BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#veikali

Cēsu veikaliņā pirku sīkumus. Pie kases izrādījās, ka nevar samaksāt ar karti. Teicu, ka tad man nesanāks iepirkties. Pārdevēja “atnesīsiet naudiņu citu dienu”. Es “ja nu aizmirstu?”. Pārdevēja “mēs zinām, kur jūs dzīvojat” 😅 #iepirkšanās #Cēsis #sīkumus

Unāma Aug 29

Izcils kurjers = neidentificējams kurjers. Somā var pārvadāt jebko atbilstošu gabarītiem. Vispatīkamāk, kad tādi - maskējušies līdz acīm, klimst arī pa ļaužu pilniem lielveikaliem. Ārā +25, bet šie puiši rosās pufaikās, cimdos (?) un ar nopakotu galvu - cepure, kapuce, maska. 😎 #kurjers #drošība #veikali

"Premjera reakcija pēc vētras bija emocionāla un ļoti kritiska. Viņš nesaudzēja ne valsts institūcijas, ne privāto sektoru. Premjera galvenie pārmetumi pēc tam, kad ciklons daudzviet Latvijā paralizēja elektroapgādi un sakarus tika vērsti par bezpalīdzību un neorganizētību - premjers publiski pauda asu neapmierinātību un izbrīnu par to, cik nesagatavota valsts ir šādām dabas stihijām. Viņu šokēja fakts, ka, pazūdot elektrībai, uzreiz apstājās dzīvībai svarīgu pakalpojumu sniegšana. Viņš bija sašutis, ka pat lielākajiem DUS tīkliem un pārtikas veikaliem nebija pašu autonomo dīzeļģeneratoru. Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja nedz iepildīt degvielu automašīnās, nedz nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori. Tā kā nebija rezerves ģeneratoru, iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju. Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināties ar darba kārtībā esošiem strāvas ģeneratoriem." Ivars Godmanis, 2008. gads. #Vētra #KritiskāInfrastruktūra #DabasStihijas

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

⛔️ Mere tika slēgts par īpašnieka atbalstu darbībām pret Ukrainu. Tā vietā jau ir ienācis Mix Markt — ar pekausi (čeburašku), padomju miličiem un pilnībā krievvalodīgu atmosfēru. 🙄 Kamēr visi Latvijas vatņiki un arī daļa mūsu valsts iedzīvotāju, kuri līdz galam neizprata situāciju, pārdzīvoja par Mere veikalu slēgšanu pēc jaunās Eiropas Savienības sankciju paketes, šim zemas kvalitātes preču lielveikalu tīklam jau ir parādījies cienīgs konkurents. 🤷🏻‍♂️ Atgādināšu, ka Mere netika slēgts bez iemesla. Tas notika tāpēc, ka uzņēmuma īpašnieks sniedza materiālu atbalstu darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas suverenitāti un neatkarību. 🫣 Cita starpā šī uzņēmuma veikalu tīkls (jau ar nosaukumu svetofor) paplašināja darbību Ukrainas okupētajās teritorijās, tostarp Krimā. To rakstu tiem maniem lasītājiem, kuri bija apbēdināti par šīs miskastes slēgšanu. 😎 Tomēr vatņiki ilgi bez jaunas iecienītās iepirkšanās vietas nepalika. Jūsu priekšā ir Vācijas veikalu tīkla Mix Markt reklāma, kas acīmredzami apelē pie nostalģijas pēc padomju savienības. Te ir gan čeburaška, gan padomju miliči — viss, lai putinistu dvēsele justos kā mājās. 2️⃣ Latvijā pagaidām ir divi šādi veikali — viens Rīgā un viens Daugavpilī. Mūsu politiķi un sociālo tīklu lietotāji Mix Markt jau vairākkārt kritizējuši par izteikti krievvalodīgo vidi un preču sortimentu. ⚠️ Arī Bez Tabu žurnālisti fiksēja, ka sortiments ir būtiski orientēts uz precēm no krievijas un baltkrievijas, veikalā skan krievu mūzika, un visa vide ir veidota, domājot par vatņiku auditoriju. 🇷🇺 Starp citu, uzņēmuma Latvijas filiāles oficiālā mājaslapa ir pieejama tikai krievu valodā. 🤦🏻‍♂️ Un tagad uzņēmuma galvenais birojs Vācijā reklamē vatņiku ballīti Karlsrūē. Mans padoms — nepierodiet pie šī veikala. Citādi pēc tam atkal nāksies velti pārdzīvot. ❗️ Mere tika slēgts par kara atbalstīšanu. Tā vietā jau darbojas jauns lielveikalu tīkls ar padomju simboliku, krievu mūziku un mājaslapu tikai krievu valodā. ❓ Kā jums šķiet — vai tā ir tikai uzņēmējdarbība, kas pelna uz nostalģijas rēķina, vai arī mērķtiecīga konkrētas publikas provocēšana? #lielveikals #sankcijas #psrs #vatņiki #Ukraina #Mere #MixMarkt #Ukraina #sankcijas #vatņiki

V

Progresīvos raksturo: 1) Mārtiņš Staķis, kura uzņēmumu raksturo aizliegta vienošanās Jura kafijas automātu tirdzniecībā, 2)Mārtiņš Kosovičs, kura uzņēmus pieprasīja un saņēma COVID kompensācijas, lai gan optikas veikali turpināja darbu, 3) Leila Rasma ar savu mazo blēdību. #progresīvie #uzņēmējdarbība #kafija

Zhuks Jul 27

Mere bija 4 veikali visā Latvijā. Tracis tāds, it kā visa valsts tūlīt nomirs badā, netikuši pie apšaubāmas kvalitātes pelmeņiem 🤦🏼‍♀️ #Latvija #veikali #uzturs

Profesore Inga Dāboliņa norāda, ka apmēram 10% no Latvijas atkritumiem ir nekad nelietotas lietas, lielākoties no ātrās modes veikaliem, tādējādi izceļot tekstila atkritumu problēmu un aicinot cilvēkus rūpīgāk izvērtēt savus pirkumus. #atkritumi #tekstils #ilgtspējība

Profesore: Šobrīd mūsu atkritumos vismaz 10% ir nekad neizmantotu lietu

Eiropas Savienībā tiek gatavota maksājumu reforma, kas ļaus veikaliem izsniegt skaidru naudu līdzīgi kā bankomātiem, tādējādi uzlabojot piekļuvi skaidrajai naudai un drošību maksājumu sistēmā. #MaksājumuReforma #SkaidraNauda #EiropasSavienība

Tiek gatavota vērienīga maksājumu reforma: veikali varēs izsniegt skaidru naudu tāpat kā bankomāti
Apollo.lv Jun 8

Latgalē pieci Maxima Latvija veikali atsākuši darbību pēc gaisa apdraudējuma beigām, kad NBS paziņoja par iespējamu draudu Latvijas gaisa telpā un NATO iznīcinātāji no Francijas notrieca Krievijas bezpilota lidaparātu. #Latvija #gaisaTelpa #NBS

Latgalē pieci "Maxima Latvija" veikali pēc gaisa apdraudējuma beigām atsākuši darbību