Search

Political scientist Ikstens analyzes the reasons for people's non-participation in elections, emphasizing that disappointment and a sense of insufficient representation contribute to a decrease in turnout, especially in the Eastern Slavic context, which is also related to the inability of Latvian politics to meet citizens' expectations. (translated)

The Nobel Prize in Medicine has been awarded this year to Peter Hegemann, Georg Nagel, and Karl Deisseroth for their significant discoveries in the field of optogenetics, which have helped to better understand how nerve cells in the brain influence human sensations, behavior, and memories, offering new hopes for the treatment of neurological and psychiatric disorders. #NobelaPrēmija #optoģenētika #neirozinātne (translated)

Alvis Hermanis wrote that the electoral system proposed by MMN would allow at least 30 Kulbergs and another 30 people, whom he considered smarter than Kulberg, to be elected to parliament, and the prohibition on the combination of offices would be lifted. He stated that the people he represented had focused on the causes of problems rather than their consequences. Hermanis pointed out that in the last six months, MMN had helped change the political agenda of Latvia, with changes in state governance rules or "general cleaning" becoming a significant topic in the parties' rhetoric. He claimed that the ideas of MMN had become the main content of Kulberg's nightly video self-films, adding that Kulberg had admitted to Domburs that AS did not have its own program. He expressed satisfaction that MMN's ideas were being utilized and hoped that Kulberg would succeed in implementing the movement's political program. Hermanis believed he could have done it better himself, but he also assessed this opportunity as acceptable. He also wrote that the JV/Pro monopoly had been broken and the state had regained hope of recovery. At the same time, Hermanis expressed concerns about immigration, as Kulberg supported the import of low-skilled labor, which he believed would become an existential threat in the long term. He said that Rinkēvičs should return to live with his mother, accusing him of subjecting the entire nation to security risks during the war and appointing Sprūds and Siliņa to responsible positions so that he could live in a palace himself. Hermanis added that they had been lucky, but everything was not yet over, and thanked the supporters of MMN, saying that they had at least tried. #politika #Latvija #demokrātija (translated)

Sākumā neplānoju neko rakstīt par svētdienas Boeing 767 crashu Miami, jo tālu, nav nekāda lokāla konteksta, bet tomēr šāds tāds konteksts parādās. Transkripts no kokpita ir graujošs un nekas cits jau arī nebija gaidāms. Kaut kādas “cerības” uz bremžu vai kādu citu mehānisku problēmu izgaisa praktiski uzreiz, pēc pirmajiem Flightradar24 datiem. Kāpēc nekas tāds nenotiek uz aviolīnijas, ar kuru Tu lido katru dienu? Tāpēc, ka par šādiem pigoriem drāž. Darbs nav grūts, bet atbildīgs. Mēs dažkārt smejamies pēc reisa, ka mūsu “parmanent” kontrakts ir veiksmīgi pagarināts uz vēl vienu dienu. Tas var tikt terminēts jebkurā mirklī bez ceremonijām. Nav forši, bet tam tā ir jābūt. Pilotu darbā “job security” neeksistē. Tas nav neviena interesēs. Tu kā pasažieris negribi “job secure” pilotu, kuru sargā virkne arodbiedrību un juridisku piņķeru. Lai vai kāds ir iemesls, kāpēc viņi nonāca tajā situācijā, viņi nenonāca tur pēksņi. Jā, negaiss, astes vējš, tur viss ir pilnīgi skaidrs, kā tā situācija attīstījās, bet tas galīgi arī nav svarīgi. Būtiskais ir tas, ka te nav nekāda sakara ar zibenīgu un kļūdainu lēmumu pieņemšanu, te pat nav runa par kaut kā nepamanīšanu. Komerciāls aviolaineris darbojas noteiktu parametru robežās, tas ir pilota darbs nodrošināt, lai tas tur arī paliktu. Katra pieeja tiek plānota. Plāns, protams, ir nosēsties, bet tiek skaidri nodefinētas sarkanās līnijas, pie kurām tiks iedarbināts plāns B. Tas tiek darīts labu laiku pirms atlidošanas galamērķī un laikā, kad slodze ir zema. Laika par tām domāt nav, kad tu smagi cīnies ar sānvēju, lai dabūtu to mašīnu pie zemes. Tad nav laika arī diskusijām. Šajā brīdī loģiska spriestpēja ir ierobežota un prāts bieži vien ir “misijas” režīmā - tas cenšas pabeigt to, ko ir iesācis. Tāpēc ir svarīgi, ka ir šīs sarkanās līnijas atrunātas, kamēr prāts ir vēss, kā arī tās netiek vēlāk pārbīdītas un abi piloti ir vienisprātis par tām. Tādējādi jebkurš pilots var nosaukt “go around” un tas tiek izpildīts, iemesli tiek skaidroti vēlāk. Dažas no šīm sarkanajām līnijām ir pat uzrakstītas kompānijas manuāļos un nav pārkāpjamas nekādos apstākļos, ja nu vienīgi 1) lidmašīnā ir ugunsgrēks vai arī 2) abi dzinēji ir apstājušies (trešā iemesla nav). Tos sauc par stabilizācijas kritērijiem un, īsos vārdos, lidmašīnai vēlākais 1000 pēdu augstumā jābūt pilnībā gatavai nosēsties, stabilizētiem virknei parametru, tādiem kā ātrums, vertikālais ātrums u.c. Tajā brīdī ir vēl gandrīz 2 minūtes mierīgi izlemt, ir droši turpināt vai nē. Tālākais darbs ir tikai noturēt šos parametrus noteiktās robežās līdz pat zemei. Ja tu to nevari, iet uz otro riņķi ir obligāti. Princips ir viens - jo tuvāk zemei, jo mazāk laika domāt, tāpēc kritēriji ir skaidrāki un nepārprotamāki. Ja es savā aviokompānijā nosēdīšos bez šīs te stabilizācijas, ofisā par to zinās pirms es būšu ticis līdz geitam. Sarkans karodziņš izleks karjeras kāram indietim priekšā uz ekrāna un viņam būs pilnīgi vienalga, kāds dzīves stāsts slēpjas zem mana darbinieka koda sešiem cipariem. Pat ja nosēšanās būs veiksmīga, man pat nebūs iespējas paskaidrot neko. Nākamajā dienā mana caurlaide jau būs deaktivēta, tieši tik vienkārši. Ar otru pilotu notiks tas pats, tāpēc viņš nemaz neļaus man to darīt. Tāda ir sistēma un tā strādā labi. #aviācija #lidmašīnas #drošība

Ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem Nepālas traģiskajā notikumā Pagaidām vēl ir cerība atrast mūsu Latviešus dzīvus. Šovakar Ārlietu Ministre @Braze_Baiba sazinājās ar Nepālas ārlietu ministru, lai pārrunātu glābšanas operāciju un jaunāko informāciju par Latvijas valstspiederīgajiem. Pēdējo divu dienu laikā ir izglābti 260 cilvēki, tostarp daudzi ārvalstnieki. Diemžēl bojāgājušo skaits mērāms jau tuvu tūkstotim. Plūdi un nogruvumi bijuši tik postoši, ka cilvēki un viss, kas atradies to ceļā, aizskalots pat 100–200 kilometru attālumā. Bezvēsts pazudušie ir 2-3 tūkstoši. Sakaru daudzviet joprojām nav. Situācija ir ļoti sarežģīta, valda haoss, taču glābšanas operācijas turpinās. Un, kamēr tās turpinās, ir arī cerība. Mums zināms, ka Nepālā atradās aptuveni 43 Latvijas valstspiederīgie, un pastāv bažas, ka daļa no viņiem varētu būt cietuši šajā traģēdijā. Vienlaikus ir parādījusies cerīga informācija. Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav. Latvijas Ārlietu ministrija sazinās arī ar Ķīnas pusi. Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie. Es ļoti labi saprotu, ko šobrīd pārdzīvo mūsu ceļotāju ģimenes un tuvinieki. Viņi gaida jebkādu ziņu, mēģina saprast, kur atrodas viņu mīļie un ko vēl iespējams darīt. Šādos brīžos neziņa ir ārkārtīgi smaga. Saistībā ar tūrisma firmu “Yantra” Latvijas tūrisma operatoru asociācija ir mūs informējusi, ka uzņēmums nav asociācijas biedrs. Tāpat saņemta informācija, ka uzņēmumam nav izsniegta tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licence. PTAC pašlaik skaidro apstākļus un to, vai uzņēmums bija tiesīgs organizēt šādus grupu braucienus. Vienlaikus ceļotāju tuvinieki ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas sūdzības par uzņēmuma darbu un ar to ceļots arī iepriekš. Šobrīd svarīgākais tomēr nav meklēt vainīgos. Svarīgākais ir atrast cilvēkus. Izsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri šajā katastrofā jau ir zaudējuši savus tuviniekus. Latvijas dienesti dara un turpinās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai iegūtu informāciju par mūsu cilvēkiem un palīdzētu viņiem. Bet ir brīži, kad ar cilvēka spēkiem vien nepietiek. Šobrīd atliek arī lūgt augstākus spēkus, lai notiktu brīnums — lai mūsu cilvēki būtu paglābušies no šīs katastrofas un mēs pēc iespējas drīzāk saņemtu ziņu: viņi ir dzīvi un drošībā. Kamēr nav zināms pretējais, cerība paliek. P.s. kontaktinfo jāzvana ĀM diennakts konsulārās palīdzības tālrunim +371 26337711 vai rakstīt uz epastu: [email protected] #Nepāla #Latvija #glābšana

