Search

Premjers sūdzas, ka trūkst saskaņojumu. Kam tad, ja ne premjeram, ir pienākums nodrošināt, lai valdības darbs virzītos uz priekšu? Premjers nav lietvedis, kura uzdevums ir konstatēt, ka kādā mapē trūkst kāda papīra. Premjers vada valdību, sasauc ministrus, novērš domstarpības un panāk lēmumu. Valdības deklarācijā melns uz balta rakstīts: ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu un slēgt shēmas ekonomisko imigrantu legalizēšanai. Premjera kungs, Jūs neapturējāt “teātri”. Jūs nobremzējāt pats savas valdības deklarācijas izpildi. Kad iekšlietu ministrs @janisdombrava ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus, premjers nevis organizē to izskatīšanu un pieņem lēmumu, bet publiski paziņo, ka trūkst saskaņojumu, savukārt paveikto nosauc par “teātra cīņu” un “trulu vēlētāju makšķerēšanu”. Atklāti tuneļi uz robežas. Notiek reidi. Tiek pastiprināta imigrācijas kontrole. Tiek gatavotas kvotas trešo valstu pilsoņiem, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kontrole pār nodarbinātības starpniekiem un atbildība par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem. Kur tieši šeit ir teātris? Kad premjers kopā ar iekšlietu ministru apbraukāja robežu un stāvēja kameru priekšā, tā acīmredzot bija valstiska rīcība. Kad jāpieņem neērti lēmumi un jāstājas pretī ietekmīgām ekonomiskajām interesēm, tā pēkšņi kļūst par “histēriju”. Te arī beidzas stāsts par procedūru. Vienā rokā @AndrisKulbergs tur valdības deklarāciju, kurā apsolīts ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Otrā rokā viņš tur priekšlikumus saglabāt investoru termiņuzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās “zelta vīzas”. Imigrācijas ierobežošanas plānam vajag vēl vismaz 14 saskaņojumus. “Zelta vīzu” idejai acīmredzot pietiek ar investīciju fonda bukletu un solījumiem par bagātiem šeihiem. Latvijai nav vajadzīga imigrācijas politika, kurā drošības risinājumi var tikt atlikti, bet uzturēšanās atļaujas atkal var pārvērst par preci. Latvijai nav vajadzīga sistēma, kurā augstskolu, darbaspēka starpnieku un dažādu investīciju shēmu intereses ir svarīgākas par valsts spēju kontrolēt, kas Latvijā ieceļo, kādēļ šeit uzturas un ko šeit dara. Ja premjeram ir iebildumi pret konkrētiem plāna punktiem, to vienkārši jāpasaka. Ja vajadzīgi labojumi, tie ir jāveic. Ja ministrijas nespēj vienoties, premjeram tās ir jāsēdina pie viena galda un jāpanāk lēmums. Tieši par to premjeram maksā algu. Nevis par video, kuros viņš publiski lamā savas valdības ministrus un skaidro sabiedrībai, kāpēc valdība nespēj izdarīt pati savu darbu. Imigrācijas ierobežošana nav teātris. Teātris sākas tad, kad premjers sola vienu, bremzē otru un virza trešo. #Latvija #imigrācija #valdība

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Diena Nr. 54 premjera krēslā – imigrācijas likums, slimnīcu reforma, enerģētika un atkal vecie neatrisinātie jautājumi Šodien diena sākās agri ar drošības sēdi par nelegālās imigrācijas apkarošanas plānu - rīt jau informēsim publiski. Ir ļoti labs plāns un tas tiks likts nekavējoties lietā Bet paralēli tam – vairāki nopietni jautājumi valdības dienaskārtībā. 🛂 IMIGRĀCIJAS LIKUMS / TUA INVESTORIEM Valsts prezidents ir atgriezis Saeimai atkārtotai caurskatīšanai Imigrācijas likuma grozījumus par termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem. Te mums ir jāizdara skaidra izvēle – vai gribam valsts budžetu papildināt galvenokārt ar Bolt/Wolt strādājošu ārvalstu studentu palīdzību, vai arī spējam piesaistīt turīgus cilvēkus, kuri Latvijā investē, veido uzņēmumus, pērk īpašumus un maksā nodokļus. Esmu vairākkārt uzsvēris – 🇱🇻 valsts drošības pamats ir spēcīga ekonomika. Lai ekonomika augtu, mums pašiem ir jābūt drosmīgiem pieņemt drosmīgus un konkurētspējīgus lēmumus. 