Search

Nevaru vakara izskaņā nepadalīties ar lielu komplimentu man! Šovakar @Ellex_Klavins man atsūtīja vēstuli, ka esot pasūdzējušies amerikāņu Inc. par mani un lūguši pārbaudīt manu redakcionālo neatkarību. 🥰 Tas viss tāpēc, ka es 19 minūtes pa telefonu intervēju viņu klientu - Jāni Berdiganu, kurš man pastāstīja tik daudz kā interesanta, ka adv. I. Pommeram pietiks darba vismaz nākamajiem 5 gadiem. Redz, sanācis tā, ka viens čalis ir padzīvojis ASV un tagad atgriezies LV realitātē un negrib, lai Pāvilostā uzbuvē vēja parku. Saka, ka vis kaut kas nav ņemts vērā... dancina valdību un domā, ka te par naudu visu var nopirkt. Hihihi... būs jums ko lasīt visas brīvdienas. #komentāri #intervija #VējaEnerģija

Football star Cristiano Ronaldo hinted indirectly in an interview with Vogue after marrying Georgina Rodriguez that the next season could be his last in his football career, while expressing a desire to leave an impressive legacy and focus on other activities after 25 years in sports. (translated)

Atceros laikus, kad Latvijas izlases komandas bija pārpildītas ar spēlētājiem, kas bija okupācijas gados ieceļojuši Latvijā, nebija latvieši un intervijās nespēja pat dažus vārdus pateikt latviešu valodā. Šobrīd ir citādāk. Visi latviešu puiši runā latviešu valodā, kas pārstāvēja Latvijas U-16 basketbola izlasi un izcīnīja zelta medaļas. Nesatrauc apstāklis, ka kāds no talantīgajiem jaunajiem basketbolistiem ir vien pa pusei latvietis. Ja ir latviešu asinis, jūt piederību tautai un sirds deg par Latviju, tad ir mūsējais. Apsveicu U-16 basketbola komandu ar izcīnīnīto uzvaru! 🇱🇻 #Latvija #Basketbols #Piederība

