Search

SIF, jeb Sabiedrības integrācijas fonds, esošajā veidolā ir jālikvidē. Tikai 10 % no tiem, kas runā krievu valodā ir gatavi aizstāvēt Latviju un tikai 18 % vispār ir Ukrainas pusē. Pārējie vai nu atbalsta Krieviju, vai nu nav nevienā pusē vai nevar atbildēt. Līdz ar to šis fonds vairs neveic nekādu sabiedrības integrāciju un sevi ir izsmēlis. Ir jāpārtrauc arī krievu valodas atbalstīšana caur SIF. Piemēram, naudas piešķiršana krievu valodā iznākošām avīzēm. Jo tieši tādā veidā mēs izaudzinām paaudzes, kuras LTV debašu raidījumā nespēj atbildēt uz jautājumu - kam pieder Krima un kāda vispār ir Krievijas loma draudu radīšanai Latvijai. Un brīnāmies par vēlēšanu rezultātiem Latgalē. Kur paši par valsts naudu esam atbalstījuši avīzes krievu valodā, kuras, manuprāt, atbalsta Šlesera LPV pārstāvošo Aleksandru Barteševiču. Video avots : Lsm LTV raidījums Dienas jautājums #Latvija #Sabiedrība #Integrācija

💅 Rosļikova partija uz debatēm nosūtīja 2004. gadā dzimušu meiteni, kura strādā skaistumkopšanas salonā. Kas notika pēc tam, ir visiem zināms, taču paskatīsimies uz šo situāciju no cita skatpunkta. 🤷🏻‍♂️ Mēs jau vairākkārt esam apsprieduši debašu epizodi, kad Violeta Drozdoviča no Rosļikova partijas nespēja atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai taisnība, ka Krima ir krievijas okupēta Ukrainas teritorija? Tas, ka viņa ir vateniece, tāpat kā visi viņas partijas biedri, ir skaidrs bez liekām diskusijām, tāpēc netērēsim tam laiku. ❗️ Taču saistībā ar šo mani ieinteresēja vairāki citi aspekti. Violeta dzimusi 2004. gadā, kad Latvija iestājās NATO un ES. Faktiski viņa ir tikpat veca kā mūsu valsts dalība šajās abās institūcijās. 💶 Visus šos gadus valsts tērēja milzīgus līdzekļus okupantu un viņu pēcnācēju integrācijai, un, lūk, rezultāts — meitene, kura dzimusi jau 21. gadsimtā un kura nespēj piekrist tam, ka krievija ir okupējusi daļu Ukrainas. 🤯 Saprotiet, pati Violeta un viņas uzvedība debatēs mani īpaši neinteresē. Mani ļoti satrauc milzīgā problēma ar nelojāli noskaņotiem Latvijas jauniešiem, kuri nāk iepriekšējās paaudzes vietā — paaudzes, kas piedzīvoja padomju savienību. 😵‍💫 Šie vatņiki ne tikai nav piedzīvojuši psrs — viņi pat neatceras Vairu Vīķi-Freibergu un Valdi Zatleru kā prezidentus. ⚠️ Vairs nav iespējams uz šo krīzi pievērt acis — tas ir mūsu sabiedrības diagnozes jautājums. Ir pienācis laiks atzīt, ka integrācija ir izgāzusies, ka visi šie integrācijas fondi ir mazefektīvi un nedod vēlamo rezultātu. Un jo ātrāk tiks izdarīti secinājumi, jo labāk — kamēr šo vatņiku vietā vēl nav nākusi paaudze, kas savas dzīves laikā nav pieredzējusi latus un santīmus. 🔥 Atsevišķi, protams, jāatzīmē, ka pēc 12 gadiem jautājums “Kam pieder Krima?” joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Tas nav pārsteidzoši. Krima ir punkts, no kura sākās lielais karš, un punkts, kurā līdz pat šai dienai sabrūk putinistu argumentācija. 🤔 Atzīt okupāciju nozīmē atzīt, ka krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un Budapeštas memorandu. Neatzīt to nozīmē pieņemt loģiku “kurš stiprāks, tam taisnība”. Trešās godīgas atbildes nav. Tāpēc cilvēks vai nu pasaka to tieši, vai sāk izvairīties no atbildes. 🤦🏻‍♂️ Un noslēgumā piebildīšu, ka pati partija “Stabilitātei!” acīmredzami atrodas bēdīgā stāvoklī, ja viņiem jau ir tik maz cilvēku, ko sūtīt uz debatēm, ka tur jāiet meitenei, kura nesen beigusi skolu un strādā skaistumkopšanas salonā. Tas, protams, par kaut ko ļoti daudz liecina, ņemot vērā, ka šis politiskais balagāns parlamentā būs pārstāvēts vēl vismaz pusotru mēnesi. ❓ Kā jūs domājat — vai tas ir vienas partijas un konkrētas vatenieces izgāšanās debatēs, vai arī visas integrācijas sistēmas diagnoze? #vatņiki #stabilitātei #vēlēšanas #debates #Krima #debates #vēlēšanas #Krima