🏠 Dzīvojamā fonda deficīts ir praktiski visos Latvijas reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā trūkst kvalificētu mediķu arī tāpēc, ka cilvēkiem, kuri būtu gatavi tur strādāt, vienkārši nav kur dzīvot. Mans piedāvājums paredz: ➖️ investoram, kurš vēlas saņemt TUA Latvijā, jāsniedz daudz lielāks ekonomiskais pienesums valstij; ➖️ tiešo maksājumu valsts budžetā palielināt līdz 50 000 € piecu gadu laikā; ➖️ vienlaikus nodrošināt reālas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā; ➖️ nākamajā solī radīt iespēju šiem cilvēkiem kļūt arī par Latvijas nodokļu rezidentiem, maksājot fiksētu 60 000 € nodokli gadā – sava veida Latvijas nodokļu “abonementu”. 📊 Ja mēs spētu šādā veidā piesaistīt 1000 investorus: ➡️ 50 milj. € tieši valsts budžetā; ➡️ vairāk nekā 100 milj. € investīcijās Latvijas ekonomikā; ➡️ nodokļu rezidences gadījumā vēl līdz 300 milj. € piecu gadu laikā. Kopējais potenciālais pienesums – ap pusmiljardu eiro piecos gados. Tas jau ir pavisam cits mērogs. 👶 STRĀDĀJOŠO VECĀKU PABALSTS Koalīcijā vienojāmies par grozījumiem Maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā (ko rosināja @Jauna_Vienotiba ): ➖pagarināt pašreizējo kārtību attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu; ➖dot jaunajiem vecākiem skaidru signālu, ka atbalsts būs pieejams arī turpmāk; ➖Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt lēmuma finansiālo ietekmi. 🎓 IZGLĪTĪBAS LIKUMS Esam vienisprātis, ka mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma ir jāpilnveido. Bet mēģināt būtiskas izmaiņas ieviest līdz 1. septembrim – tas vienkārši nav reāli. Vienojāmies jau šonedēļ sasaukt atsevišķu sanāksmi, kas būs pilnībā veltīta šim jautājumam. ⚡ ENERĢĒTIKA, VIDE UN KLIMATS Tiks izveidota jauna valdības tematiskā komiteja enerģētikas, vides un klimata jautājumos, kuras virsvadību uzņemsies KEM. Šeit jautājumu un neatrisinātu problēmu ir daudz, tāpēc nepieciešama daudz ciešāka koordinācija starp ministrijām. 🌬️ K2 VENTUM VĒJA PARKA PROJEKTS PĀVILOSTĀ Atkal saskaramies ar iepriekšējo valdību pieņemtiem vai, precīzāk sakot, nepieņemtiem un atliktiem lēmumiem. Situācija juridiski ir sarežģīta, un nepareizi lēmumi valstij var maksāt daudzus miljonus eiro. ➖️ KEM ir jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem; ➖️ lūdzām ministriju jautājumu izvērtēt daudz plašāk; ➖️ pēc nedēļas sagaidu pilnu informāciju un iespējamo seku izvērtējumu. Tā ir gan ierēdņu, gan ministra atbildība – nepieļaut, ka valsts tiek ievilkta apjomīgā un dārgā tiesvedībā. 🏥 ZZS IEBILDUMI PRET SLIMNĪCU REFORMU Te atkal saskārāmies ar jau redzētu situāciju. Valdībā slimnīcu reformas jautājums ir izskatīts un lēmums pieņemts. Aicinu arī ZZS detalizēti iepazīties ar reālo situāciju slimnīcās, pacientu plūsmām, personāla pieejamību un finansējumu. Reformu nevar taisīt tikai uz papīra, bet tikpat maz to var apturēt tikai tāpēc, ka politiski nepatīk pārmaiņas. 🇱🇻 Mans princips paliek nemainīgs – valstij jāspēj pieņemt lēmumus. Nevis bezgalīgi atlikt tos nākamajai valdībai. KNAB ierosinājis pārbaudi par manu vizīti Zemgalē un Liepājā - mana atbilde: nākiet un pārbaudiet. Godīgi apvienoju darba vizīti Zemgalē un Kurzemē, lai iepazītu situāciju lauksaimniecībā un ražošanā, pie reizes arī tiekoties ar iedzīvotājiem kā AS premjera kandidāts nākamajās vēlēšanās. Man kā premjeram darbs ir 24/7 un nav citu iespēju kā nonākt pie vēlētājiem neapvienojot to ar darbu. Ja kāds grib piesieties, laipni lūgti, visu izskaidrošu, parādīšu. #Imigrācija #Reforma #Ekonomika

