Search

Es ļoti labi apzinos, ka neesmu spožākā spuldzīte virtenē, tāpēc par ļoti daudz ko neizsakos publiski. Runāju un rakstu tikai par tām “lietām”, ar kurām es reāli saskaros ikdienā. Neuzskatu sevi par kompetentu, lai runātu par visām aktuālajām tēmām. Toties man patīk vērot, kā to dara citi. Patīk vērot, kā it kā izglītoti cilvēki izsakās par pilnīgi visu. Kā viņi, komentējot dažādas “lietas”, nonāk pretrunās ar pašu pausto kādā citā diskusijā. Patīk vērot, kā mainās cilvēku morāles kompasa virziens atkarībā no tā, vai runa ir par cilvēku, kurš viņam nepatīk, vai par cilvēku, kurš viņam patīk. Patiesībā, šo visu vērojot, reizēm paliek skumji. #domas #novērojumi #morāle

In his article, Oleksijs Zaričanskis examines Ukraine's Independence Day, emphasizing its significance, the cost of the struggle for freedom, and the growth of society, as well as personal testimonies about daily life in a war where independence and its preservation become a priority. (translated)

Mums ir jaunumi. Sākam sniegt palīdzību un atbalstu arī grūtībās nonākušām jaunajām māmiņām, kuras gaida savu pirmo bērnu. Nodrošinam ar dzīvesvietu un visu ikdienā nepieciešamo. Šobrīd spējam nodrošināt palīdzību un atbalstu sešām māmiņām. Liels paldies visiem, kuri ir ar mums! ✌🏼 P.S. Kaut kad par šo pastāstīšu vairāk. #jaunāmāmiņām #palīdzība #atbalsts

Kāpēc ikdienā braucot cauri Rīgai, kādam vispār vajag zināt kur ir kaut kāda tur Pleskava uz kurieni tā pat neviens nebrauc? Varbūt, kādi 3-4 cilvēki mēnesī dodoties turp aizbrauc te garām un redz to uzrakstu un tiem pašiem ir navigācija. https://t.co/XTaRTBLOfB #Rīga #ceļojumi #navigācija

⚡️Dažkārt grūtākais nav salabot elektrolīniju – grūtākais ir līdz tai nokļūt. Purvāji un slīkšņas; upes, pār kurām iet bojātās līnijas; krituši koki, kas ceļus aizšķērso pat vairāku simtu metru garumā; un reizēm – arī iršu uzbrukumi.🐝 Video neliels ieskats mūsu brigāžu ikdienā https://t.co/flSh9VWEcr #elektroapgāde #izturība #dabā

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

Cepuri nost musu vēstniecībai 🇺🇦. Jums liekas, ka tā ir parasta vēstniecība.... nē, tur ir Latviši ar "olām", jo mūsu vēstnieks ir vienīgais starp 4x citu pasaules vēstniekiem, kas dzīvo tur kopā ar sievu ikdienā. Pārējie visi mainās ik mēnesi un nedzīvo uz vietas, jo ir bail no ikdienas raķešu un dronu uzbrukumiem. Līdzīgi arī mūsu ārlietu eksperts ar koļeģi abi dzīvo Kijivā katru dienu. Viņi ir atslēga mūsu dienestiem, ārlietām, uzņēmējiem un valstpiederīgajiem darīt visu, lai palīdzētu Ukrainai un mūsu uzņēmejiem un atbalstītājiem #Ukraina #Ārpolitika #Solidaritāte