Latvija nav izlutināta ar lielām uzvarām komandu sporta veidos. Pat, ja tā ir kadetu izlase. Mums aug lieliska basketbolistu paaudze💪 Vai var būt labāks sestdienas vakars par šādu, kad kāda Latvijas izlase izcīna zeltu? 🥇🏀🥂 P.s. paldies, Bendžij, ka esi latvietis. https://t.co/7GwavGJwC7 #Latvija #basketbols #uzvara

Varu, protams! Lai gan esmu rīdziniece jau piektajā paaudzē. Rīgā esmu nodzīvojusi mūžu, te dzimuši mani bērni, te dzīvo radi un draugi. Es piedzīvoju Rīgu, kad te visos pilsētas rajonos kūpēja fabriku skursteņi, braukāja kravas mašīnas un melnus dūmus vēla Lvivas autobusi. Mēs gājām uz dārziņu, skolu un darbu pa visam parastām, nesazīmētām un nepiestabiņotām centra ielām, un sveiki un veseli nokļuvām galamērķi. Kad pēc neatkarības beidzot bija iespēja izkļūt no dzīves komunālajā dzīvoklī, iegādājāmies savējo. Lai to savestu kārtībā, esam ieguldījuši lielus līdzekļus daudzu gadu garumā. Tāpat arī pats nams visu iedzīvotāju kopīgu pūliņu rezultātā ir atjaunots, atguvis savu kādreizējo spozmi. Un tad ierodas viņi - manas ielas draugi, kuri tajā nav ieguldījuši ne centa! Toties tagad ir gatavi ieviest savu kārtību un noteikumus, jo te tak ir tik skaisti! Kaut kāds Déjà vu no sociālisma laikiem. Un, ja jums kaut kas nepatīk, pārvācieties uz laukiem! Jo laucinieki tagad šturmē Rīgu. #Rīga #Pilsēta #Dzīve

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Riga. The statements of President Edgars Rinkēvičs about the need to openly talk about the repressions experienced in 1941 and 1949 emphasize their significance in Latvian history and in the understanding of the new generation, as well as the support of the Chairman of the Saeima, Daiga Mieriņa, for restoring historical justice for the repressed. (translated)

UEFA announced that it will boycott the World Cup and other tournaments organized by FIFA if FIFA implements the plan to sell part of the competition's commercial activities, emphasizing that the World Cup is not for sale and is a football heritage built by generations around the world. (translated)

Raksts analizē, vai mūsdienu bērni ir kļuvuši atšķirīgi salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, uzsverot, ka faktiski mainījusies ir viņu vide un ikdienas pieredze, nevis paši bērni, un aicina vecākus adaptēties jaunajām tehnoloģijām, lai labāk varētu audzināt bērnus digitālajā laikmetā. #BērnuAudzināšana #MūsdienuBērni #TehnoloģijasUnBērni