Kopš stāšanās amatā "melnajā sarakstā" esmu iekļāvis ap 90 ārvalstnieku. Latvijas drošība sākas ar to, ka nepieļaujam mūsu valstī ieceļot personām, kuras rada draudus nacionālajai drošībai. Katrs šāds lēmums ir balstīts kompetento drošības iestāžu izvērtējumā, un arī turpmāk konsekventi izmantosim visus likumā paredzētos instrumentus Latvijas drošības aizsardzībai. #Drošība #Latvija #NacionālāDrošība

Diena Nr. 50 premjera krēslā — @RSiltums tarifs, 🇧🇾 robeža, TUA, deklarēšanās privātīpašumā, 🇪🇺 fondu pārdale Šodien Ministru kabinetā skatījām vairākus būtiskus jautājumus — no apkures izmaksām Rīgā un drošības uz 🇧🇾 robežas līdz investīciju piesaistei, īpašnieku tiesību aizsardzībai un 🇪🇺 fondu izmantošanai. 🔥 RĪGAS SILTUMA TARIFS — MĒRĶIS: LĒTĀKĀ APKURE BALTIJAS GALVASPILSĒTĀS Beidzot pienākusi diena, kad Ministru kabinetā skatījām priekšlikumus, kurus Saeimā izstrādāja manis vadītā “Rīgas siltuma” izmeklēšanas komisija. Kā premjers uzdevu klimata un enerģētikas ministram @JanisVitenbergs šos priekšlikumus detalizēti izvērtēt un sagatavot konkrētu rīcības plānu. Liels paldies ministram un viņa komandai, īpaši valsts sekretārei @LigaKurevska, par skrupulozi izstrādāto plānu: ➡️ īstermiņam — jau šai apkures sezonai; ➡️ vidējam termiņam — līdz 2027. gadam; ➡️ ilgtermiņam — pēc 2028. gada. Mērķis ir skaidrs — panākt, lai Rīgā būtu zemākais apkures tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Galvenie priekšlikumi: 📊 publiskot visus būtiskos siltumapgādes datus; 🏭 izvērtēt @Latvenergo ūdenssildāmo katlu nodošanu “Rīgas Siltums” pārvaldībā; ⚙️ uzdot SPRK pārskatīt “Latvenergo” koģenerācijas tarifa metodiku; ♻️ noteikt prioritāti atlikumsiltuma izmantošanai; ✂️ samazināt administratīvās izmaksas un izbeigt līdzekļu izšķērdēšanu; 🏢 mainīt “Rīgas Siltums” akcionāru struktūru, lai uzņēmumam beidzot būtu skaidrs un atbildīgs saimnieks; 🔄 izvērtēt “Rīgas BioEnerģijas” integrēšanu “Rīgas siltumā”; 🔌 izvērtēt TEC darbības modeli pēc 2028. gada; 📈 veicināt uzņēmuma modernizāciju un ilgtermiņa attīstību. Ministru kabinets lēma, ka ekonomikas ministram @ViktorsValainis sadarbībā ar KEM jāizstrādā valstisks priekšlikums par labāko “Rīgas siltuma” pārvaldības modeli. Šis lēmums vairs nav atliekams. Uzņēmuma attīstību un rīdziniekiem nepieciešamo tarifa samazināšanu bremzēt nedrīkst. 💶 TUA SISTĒMA — IZBEIGT VECO SISTĒMU un IZSTRĀDĀT JAUNU, MODERNU INVESTĪCIJAS PIESAISTES MODELI Iekšlietu ministrs @janisdombrava ziņoja par termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA sistēmu. Esošā sistēma ir novecojusi, sevi izsmēlusi un nav orientēta uz tādu investīciju piesaisti, kas patiešām nepieciešamas 🇱🇻 ekonomikas attīstībai. Uzdots ziņojumu papildināt ar citu 🇪🇺 valstu pieredzes analīzi, lai varētu lemt par jaunas un modernas sistēmas izveidi. Mērķis: 🤝 piesaistīt investorus no mūsu sabiedroto valstīm; 🚀 piesaistīt turīgus un veiksmīgus uzņēmējus, kuri Latvijā rada uzņēmumus, darbavietas un nodokļu ieņēmumus; 💰 investīciju un budžeta fondu programmās piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Latvijai nav vajadzīga uzturēšanās atļauju tirgošana. Latvijai ir vajadzīgi gudri, droši un valstij izdevīgi investīciju instrumenti. 🏠 DEKLARĒŠANĀS PRIVĀTĪPAŠUMĀ — TIKAI AR ĪPAŠNIEKA ZIŅU Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens nāca ar ļoti labu priekšlikumu sakārtot deklarēšanās sistēmu privātīpašumos. Pašlaik privātpersonas vai juridiskās personas atsevišķos gadījumos var deklarēties īpašumā bez īpašnieka ziņas. Tas nav pieņemami. Piedāvātais risinājums paredz, ka: 📲 īpašnieks automātiski saņemtu pieprasījumu; ✅ deklarēšanās tiktu reģistrēta tikai pēc īpašnieka piekrišanas; ❌ īpašniekam būtu iespēja pieprasījumu noraidīt. Uzdots jau tuvākajā laikā sagatavot konkrētu risinājumu un ieviešanas grafiku. Privātīpašums nozīmē arī īpašnieka tiesības zināt un lemt, kas tajā tiek deklarēts. 