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

❗️ Šlesers ieradās pie vatņikiem, lai uz viņu fona izskatītos pēc patriota un atņemtu balsis koalīcijas partijām. Sākumā viņš pajautāja — “kurš sāka karu?”, bet pēc tam pats uz šo jautājumu atbildēja kremļa naratīvu garā. 🥱 Noskatījos absolūti garlaicīgo pusotru stundu ilgo interviju, ko Šlesers sniedza diviem Rīgas vatņikiem. Tomēr viens moments bija ļoti zīmīgs — tieši to arī apskatīsim. 🙈 Vatņiks Viktors piedāvā draudzēties ar krieviju, lai tās pilsoņi brauktu uz Latviju un tērētu šeit savu naudu. Es laikam nekomentēšu pašu priekšlikumu draudzēties ar valsti, kas ir uzbrukusi vienam no saviem kaimiņiem, kamēr mēs paši esam cits agresorvalsts kaimiņš — naratīva jēga ir pilnīgi skaidra. ☝️ Šajā kontekstā mūs interesē oligarha atbilde. 👏 Ainārs sāk uzdot pilnīgi pamatotus jautājumus par to, kurš sāka šo karu (atcerieties šo jautājumu) un cik cilvēku tajā ir gājuši bojā. 🤦🏻‍♂️ Viktors mēģina taisnoties, ka viņš it kā šo karu neesot pētījis un par to nemaz neinteresējas, turklāt vispār — kāds Latvijai sakars, ja karš notiek Ukrainā? 🙄 Un te uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc Šlesers vispār piekrita tajā visā piedalīties. Piemēram, Viktors ir Rosļikova partijas štata darbinieks un operators, kurš bija nodarbināts partijā “Stabilitātei!”. 🎯 Viņa uzdevums ir pilnīgi skaidrs — iznīcināt Aļošas konkurentu, kamēr pats Aleksejs ieraksta TikTok video minskas kartupeļu laukos. 🤷🏻‍♂️ Savukārt Ainārs uz interviju ieradās, lai uz vatņiku fona latviešu vēlētāja acīs izskatītos patriotiskāks. Interviju bija paredzēts noskatīties lielai auditorijai ar dažādiem politiskajiem uzskatiem (kas arī notika — tikai oriģinālajā kanālā jau ir gandrīz 100 tūkstoši skatījumu, turklāt dažādi fragmenti ir nonākuši arī Instagram reels un YouTube shorts), kurai teorētiski vajadzēja mainīt savu priekšstatu par Šlesera prokremlisko nostāju. 😱 “Paskatieties — viņš taču ir pret karu Ukrainā!” 🧘‍♂️ Vienkāršāk sakot, visa šī trika būtība ir tāda, ka Šlesers ieradās krievvalodīgā kanālā, lai balsis atņemtu nevis Rosļikovam vai Stepaņenko, bet gan pašreizējās koalīcijas partijām. 🤥 Tiesa, Ainārs patriota masku nenēsāja ilgi un tajā pašā intervijā paziņoja, ka nesaprot, kā krievi un ukraiņi varēja sākt viens otru nogalināt. 👌 Atcerieties jautājumu no pirmās daļas, kur tas pats cilvēks vatņikam jautāja — kurš sāka karu? Lūk, Ainārs Šlesers uz šo jautājumu pats arī atbildēja — krievi kopā ar ukraiņiem. 🤯 Tātad, viņa izpratnē, vienā brīdī — proti, vienlaikus — krievi un ukraiņi masveidā sāka šaut viens uz otru. Pēc Šlesera domām, ukraiņi neaizstāv savu zemi, bet vienkārši nolēma sākt nogalināt krievus. 🫣 Jūsu priekšā ir klasiska agresora un upura pielīdzināšana. Kā saka šādos gadījumos — mūzika neskanēja ilgi. ❓ Kā jūs domājat — vai tā bija nejauša pārteikšanās, vai arī tā patiešām atspoguļo Šlesera attieksmi pret krievijas agresiju? #Šlesers #vēlēšanas #Ukraina #vatņiki #krievija #Ukraina #vēlēšanas #krievija

Progresīvo nespēja uzņemties kaut daļu atbildības par pašu reiz vadītajām nozarēm ir kaitinoša. Šī rīta Progresīvo līdera Šuvajeva intervija Rīta Panorāmā tam ir labs piemērs. airBaltic? Tagadējā valdība DIVU mēnešu laikā neesot izdarījusi pietiekami. Premjers turklāt nerunājot "pareizos" vārdus, kā to, attiecīgi var secināt, līdz tam ir darījis satiksmes ministrs, kad šo ministriju vadīja Progresīvie. Aizsardzība? Tur vispār par neizdarīto visi melojot. Un visam pa virsu - Jaunā Vienotība esot aicinājusi stāstīt sliktu par Progresīvajiem, Šuvajevam par to esot droša informācija. Es saprotu, ka politikā ir ļoti ērta pozīcija par visu labo, kas notika laikā, kad biji valdībā, uzņemties nopelnus, bet par problēmām paskaidrot, ka tās radīja citi vai tagad nav atrisinājusi jaunā valdība. Tomēr arī vēlētājs saprot, ka divi mēneši opozīcijā nevar nodzēst gandrīz trīs gadus valdībā. #politika #atbildība #diskusija

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu @edgarsrinkevics pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar @politico žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild. #NVO #Latvija #ValstsBudžets