Diena Nr.39 (šoreiz tiešām pareizā – 39. diena 😊) premjera krēslā Atkal agraiss rīts. ➖Uzstājos @ltvpanorama par NVO, AirBaltic un valdības Rīcības plānu. ➖🇱🇻 Tikšanās ar Valsts aizsardzības korporāciju Tikos ar Valsts aizsardzības korporācijas vadību par militārās industrijas attīstību un investoru piesaisti. Ļoti labs iespaids – profesionāla komanda un spēcīga vadītāja Ingrīda Ķirse. Galvenie secinājumi: - 🇫🇷 kopā ar Francijas partneriem jau septembrī plānots sākt pirmās 155 mm haubiču lādiņu ražotnes projektu; - joprojām liela problēma ir IVN process; - problēmas rada arī publiskās apspriešanas; - visu bremzē Latvijas lielākā hroniskā kaite – nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus; - vienojāmies šīs kļūdas labot. ➖🇺🇦 Sazvans ar jauno Ukrainas premjeru - Ļoti laba pirmā saruna – atklāta diskusija sākās jau no pirmajām minūtēm. - Jaunais premjers daudzējādā ziņā ir līdzīgs man – jauns, nāk no privātā sektora un vadījis lielu korporāciju. - Abi esam vienisprātis, ka viena no galvenajām prioritātēm ir enerģētika un drošība. - Teicu, ka mēs – 🇱🇻 Baltijas un 🇺🇦Ukrainas premjeri esam jaunā paaudze, kas ieviesīs modernas pārmaiņas politikā. - Vienojāmies spert nākamo praktisko soli dronu līguma īstenošanā, kas nepieciešams, lai sadarbībā ar Latvijas militāro industriju atvērtu militāro ražotni Latvijā. - Ukrainas premjers īpaši izcēla prezidenta @Rinkevics 2021. gadā pieņemto lēmumu dāvināt 🇺🇦 14 Javelin prettanku raķešu palaišanas iekārtas vēl pirms 🇷🇺 pilna mēroga iebrukuma. Pēc viņa teiktā, šis lēmums palīdzēja nosargāt Kijivu un būtiski ietekmēja kaujas par Hostomeļas lidostu, izjaucot Krievijas desanta plānus. - Īpašus sveicienus premjers nodeva @poznaks un twiterkonvojam, kurus zin visa Ukrainas tauta un īpaši pateicīgi ir militāristi par vairāk kā 8000 tehnikas vienību ziedošanu Ukrainai - caur Reini īpašs paldies visai Latviešu tautai. ➖🇱🇻 Iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Pārrunājām: - prezidenta atgriezto Imigrācijas likumu – tas jāpilnveido, lai no viena grāvja nenonāktu otrā; - NVO sektora faktus un statistiku – aptuveni 10% organizāciju met ēnu uz visu pārējo sektoru; - jūlijā publicēsim sabiedrībai pieejamu datu apkopojumu par NVO; - NATO samitu Ankarā; - valdības Rīcības plānu; - valsts drošību un austrumu robežu; - AirBaltic situāciju. ➖🎥 NRA video intervija Runājām par to, kā trīs gadu laikā kļūt par premjeru :) ➖🇸🇪 Tikšanās ar TELIA vadību Kopā ar ekonomikas ministru @ViktorsValainis tikos ar Zviedrijas uzņēmuma TELIA valdes priekšsēdētāju un viņa komandu. Saņēmu šādu skaidrojumu par TET/LMT darījumu: - TELIA ir parakstījusi saprašanās memorandu (MOU) ar 🇱🇻 valsti par visu tai piederošo TET un LMT daļu pārdošanu; - par pārdošanas cenu ir panākta vienošanās ar V.Valainis; - TELIA vēlas darījumu noslēgt līdz 31. jūlijam, taču norādīju, ka tas nav reāls termiņš; - TELIA nav nekādu "sarkano līniju" vai nosacījumu par to, kas pēc darījuma notiek ar TET un LMT; - galvenais iemesls, kāpēc TET un LMT nav apvienoti jau iepriekšējos 12 gados, bijusi pašu uzņēmumu vēsturiskā nevēlēšanās apvienoties; - apliecināju, ka 🇱🇻 valsts ir gatava virzīties uz priekšu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs valdībai skaidru piedāvājumu par darījumu ar stratēģisko investoru, kurā būs pilnībā nodrošinātas Latvijas valsts intereses. Solījums – jau nākamnedēļ. ➖👏 Paldies par 47 darba gadiem - Apsveicu Valsts kancelejas ilggadējo darbinieci Leontīni ar pēdējo darba dienu pirms došanās pelnītā pensijā. - Viņa Valsts kancelejā nostrādājusi 47 gadus – visu darba mūžu vienā darbavietā. Viņas pārziņā bija Ministru kabineta sēžu norise un apmeklētāju kontrole. - Ļoti interesanti bija dzirdēt viņas stāstus par Godmaņa valdības laikiem. 😊 ➖🔒 5 stundu Nacionālās drošības padomes sēde pie Valsts prezidenta Darba kārtībā: - NATO samits; - 🇧🇾hibrīdapdraudējums uz Baltkrievijas robežas ar organizētu nelegālās migrācijas plūsmu – risinājumus prezentēja @RMelnis un @Dombrava; - vēlēšanu sistēmu drošība; - LVM kiberuzbrukuma izvērtējums un secinājumi, kā stiprināt visas valsts kritiskās IT infrastruktūras drošību. ➖🇱🇻 Austrumu robežas apsekošana Jau šo piektdien un sestdien gatavojamies īpašai izbraukuma sēdei – kopā ar @janisdombrava un R.Melnis apsekosim visu 🇷🇺/🇧🇾458 km garo Latvijas austrumu robežu. Šovakar atkal vēlais vakar. Valsts drošības jautājumu risināšana prasa ļoti daudz enerģijas. 😊 #Latvija #politika #drošība