🛡️ 🇧🇾 ROBEŽA — Ir plāns kā risināt nelegālo migrāciju Ministru kabinets skatīja iekšlietu ministra ziņojumu par nelegālās migrācijas plūsmu uz 🇧🇾 robežas, aktuālo statistiku un iespējamiem risinājumiem. Ministrs informēja arī par tehniskajām problēmām robežpunktos un to novēršanu. Vērtējām visus priekšlikumus, kā: 🚧 ierobežot nelegālo migrantu plūsmu; 👮 uzlabot robežkontroli; 🛰️ stiprināt tehnisko uzraudzību; 🎯 vērsties pret hibrīduzbrukuma organizētājiem. Lēmums par 🇧🇾 robežas pilnīgu slēgšanu šodien netika pieņemts, taču šāda iespēja paliek kā viens no rīcības variantiem, ja migrācijas plūsma radīs būtisku apdraudējumu. Robeža tiek kontrolēta. Augustā paredzēti mērķtiecīgi un iepriekš plānoti pasākumi Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un NBS sadarbībā, lai ietekmētu un traucētu šī migrācijas hibrīduzbrukuma organizētāju darbību. 🇪🇺 ES FONDI — NAUDA JĀNOVIRZA EKONOMIKAS STIMULĒŠANAI Gatavojos ceturtdien paredzētajai 🇪🇺 fondu komitejas sēdei, kas nav sasaukta jau ļoti ilgu laiku. Darba kārtībā: 💶 esošo 🇪🇺 fondu līdzekļu pārdale un ministriju iesniegtās vēlmes; 📌 finansējuma novirzīšana prioritārākajiem projektiem; 🗓️ diskusija par jaunā 🇪🇺 fondu perioda — 2029.–2034. gadam — principiem un nosacījumiem. Eiropas fondu finansējums nedrīkst būt tikai ministriju vēlmju saraksts. #Latvija #investīcijas #apkure

Diena Nr. 49 premjera krēslā — drošība uz robežas, slimnīcu reforma un atgriešanās darbā klātienē Diena sākās ar drošības situāciju uz 🇧🇾 robežas. Kopā ar iekšlietu ministru Jāni @janisdombrava , ārlietu ministri @Braze_Baiba un finanšu ministru @MarisKucinskis pārrunājām 🇷🇺 un 🇧🇾 organizēto nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumu Latvijas robežai, brīvdienu aktuālo statistiku un iespējamo valsts atbildes reakciju. Spiediens uz robežas saglabājas augsts. Latvijai ir jārīkojas izlēmīgi, lai aizsargātu savu teritoriju, iedzīvotājus un valsts drošību. 🏥 Koalīcijas sadarbības padome — reģionālo slimnīcu reforma ZZS vēlas atkāpties no iepriekš atbalstītās reģionālo slimnīcu reformas. ZZS pieminēja Balvu slimnīcas vēstuli Mūsu nostāja ir skaidra: ja ZZS rīcībā ir fakti un dati, kas apgāž Valsts kontroles un Veselības ministrijas secinājumus, tie ir jāliek galdā. Tad tos izvērtēsim. Šis jautājums ZZS ir jārisina ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Svarīgākie fakti: ➖️ NMPD pacientus nogādā slimnīcās atbilstoši savai operatīvajai kartei, nevis tikai oficiālajam slimnīcu līmeņu sadalījumam un uz papīra norādītajiem pakalpojumiem. ➖️ Vairākās slimnīcās faktiski nav speciālistu, kuri oficiāli norādīti kā pieejami. ➖️ Dzemdību nodaļas slēgšana nav tieši saistīta ar slimnīcu reformu. ➖️ Drošam un kvalitatīvam dzemdību pakalpojumam nepieciešams pietiekams dzemdību skaits, pieredzējis personāls un atbilstoši resursi. ➖️ Finansējums nav samazināts — tas ir saglabāts, lai gan sniegto pakalpojumu apjoms ir kļuvis mazāks. ➖️ Lēmums par slimnīcu reformu ir pieņemts. Virzāmies uz priekšu. 📊 Dzemdību skaits Balvu slimnīcā: • 2024. gadā — 190 dzemdības, kas bija zemākais rādītājs Latvijā (Balvu slimnīca pati vērsusies ar zemā skaita problēmu) • 2025. gadā — aptuveni 140 dzemdības, atbilstoši slimnīcas 2026. gada 6. marta vēstulei Veselības ministrijai 👨‍👩‍👧 Vecāku pabalsts strādājošajiem vecākiem 75% apmērā Pašreizējā kārtība paliek spēkā līdz gada beigām. Par turpmāko risinājumu lemsim nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā. 🇪🇺 ES fondu tematiskā komiteja Ceturtdien sasaukšu ES fondu tematiskās komitejas sēdi. Tajā vērtēsim: ➖️ ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanu ➖️ gatavošanos 2028.