❗️ Apsargs no lielveikala spiegoja krievijas specdienestu labā, vācot informāciju par Ukrainas atbalstītājiem. Tagad šis “varonis” slēpj savu seju un par interviju pieprasa 5000 eiro. 🫣 Jūsu priekšā ir ļoti kautrīgs vīrietis – viņu sauc Igors Andrejevs. Šis agresīvais vatņiks strādāja par apsargu vienā no lielveikaliem Pārdaugavā. 🇺🇦 Darba laikā viņš tā vietā, lai uzraudzītu veikala preces un vietējos alkoholiķus, kuri mēģina nozagt degvīna pudeli, vāca informāciju par pircējiem, kuri atbalsta Ukrainu, un nodeva to krievijas specdienestiem. 🤦🏻‍♂️ Igors spiegoja ar labi zināmo kara noziedznieku no tā dēvētās kustības “Baltijas antifašisti” starpniecību. Šīs noziedzīgās grupas līderis Vasiļjevs, starp citu, pavisam nesen apgalvoja, ka vispār nezina, kas ir Andrejevs. Taču jau pēc piecpadsmit minūtēm tajā pašā intervijā, uzskaitot citus aizturētos, pēkšņi atcerējās arī viņa uzvārdu. 😱 Pārsteidzoši, vai ne? Jo īpaši ņemot vērā, ka propagandists stefanovs šajā sarunā Igora uzvārdu ne reizi nepieminēja! 🚌 Andrejevs jau bija nopircis autobusa biļetes un plānoja aizbēgt uz krieviju, taču nedaudz nepaspēja. 🎥 Un nu mūsu drosmīgais Džeimss Bonds, kurš palīdzēja orkiem un jutās kā liels varonis, tagad baidās no LTV žurnālistu kameras un par interviju ar sevi pieprasa 5000 eiro. 🙈 Igors ļoti baidās parādīt savu purnu, lai sabiedrība neredzētu, kā izskatās agresorvalsts atbalstītajs. 👏 Taču jāuzteic LTV operators, kuram izdevās iemūžināt šo pretīgo ģīmi. Es to publicēšu atsevišķā fotogrāfijā, ja jau Andrejevam tas tik ļoti nepatīk. 🤷🏻‍♂️ Ko lai dara – ja spēlē muļķīgas spēles, tad arī vinnē muļķīgas balvas. ❓ Kā jums šķiet – cik vēl šādu idiotu nonāks cietumā, līdz pārējie vatņiki, kuri plāno noziegumus pret valsti, beidzot sapratīs, ka viņus tomēr atradīs? #spiegošana #BaltijasAntifašisti #krievijasSpecdienesti #vatņiks #nodevējs #spiegošana #krievijasSpecdienesti #vatņiks

Atkal @LRZinas tendencioza intervija. Šoreiz par migrāciju un naida izpausmēm. Jūs paši LSM ziņu veidotāji esat veicinājuši dusmu pieaugumu, tendenciozi, sistemātiski pasniedzot sakāpinātu vienas puses viedokli. Pēdējā laikā tendenciozi stāstot par nvo. Arī šorīt tendenciozi par migrāciju. Mēs esam piedzīvojuši masveida uzspiestu migrāciju krievu laikos, redzam masveida nekontrolētu migrāciju Rietumeiropā un migrācijas sekas, Mēs nedzīvojam izolēti. Vairums LV sabiedrības nevēlas tās sekas LV #Migrācija #Naids #Sabiedrība

@liana_langa Kādas vētības LSM pārstāv? Rīta Panorāma žurnālistu intervija ar IeM @janisdombrava bija nepatīkama. Viss grozījās tikai ap komunikācijas jautājumu, lai tikai “nabaga migranti” neapvainotos. Varbūt laiks sākt domāt par to, kā Latvijas iedzīvotāji jūtas svešas kultūras ietekmē😡 #LSM #migrācija #kultūra