⚠️ Divi nekaunīgi Rīgas vatņiki sašutuši, ka picērijas pārdevēja nesaprot krievu valodā vārdus “ananas” un “kolbasa”. Viņuprāt, pie vainas ir sistēma, kas latviešiem atņēmusi “būtisku priekšrocību”. 🤯 Divi Rīgas blogeri-vatņiki patiesi brīnās, ka mūsdienu latviešu jaunatne krievu valodu pārvalda arvien sliktāk. Izrādās, kādā picērijā latviešu pārdevēja nesaprata krievu valodā teiktos vārdus “ananas”, “kolbasa” un “pica”, it kā viņai klienti obligāti būtu jāapkalpo krieviski. 🫣 Šie nekaunīgie puiši naivi uzskata, ka sabiedrība un valdošā dienaskārtība jaunajiem latviešiem esot iestāstījusi, ka krievu valoda viņiem nav vajadzīga. 🙈 Viņi apgalvo, ka patiesībā krievu valoda Eiropā esot ļoti nepieciešama, taču nolādētā Latvijas izglītības sistēma to apzināti izņēmusi no mācību programmām, lai nabaga latvieši mācītos tikai latviešu un angļu valodu. 🤦🏻‍♂️ Paklausieties vien, kāda putra valda šo puišu galvās. Pēc vatņiku domām, tas ir ļoti slikti, jo latviešiem esot atņemta svarīga priekšrocība — krievu valoda, kas, viņuprāt, ir viens no izdevīgākajiem saziņas līdzekļiem un Latvijā būtu jāmācās līdzās angļu valodai. Pievērsiet uzmanību — par Latvijas valsts valodu viņi pat neieminas. 🤷🏻‍♂️ Patiesībā visizplatītākā saziņas valoda Eiropas Savienībā ir vācu valoda. Krievu valodas zināšanas Eiropā nav nekāda priekšrocība, un skolas laikā tai veltīt laiku nav racionāli. Ikdienā tā praktiski neko nedod, izņemot iespēju vieglāk ceļot pa krieviju. ❌ Taču agresorvalstī tuvāko gadsimtu laikā nekas labs nav gaidāms, tāpēc arī veidot jebkādas ciešākas saites ar šo toksisko teritoriju nebūtu prātīgi. ❗️ Patiesībā atteikšanās no krievu valodas mācīšanas Latvijas skolās ir sava veida aizsardzības mehānisms nākamajām paaudzēm. Tas var pasargāt jauniešus no kļūdām, kuras savulaik muļķības dēļ pieļāvu arī es. 😎 Pēc kara krievija atkal centīsies kļūt pievilcīga ārzemniekiem, pārliecināt pasauli par savu miermīlību un atvērtību, kā arī aktīvi vilinās Eiropas iedzīvotājus — tieši tāpat kā medvedeva nominālās prezidentūras laikā, kad arī es devos uz krieviju. 😵‍💫 Daudzi atkal noticēs stāstam, ka krievija ir mainījusies, bet tos, kuri brīdinās, ka ļaunums no šīs teritorijas nekur nav pazudis, sauks par paranoiķiem un margināļiem. 👏 Tieši tāpēc aptuveni jau pēc kādiem desmit gadiem būs redzami pirmie pozitīvie šādas valsts politikas rezultāti — Latvijas jaunieši izvēlēsies Eiropas valstis kaut vai tādēļ, ka valodas barjera ar austrumu kaimiņu būs kļuvusi daudz izteiktāka. Apspriedīsim! ❓ Kā jūs domājat — vai krievu valodas zināšanas 2026. gadā jaunam latvietim patiešām ir priekšrocība, vai tomēr drīzāk risks, jo tās rada valodas tiltu ar agresorvalsti? #RīgasVatņiki #ValodasPolitika #KrievuValodaNavPriekšrocība #ES #izglītība #ValodasPolitika #KrievuValoda #izglītība