–2034. gada periodam ➖️ fondu izlietojuma efektivitāti un lietderību ➖️ politiskās uzraudzības trūkumu līdzšinējā procesā Šis jautājums cieši sasaucas ar problēmām valsts IKT iepirkumos. Pārāk ilgi milzīgi finanšu resursi ir dalīti bez pietiekamas politiskās kontroles un skaidras atbildības. Tas ir jāmaina. 🤝 Tikšanās ar NVO Trešdien tiksimies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Uzklausīsim arī Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Kultūras ministrijas redzējumu par valsts finansējumu, sadarbības principiem un sasniedzamajiem rezultātiem. 🚧 Iespējamā robežas ar 🇧🇾 slēgšana 🇧🇾 ilgstoši pieļauj un veicina nekontrolētu trešo valstu pilsoņu nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu. Esmu uzdevis iekšlietu ministram sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju un nepieciešamo rīcību. Iekšlietu ministrija rosina slēgt robežu ar 🇧🇾. Valdības lēmuma projekts jau ir iesniegts saskaņošanai, un tas Ministru kabinetā jāizskata steidzamības kārtībā. Nelegālās migrācijas spiediens nemazinās un prasa arvien lielākus Valsts robežsardzes, policijas, NBS un citu dienestu resursus. Valdībai ir jāpieņem lēmums. Bezgalīgi vilcināties nevaram. ✈️ airBaltic Šodien netika skatīts uzņēmuma biznesa plāns. Tika vērtēta Satiksmes ministrijas piedāvātā stratēģija. Diemžēl obligacionāru sapulcē nebija kvoruma, taču šāds scenārijs jau iepriekš tika prognozēts. Atkārtotā sapulce paredzēta 17. augustā. Ceram, ka obligacionāri tajā spēs pieņemt lēmumu. Šobrīd valdība var tikai sagaidīt kreditoru vairākuma balsojumu. Iepriekšējo valdību lēmumu dēļ esam nonākuši situācijā, kurā par uzņēmuma nākotni lielā mērā lemj kreditori un citi īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Valsts kase savu balsojumu elektroniski iesniedza jau 31. jūlijā. 🏢 Attālinātajam darbam valsts pārvaldē jākļūst par izņēmumu, nevis normu Esmu uzdevis Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai apkopot informāciju par attālinātā darba apjomu visā valsts pārvaldē. Redzu, ka daudzās ministrijās pēc Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs ir saglabājies kā ikdienas norma un atgriešanās klātienē tā arī nav notikusi. Mana nostāja ir skaidra: ➖️ valsts pārvaldē pamatā jāstrādā klātienē; ➖️ attālinātam darbam jābūt pamatotam izņēmumam; ➖️ jābūt skaidri izmērāmai darba produktivitātei un rezultātiem; ➖️ vadītājiem jāspēj kontrolēt darba kvalitāti un izpildi. Attālinātais darbs var būt efektīvs atsevišķos gadījumos, taču bez skaidras kontroles tas var mazināt darba tempu, sadarbību un atbildību par rezultātu. Sagaidīšu ziņojumu, izvērtēsim reālo situāciju un veiksim nepieciešamās izmaiņas, lai valsts pārvalde atgrieztos pie klātienes darba visur, kur tas ir pamatoti un nepieciešami. Valsts pārvaldei ir jākalpo sabiedrībai — efektīvi, atbildīgi un ar izmērāmu rezultātu. @Apvienotais_ #Drošība #VeselībasReforma #Latvija

T.s. NVO finansējuma apturēšana ir lielisks @AndrisKulbergs lēmums. Mēs no saviem nodokļiem finansējam šos “ekspertus”, kuri propogandē kreisās idejas. Šos ekspertus tad uzrunā no mūsu nodokļiem finansētais LSM. Vēl šie “eksperti” sniedz ministrijām dažādus viedokļus, raksta koncepcijas, lasa lekcijas studentiem utt. Tā veidojas un sevi uztur kreisie. Mēs paši par savu naudu sponsorējām kreiso ideoloģiju🤷‍♂️ #NVO #finansējums #ideoloģija

Es uzsveru, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas papildu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī pārtvērējraķetes. Lēmumu pieņemšanas un piegāžu ātrums ir izšķirošs. Katrs lēmums, kas stiprina mūsu gaisa telpas aizsardzību, glābj cilvēku dzīvības, savukārt katra kavēšanās noved pie cilvēku nāves un kara noziegumiem.

