastaneeni tuopin. Pyysin näyttöä siitä, että olisin varastanut sen, enkä löytänyt sitä kadulta. Asia eteni syyttäjälle ja asia jäi siihen. Sakko mitätöitiin. Suomessa on käytäntö, että olet syytön, kunnes toisin todistetaan. Poliisi jakoi mopopojalle vähän tuomiota ennen syylliseksi toteamista. Ei näin. #oikeus #Suomi #poliisi

Rakennetaan asuinalue ilman talokohtaista pysäköintiä, koska kaavoitus inhoaa yksityisautoilua. Katujen varsille järjestetään varmuudella liian vähän parkkipaikkoja. Illat autot kiertää ympyrää ja etsii pakoputket sauhuten autollensa paikkaa. Aamulla kuudelta parkkipaavo kiertää kyrpä kovana sakottamassa kaupungin taloutta kuntoon, jotta on varaa pitää autoilua kammoksuvia kaavottajia töissä. #liikenne #parkointi #kaupunkisuunnittelu

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Japānā pieaug pieprasījums pēc atvēsinoša apģērba, tostarp vestēm ar baterijām darbināmiem ventilatoriem, ko sākotnēji izmantoja tikai celtnieki, taču tagad tās iegādājas arī citi iedzīvotāji, reaģējot uz karstuma viļņiem un gaisa temperatūras pieaugumu. #atvēsinošsapģērbs #karstumaviļņi #Japāna

Euroopan unioni määräsi Googlelle yhteensä 890 miljoonan euron sakot kahdesta eri rikkomuksesta, joista toinen liittyi oman palvelun suosimiseen hakutuloksissa ja toinen sovelluskehittäjien mainostamisen rajoittamiseen, ja sakkojen suuruus voi nousta, ellei yhtiö korjaa toimintaansa 60 päivän kuluessa. #EU #Google #sakot

Amerikāņu students pirms gada tramvajā aizstāvēja 18.g. vācu meiteni. Rezultāts? Divi sīrieši tam uzbruka, ar tapešu nazi pārgriežot tā degunu. Tikko tiesa nolēmusi vienam sīrietim piespriest 3gadu un otram - 1gadu un 8mēnešus ilgus cietumsodus. Šokējošakais šajā stāstā ir tas, ka abi divi sīrieši jau IEPRIEKŠ bija nonākuši policijas redzeslokā savu kriminālo darbību dēļ, bet turpināja saņemt alternatīvo statusu migrācijas likuma izpratnē. Pats amerikānis sniedzis interviju, sakot, ka sods ir nožēlojami mazs un ka: "neesot brīnums, ka daļa sabiedrības vairs neuzticas tiesu sistēmai. Atgadījums ar mani un visi citi līdzīgie migrantu pastrādātie noziegumi ir tikai sākums tam (sliktajam), kas vēl notiks nākotnē". #Justice #Migration #Crime