Pētījums parāda, ka Latvijā trešdaļai pieaugušo ir zemas tekstpratības un rēķinpratības prasmes, kas veicina sociālas un ekonomiskas problēmas, neskatoties uz to, ka jaunākā paaudze gūst labus rezultātus, un norāda uz nepieciešamību aktīvāk iesaistīt tos, kuriem izglītības atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. #lasītprasme #rēķinprasme #pieaugušoizglītība

Sociālie mediji nav rotaļlieta. Galu galā tieši vecākiem ir jāizlemj, kad bērns saņem savu pirmo viedtālruni. Taču mums ir vienprātība par to, ka ir jānosaka minimālais vecums, no kura bērni drīkst pievienoties sociālajiem tīkliem. Pasaule, kurā mēs turpinām ļaut tehnoloģiju gigantiem gūt neierobežotu piekļuvi mūsu bērniem, nozīmē, ka vēl viena paaudze tiks pakļauta lielākam psiholoģiskam kaitējumam, atkarībām un ciešanām.

Šis plāns atzīst skarbo patiesību, ka konflikts Ukrainā ir pilnībā izmainījis to, kā notiek karš. Reaģējot uz to, mēs šodien apņemamies veikt līdz šim lielāko Lielbritānijas ieguldījumu dronu karadarbībā. Būs vairāk naudas kara flotei, lielāks finansējums, lai palielinātu sauszemes spēku kaujas spējas, un lielāks finansējums nākamās paaudzes gaisa spēkiem. Šis plāns atspoguļo gan nākotnes kara realitāti, gan principus, kas mūs ir sargājuši paaudžu paaudzēs. Mēs stiprināsim savas kodolatturēšanas spējas un nostiprināsim NATO. Es zinu, ka vēl ir daudz darāmā, un mēs esam uzņēmušies saistības pret saviem sabiedrotajiem, tāpat kā viņi ir uzņēmušies saistības pret mums. Un mēs pildīsim šo solījumu.

Labdien, Jāņubērni! Jūs taču esat šodien pelnījuši vienu patiesi jauku stāstu, vai ne? Mūs visus mūsu mazajā valstī vieno daudz vairāk, nekā varētu šķist. Kā zibens no skaidrām debesīm, vakar vakarā man piezvanīja man personīgi nepazīstamā Palmira Lāce. Sieviete, kura jau desmitgadēm katru vasaru, 17. jūnijā, rīko piemiņas pasakāmu 1940. gadā Masļenkos nogalinātajiem robežsargiem (ja nezināt šo mūsu vēstures lappusi, vērts izzināt, Latvija netika atdota bez neviena šāviena). Deviņdesmitajos gados šo piemiņas pasākumu apmeklēja arī manas vecmammas māsīca, dzejniece Marta Bārbale. Tā pati, kuru es te, tviterī, pirms dažiem gadiem mēģināju jūs visus piespiest mīlēt, pamazām publiskojot visus viņas dzejoļus. Viens no tiem ar nosaukumu "Robežsargu piemiņai" tapa ikurāt pēc attiecīgā pasākuma apmeklēšanas. Marta jau vairāk nekā 20 gadu ir viņsaulē, bet šo dzejoli piemin joprojām. Pieminēja arī Palmira telefonsarunā ar mani. Viņa man atsūtīja fragmentu no piemiņas pasākuma un pašu dzejoli, bet vēl svarīgāk - tā nu mēs divi Jāņubērni pāris minūtes parunājām Zāļu vakarā pāri paaudzēm, notikumiem un ģeogrāfijai. Mirklis mūžībā. Mūs visus mūsu mazajā valstī vieno daudz vairāk, nekā varētu šķist. Priecīgus Jāņus! #Latvija #Vēsture #Kultūra

"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."