Man patīk tas, ka sejagrāmata izmet atmiņas. Vakar sejagrāmata man atgādināja par šiem diviem puišiem. Negribējās vakar likt, jo visi dikti ņēmās par vētru un to, ka nav elektrības un vēl daudzu ikdienā pašsaprotamu lietu. Nu jau ir pagājuši četri gadi no šīs iepazīšanās, un ar abiem puišiem viss ir vislabākajā kārtībā. Abi nu jau mācās augstskolā un strādā. Kad iepazināmies, viņi dzīvoja Lucavsalā teltī. Lai nebūtu auksti, telts bija nosiltināta. Telts bija tā nomaskēta, ka nebija pamanāma. Toreiz, aizbraucot pēc man atsūtītās lokācijas, pats pat nespēju to ieraudzīt. Ēst puiši gatavoja uz mazas gāzes plītiņas. Gaismu nodrošināja akumulatori, kurus viena veikala darbinieki viņiem uzlādēja. Drēbes mazgāja pie draugiem. Katru dienu apmeklēja skolu. Nezinu, kāpēc, bet man gribējās padalīties ar šo sejagrāmatas atmiņu. Liels paldies visiem, kuri ir ar mums! 💚✌🏼 #Atmiņas #Iepazīšanās #Dzīve

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

VDD aizturējis trīs sabotierus! Valsts drošības dienests ir ļoti labi pastrādājis - dažas dienas pēc notikušā ir aizturētas trīs personas saistībā ar tehnoloģiju uzņēmuma dedzināšanu Igaunijā. VDD izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka ļaunprātīgā dedzināšana veikta Krievijas interesēs. Esmu ļoti apmierināts ar VDD veikto darbu gan Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs veiktu sabotāžas gadījumu izmeklēšanā, saņemot pozitīvu novērtējumu arī no Igaunijas kolēģiem. Šādi gadījumi apliecina Baltijas valstu specdienestu ikdienas ciešo sadarbību Krievijas pieaugošo draudu apstākļos. Būtiska ir mūsu valsts atbilde tiem, kas Kremļa interesēs rīkojas pret mūsu valsts drošību - jums atnāks pakaļ! Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 16. augustā ir uzsācis kriminālprocesu uz aizdomu pamata, ka trīs Latvijas pilsoņi naktī uz 15. augustu veikuši aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma "Milrem Robotics" ēkas ļaunprātīgu dedzināšanu Igaunijā. Ņemot vērā izmeklēšanā noskaidroto, VDD divus aizdomās turētos Latvijas pilsoņus aizturēja 17. augustā, savukārt vienu – 18. augustā. Visām aizturētajām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Papildus VDD minētajos datumos septiņos ar personām saistītos objektos – dzīvesvietās un transportlīdzekļos – veica kriminālprocesuālas darbības. #Drošība #Latvija #Sabotāža

Latvijas jaunatne nav tie dīvaiņi ar zilajiem matiem, kuri bļauj absurdos piketos un ākstās praidā. Tas ir bļaustīgais mazākums, no kuriem liela daļa sen jau arī nemaz nav tik jauni. Latvijas īsto jaunatni un nākotni mēs vakar redzējām tiešraidē no Rumānijas🏆🏀 Mēs to ikdienā redzam, sportā, jaunsardzē, dienestā, dziesmu un deju svētkos un citur. Ar mums viss būs labi💪 #Latvija #jaunatne #sporta