99 954 eiro vērtais biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” projekts “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” apturēts un uzsākts netiks. Lēmumu pieņemts, jo redzama biedrības pārstāve apsūdzēta kriminālprocesā saistībā ar Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanu. Kad tiesas lēmums stāsties spēkā, Kultūras ministrija lems par tālāko. Pirms biedrība sāk izlietot nodokļu maksātāju naudu, ir jānoskaidro - ir vai nav Ieva Raubiško veikusi nelietīgo noziegumu par kuru jau notiesāta 1.instancē. Bijušās kultūras ministres Agneses Lāces (Progresīvie) laikā noslēgtajā līgumā paredzēts, ka “Gribu palīdzēt bēgļiem” par 99 954 eiro “veicinās trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā caur mākslas un kultūras aktivitātēm, aptverot dažādus migrācijas posmus, kas noris Latvijas teritorijā”. Tā “veidos iekļaujošu vidi un sadarbību starp trešo valstu pilsoņiem un vietējo sabiedrību, izmantojot mākslas un kultūras aktivitātes kā koprades un dialoga rīku, to rezultējot kultūras dažādības festivālā.” Pirms kļūšanas par kultūras ministri Agnese Lāce bija “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle. #KultūrasDažādība #Integrācija #Bēgļi

Diena Nr.40 premjera krēslā 🎥 Intervija @Euronews Šodien sniedzu interviju Euronews, kur pārrunājām vairākas Latvijai un Eiropai būtiskas drošības tēmas: ➖🇷🇺🇧🇾 Krievijas un Baltkrievijas hibrīdoperāciju pret 🇱🇻 Latviju, organizējot migrantu plūsmas uz mūsu robežas. ➖🇷🇺 Putina draudus Eiropai, kas kļūst arvien skaļāki pēc Ukrainas veiksmīgajām tālās darbības operācijām pret Krievijas militāro infrastruktūru. ➖🇪🇺 Eiropas Savienības sankciju paketi pret 🇷🇺 Krieviju. Joprojām uzskatu, ka sankcijām ir jābūt vēl stingrākām, lai agresorvalsts daudz skaidrāk izjustu kara Ukrainā radītās sekas. 🎥 Interviju var noskatīties šeit: (https://t.co/YmetKjN6GA) 🚨 Tikšanās ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi Noklausījos pārskatu par KNAB darbu un aktualitātēm. ➖️ Pārrunājām korupcijas riskus IKT un veselības nozarē, kā arī Eiropas Prokuratūras darbu Latvijā. ➖️ Guvu vēl lielāku pārliecību, ka lēmums ieviest moratoriju IKT iepirkumiem bija pareizs. ➖️ Iespējams, līdzīgs risinājums būs nepieciešams arī veselības nozarē, kur valsts nauda pārāk bieži pazūd kā "caurā cepurē". Runājām arī par KNAB "kaujas spējām". Finansiāli un tehniski birojs ir labi nodrošināts, taču lielākais izaicinājums ir spēcīgu izmeklētāju piesaiste un paaudžu nomaiņa. Te ir svarīgs darbs tieslietu ministram @janisdombrava , lai veidotu kvalificētu profesionāļu karjeras ceļu uz prokuratūru un KNAB. 🛡️ Tikšanās ar aizsardzības ministru Raimondu Melni Pārrunājām mūsu gaisa telpas aizsardzības stiprināšanu. ➖️ Esam pavirzījušies uz priekšu, vēl ciešāk integrējot 🇺🇦 Ukrainas kara pieredzi Latvijas aizsardzības sistēmā. ➖️ Diemžēl iepazinos arī ar iepriekšējā aizsardzības ministra (PRO) neizdarītajiem darbiem un šobrīd veicamajiem pasākumiem šo seku novēršanai. ➖️ Izgājām cauri arī plānam manai divu dienu vizītei uz 🇱🇻 Latvijas austrumu robežu. Gribu visu redzēt savām acīm, nevis tikai lasīt atskaitēs. 