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs ziņo, ka Nepālā atrodas ap 43 Latvijas valstpiederīgie, un joprojām pastāv cerība atrast pazudušos dzīvus, neskatoties uz haotisko situāciju reģionā pēc traģiskā nogruvuma, kas izraisījis plašus postījumus. #Nepāla #Latvija #dabas_katastrofa

Kulbergs norādīja, ka pēc ārlietu ministres Baibas Bražes sazināšanās ar Nepālas ārlietu ministru pastāv cerība atrast dzīvus pazudušos Latvijas valstspiederīgos, jo ir saņemta informācija par cilvēku grupu, kas iespējams šķērsojusi Nepālas un Ķīnas robežu pirms katastrofas. #Nepāla #glābšanasdarbi #Latvija

Kolumbijā, pēc spēcīgas zemestrīces, kas izsita vairāk nekā 280 upurus un radīja plašus postījumus, glābšanas dienesti samazina meklēšanas apjomu, jo cerības atrast izdzīvojušos ir izsīkušas, bet izdzīvojušajiem turpina trūkt pamata pakalpojumu. #Kolumbija #zemestrīce #izdzīvošana

Divus gadus pēc Kurskas apgabala operācijas Ukraina ir nostiprinājusi savu pozīciju sarunās ar ASV, jo, neskatoties uz neveiksmīgo operāciju, tai ir izdevies palielināt tālas darbības triecienu skaitu pret Krieviju, radot cerības uz amerikāņu atbalstu. #Ukraina #Krievija #Zelenskis

Čoms aizstāvēja latviešu meiteni Tallinas kvartālā no pakistāņa uzmākšanās. Uzreiz izlīda 30 pakiji un metās virsū. Viņi te savesti tūkstošu tūkstošiem. Pilna Vecāķu pludmale. Baisi. Tā ir realitāte, ko īsteno hibrīdkara ietvaros, LV mafija. Ir cerība uz Dombravu. #Riga #Latvia #Safety

Tas ir arī tāpēc, ka tam bija rezonanse Parīzē, jo tieši šeit, kur mēs atrodamies, bija liela studentu pulcēšanās, kas vēlējās atbalstīt šo Baltijas valstu mobilizēšanos. Šis ir veids, kā saglabāt piemiņu par Baltijas valstīs notikušo, gan arī par to, ka Parīzē bija vērojams solidaritātes un draudzības uzplūdums. Mēs to darām brīdī, kad Eiropas attiecības ar Krieviju ir sarežģītas. Mēs zinām, cik smagu cenu ir samaksājušas vairākas valstis, Baltijas valstīm piedzīvojot 50 gadus ilgu pakļautību. Tāpēc šīs piemiņas godināšana ir gan cieņas apliecinājums šai pilsoniskajai mobilizācijai, gan arī cerības, modrības un solidaritātes vēstījums nākotnei.

NATO sammits pārspēj visas cerības. Tramps (ja neskaita pirmo vakaru un runas par Grenlandi) tad kā nomainīts. Protams, Putins tūlīt zvanīs atkal Trampam utt, bet nu formālie lēmumi, paziņojumi, atmosfēra, toņķārta, Zeļenska uzņemšana, viss vairāk nekā pozitīvi. Un mums tas viss ļoti svarīgi. Mēs šodien esam lielākā drošībā nekā vakar. #NATO #Drošība #Politika