AUTO UNION V16 1938.g. būs Rīgā, rūcošs un braucošs Es savus solījumus pildu – es teicu, ka mēģināšu Rīga825 svētkos 15.augustā piedarbināt mana tēva pirms 50 gadiem 1976.gadā no ZIL rūpnīcas izglābto pēdējo Auto Union V16, kam bija atlicis toreiz 15 minūtes pirms pilnīgas iznīcības. BET, - ir vēl labāk, man izdevās uzrunāt Audi Tradition direktoru Timo Witt ne tikai atvest uz Rīgu Auto Union un piedarbināt to, bet arī izbraukt un atrādīt Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem šo auto leģendu. Dienā, kad aprit 60 gadi Biķernieku trasei, 825 gadi Rīgai, 50 gadi kopš tēvs izglāba Auto Union V16 un 30 gadi kopš ar to pirmo reizi izbrauca Biķernieku trasē, šonedēļ notiks tas zīmīgais mirklis, kad Auto Union V16 satiksies ar vienu no pēdējiem Auto Union Audi rūpnīcā ražoto eksmplāru, kas ikdienā sastopams mums apmeklējot Rīgas Motormuzeju. Par godu šim notikumam, sestdien 15.augustā notiks svinīga Auto Union iedarbināšana pie Rīgas Motormuzeja, tad demonstrācijas apļi Biķernieku trasē par godu trases jubilejai un demonstrācijas brauciens Rīgas ielās par godu pirmajam antīko auto salidojuma braucienam pirms 50 gadiem, kad Auto Union V16 pulcēja vēl nepārsistu rekordu 75 000 skatītāju pūli!!!, kad pēc izbrauciena tas tiks izstādīts pie Brīvības pieminekļa apskatei un svinīgai motora rūkoņas demonstrācijai. Tiekamies Rīgas svētkos #AutoUnion #Rīga #VintageCars

Visiem tik ļoti interesē, ko tik mēs darījām un nedarījām Liepājā piektdien. Šeit ir mans komentārs par darbu un tikšanos ar vēlētājiem. Zemāk varat noskatīties video un paši izdarīt secinājumus... visa vizīte uz delnas KURZEME. Mans šī brīža darbalaiks faktiski ir katru dienu, tajā pat laikā manu pienākumu sarakstā ir arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Jā, priekšvēlēšanu laikā šis ir īpaši aktuāli. Tāpēc, ja dodoties reģionālajās vizītēs, kur tiekos ar uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO utt, ir saprotams, ka iespēju robežās apmeklēju arī politiskus pasākumus un tiekos ar iedzīvotājiem. Kurzemē man bija ļoti blīva programma. Jāatzīst, ja nebūtu šādu braucienu, tad reģionu iedzīvotājiem nebūtu iespējas aci pret aci uzdot man savus jautājumus, kritizēt vai rosināt risinājumus sev svarīgām problēmām. Man svarīgi dzirdēt no cilvēkiem, kas viņiem rūp. Citādi viegli palikt Vecrīgas vai soctīklu burbuļos. Tādu, kas atrāvušies no realitātes, netrūkst. Braucu piektdien, tāpēc, ka tad arī varu būt uzņēmumos, pašvaldībās un arī tāpēc, ka cilvēkiem tā ir ērtāk atnākt un satikt. Politiskām aktivitātēm un bildēšanās momentam tika paredzētas 30 minūtes no mana laika ceļā uz Liepāju no rīta. Es rūpīgi plānoju savu laiku, mans personīgais kalendārs ir pilns arī brīvdienās. Taču šāds brauciens kur varu atklāti un godīgi runāt ar cilvēkiem nav mazāk svarīgs kā kāda sapulce valdības mājā. Bez tādām tikšanām lēmumi var būt greizi. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS premjera kandidāts, man svarīgi cilvēkiem stāstīt arī par to, ko plānoju darīt arī pēc vēlēšanām. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS politiķis un, lai gan šīs lomas ikdienā ir cieši saistītas, savā darbībā un resursu izmantošanā es tās stingri nodalu. Pārstāvu konkrētu politisku spēku, ar savām vērtībām un idejām. Nebaidos tās aizstāvēt un atbalstīt savus komandas biedrus. Valsts nauda netiek tam tērēta. Ievērojot noteikumus, apsardze un transports man diemžēl vienmēr ir līdz drošības nolūkos, kas nav uzskatāms par aizliegto administratīvo resursu izmantošanu,bet nekādu citu izmaksu un resursu izmantošanas nav. Arī ministri brauc ar saviem privātiem auto un paši sedz visas izmaksas. #Liepāja #politika #vēlēšanas

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu @edgarsrinkevics pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar @politico žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild. #NVO #Latvija #ValstsBudžets