🇨🇦 Kanādas vēstnieks un militārās bāzes "Ceri" apmeklējums Līdz 2031. gadam 🇱🇻 Latvijā būs nodrošināta 🇨🇦 Kanādas karavīru klātbūtne. Par to liels paldies visiem iesaistītajiem, īpaši aizsardzības ministram Raimondam Melnim un ārlietu ministrei Baibai Bražei. Ļoti svarīgi ir attīstīt sadarbību ar Kanādu ne tikai drošības jomā, bet arī ekonomikā, izglītībā un zinātnē. Pašreizējais savstarpējās tirdzniecības apjoms – nepilni 50 miljoni eiro gadā – ir pārāk mazs mūsu valstu potenciālam. Īpaši iepriecināja 🇨🇦 Kanādas plāni paplašināt savu klātbūtni vairākās vietās visā Latvijā. Paldies Kanādas valdībai un vēstniekam par uzticību Latvijai! 🤝 🏀 Vakars kopā ar basketbola cīņu biedriem Patiesi priecājos, ka izdevās satikt draugus, uzspēlēt basketbolu un noslēgt vakaru ar nelielu grila ballīti. Dažreiz arī premjeram ir nepieciešams izvēdināt galvu, uz brīdi atslēgties no ikdienas un uzkrāt spēkus nākamajiem darbiem. 💪 @Apvienotais_ x #Drošība #Latvija #Eiropa

Līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts galīgs tiesas nolēmums un šis lēmums tiks atcelts vai grozīts, esmu nolēmis brīvprātīgi apturēt savu FIDE prezidenta pilnvaru un pienākumu pildīšanu. Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties un būs spēkā tik ilgi, kamēr uz mani attieksies ES un Šveices tiesību aktos noteiktās sankcijas.

🇱🇻⚠️ Zemessardze Ginta Vilcāne pārsūdzēs neizprotamos VP amatpersonas paziņojumus, kuru motīvs pirmšķietami ir slēpt migrantu noziegumus. "Paldies! Lēmums neapšaubāmi tiks pārsūdzēts,šobrīd ir pieprasīti arī lietas materiāli", apliecina upure Ginta! Latvijas vecā tipa mediji izvērš plašu kampaņu masu migrācijas atbalstam pēc šī paziņojuma! Mediji, kuri nepārpublicēja izvarošanas mēģinājuma upures Gintas Vilcānes stāstu, nu visi masveidīgi izplata kādas VP amatpersonas apgalvojumu, ka Ginta melojot. Šis apgalvojums apzināti nav ticis pavadīts ar video pierādījumiem. Tāpat lietā bija jokainības, VP uzspiedusi meitenei parakstīt, ka tā neizpaudīs ziņas no izmeklēšanas gaitas. Kā zināms ārzemēs daudzos gadījums atklājies, ka liberālie politiķi izdarījuši spiedienu, lai VP amatpersonas piesegtu tautu aizstāšanas kampaņu, kura noved pie masveidīgām izvarošanām un šausmām sievietēm. VPP nepārpublicēs vienpusējos apgalvojumus, gaida pierādījumus vai lietas pārsūdzēšanu. Nosodāms ir vecā tipa mediju acīmredzamais angažējums par labu migrantu bandām un par sliktu Latvijas meitenēm. #Latvija #Migrācija #Tiesības

Diena Nr.39 (šoreiz tiešām pareizā – 39. diena 😊) premjera krēslā Atkal agraiss rīts. ➖Uzstājos @ltvpanorama par NVO, AirBaltic un valdības Rīcības plānu. ➖🇱🇻 Tikšanās ar Valsts aizsardzības korporāciju Tikos ar Valsts aizsardzības korporācijas vadību par militārās industrijas attīstību un investoru piesaisti. Ļoti labs iespaids – profesionāla komanda un spēcīga vadītāja Ingrīda Ķirse. Galvenie secinājumi: - 🇫🇷 kopā ar Francijas partneriem jau septembrī plānots sākt pirmās 155 mm haubiču lādiņu ražotnes projektu; - joprojām liela problēma ir IVN process; - problēmas rada arī publiskās apspriešanas; - visu bremzē Latvijas lielākā hroniskā kaite – nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus; - vienojāmies šīs kļūdas labot. ➖🇺🇦 Sazvans ar jauno Ukrainas premjeru - Ļoti laba pirmā saruna – atklāta diskusija sākās jau no pirmajām minūtēm. - Jaunais premjers daudzējādā ziņā ir līdzīgs man – jauns, nāk no privātā sektora un vadījis lielu korporāciju. - Abi esam vienisprātis, ka viena no galvenajām prioritātēm ir enerģētika un drošība. - Teicu, ka mēs – 🇱🇻 Baltijas un 🇺🇦Ukrainas premjeri esam jaunā paaudze, kas ieviesīs modernas pārmaiņas politikā. - Vienojāmies spert nākamo praktisko soli dronu līguma īstenošanā, kas nepieciešams, lai sadarbībā ar Latvijas militāro industriju atvērtu militāro ražotni Latvijā. - Ukrainas premjers īpaši izcēla prezidenta @Rinkevics 2021. gadā pieņemto lēmumu dāvināt 🇺🇦 14 Javelin prettanku raķešu palaišanas iekārtas vēl pirms 🇷🇺 pilna mēroga iebrukuma. Pēc viņa teiktā, šis lēmums palīdzēja nosargāt Kijivu un būtiski ietekmēja kaujas par Hostomeļas lidostu, izjaucot Krievijas desanta plānus. - Īpašus sveicienus premjers nodeva @poznaks un twiterkonvojam, kurus zin visa Ukrainas tauta un īpaši pateicīgi ir militāristi par vairāk kā 8000 tehnikas vienību ziedošanu Ukrainai - caur Reini īpašs paldies visai Latviešu tautai. ➖🇱🇻 Iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Pārrunājām: - prezidenta atgriezto Imigrācijas likumu – tas jāpilnveido, lai no viena grāvja nenonāktu otrā; - NVO sektora faktus un statistiku – aptuveni 10% organizāciju met ēnu uz visu pārējo sektoru; - jūlijā publicēsim sabiedrībai pieejamu datu apkopojumu par NVO; - NATO samitu Ankarā; - valdības Rīcības plānu; - valsts drošību un austrumu robežu; - AirBaltic situāciju. ➖🎥 NRA video intervija Runājām par to, kā trīs gadu laikā kļūt par premjeru :) ➖🇸🇪 Tikšanās ar TELIA vadību Kopā ar ekonomikas ministru @ViktorsValainis tikos ar Zviedrijas uzņēmuma TELIA valdes priekšsēdētāju un viņa komandu. Saņēmu šādu skaidrojumu par TET/LMT darījumu: - TELIA ir parakstījusi saprašanās memorandu (MOU) ar 🇱🇻 valsti par visu tai piederošo TET un LMT daļu pārdošanu; - par pārdošanas cenu ir panākta vienošanās ar V.Valainis; - TELIA vēlas darījumu noslēgt līdz 31. jūlijam, taču norādīju, ka tas nav reāls termiņš; - TELIA nav nekādu "sarkano līniju" vai nosacījumu par to, kas pēc darījuma notiek ar TET un LMT; - galvenais iemesls, kāpēc TET un LMT nav apvienoti jau iepriekšējos 12 gados, bijusi pašu uzņēmumu vēsturiskā nevēlēšanās apvienoties; - apliecināju, ka 🇱🇻 valsts ir gatava virzīties uz priekšu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs valdībai skaidru piedāvājumu par darījumu ar stratēģisko investoru, kurā būs pilnībā nodrošinātas Latvijas valsts intereses. Solījums – jau nākamnedēļ. ➖👏 Paldies par 47 darba gadiem - Apsveicu Valsts kancelejas ilggadējo darbinieci Leontīni ar pēdējo darba dienu pirms došanās pelnītā pensijā. - Viņa Valsts kancelejā nostrādājusi 47 gadus – visu darba mūžu vienā darbavietā. Viņas pārziņā bija Ministru kabineta sēžu norise un apmeklētāju kontrole. - Ļoti interesanti bija dzirdēt viņas stāstus par Godmaņa valdības laikiem. 😊 ➖🔒 5 stundu Nacionālās drošības padomes sēde pie Valsts prezidenta Darba kārtībā: - NATO samits; - 🇧🇾hibrīdapdraudējums uz Baltkrievijas robežas ar organizētu nelegālās migrācijas plūsmu – risinājumus prezentēja @RMelnis un @Dombrava; - vēlēšanu sistēmu drošība; - LVM kiberuzbrukuma izvērtējums un secinājumi, kā stiprināt visas valsts kritiskās IT infrastruktūras drošību. ➖🇱🇻 Austrumu robežas apsekošana Jau šo piektdien un sestdien gatavojamies īpašai izbraukuma sēdei – kopā ar @janisdombrava un R.Melnis apsekosim visu 🇷🇺/🇧🇾458 km garo Latvijas austrumu robežu. Šovakar atkal vēlais vakar. Valsts drošības jautājumu risināšana prasa ļoti daudz enerģijas. 😊 #Latvija #politika #drošība