Diena Nr.40 premjera krēslā 🎥 Intervija @Euronews Šodien sniedzu interviju Euronews, kur pārrunājām vairākas Latvijai un Eiropai būtiskas drošības tēmas: ➖🇷🇺🇧🇾 Krievijas un Baltkrievijas hibrīdoperāciju pret 🇱🇻 Latviju, organizējot migrantu plūsmas uz mūsu robežas. ➖🇷🇺 Putina draudus Eiropai, kas kļūst arvien skaļāki pēc Ukrainas veiksmīgajām tālās darbības operācijām pret Krievijas militāro infrastruktūru. ➖🇪🇺 Eiropas Savienības sankciju paketi pret 🇷🇺 Krieviju. Joprojām uzskatu, ka sankcijām ir jābūt vēl stingrākām, lai agresorvalsts daudz skaidrāk izjustu kara Ukrainā radītās sekas. 🎥 Interviju var noskatīties šeit: (https://t.co/YmetKjN6GA) 🚨 Tikšanās ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi Noklausījos pārskatu par KNAB darbu un aktualitātēm. ➖️ Pārrunājām korupcijas riskus IKT un veselības nozarē, kā arī Eiropas Prokuratūras darbu Latvijā. ➖️ Guvu vēl lielāku pārliecību, ka lēmums ieviest moratoriju IKT iepirkumiem bija pareizs. ➖️ Iespējams, līdzīgs risinājums būs nepieciešams arī veselības nozarē, kur valsts nauda pārāk bieži pazūd kā "caurā cepurē". Runājām arī par KNAB "kaujas spējām". Finansiāli un tehniski birojs ir labi nodrošināts, taču lielākais izaicinājums ir spēcīgu izmeklētāju piesaiste un paaudžu nomaiņa. Te ir svarīgs darbs tieslietu ministram @janisdombrava , lai veidotu kvalificētu profesionāļu karjeras ceļu uz prokuratūru un KNAB. 🛡️ Tikšanās ar aizsardzības ministru Raimondu Melni Pārrunājām mūsu gaisa telpas aizsardzības stiprināšanu. ➖️ Esam pavirzījušies uz priekšu, vēl ciešāk integrējot 🇺🇦 Ukrainas kara pieredzi Latvijas aizsardzības sistēmā. ➖️ Diemžēl iepazinos arī ar iepriekšējā aizsardzības ministra (PRO) neizdarītajiem darbiem un šobrīd veicamajiem pasākumiem šo seku novēršanai. ➖️ Izgājām cauri arī plānam manai divu dienu vizītei uz 🇱🇻 Latvijas austrumu robežu. Gribu visu redzēt savām acīm, nevis tikai lasīt atskaitēs. 🇨🇦 Kanādas vēstnieks un militārās bāzes "Ceri" apmeklējums Līdz 2031. gadam 🇱🇻 Latvijā būs nodrošināta 🇨🇦 Kanādas karavīru klātbūtne. Par to liels paldies visiem iesaistītajiem, īpaši aizsardzības ministram Raimondam Melnim un ārlietu ministrei Baibai Bražei. Ļoti svarīgi ir attīstīt sadarbību ar Kanādu ne tikai drošības jomā, bet arī ekonomikā, izglītībā un zinātnē. Pašreizējais savstarpējās tirdzniecības apjoms – nepilni 50 miljoni eiro gadā – ir pārāk mazs mūsu valstu potenciālam. Īpaši iepriecināja 🇨🇦 Kanādas plāni paplašināt savu klātbūtni vairākās vietās visā Latvijā. Paldies Kanādas valdībai un vēstniekam par uzticību Latvijai! 🤝 🏀 Vakars kopā ar basketbola cīņu biedriem Patiesi priecājos, ka izdevās satikt draugus, uzspēlēt basketbolu un noslēgt vakaru ar nelielu grila ballīti. Dažreiz arī premjeram ir nepieciešams izvēdināt galvu, uz brīdi atslēgties no ikdienas un uzkrāt spēkus nākamajiem darbiem. 💪 @Apvienotais_ x #Drošība #Latvija #Eiropa

Diena Nr.39 (šoreiz tiešām pareizā – 39. diena 😊) premjera krēslā Atkal agraiss rīts. ➖Uzstājos @ltvpanorama par NVO, AirBaltic un valdības Rīcības plānu. ➖🇱🇻 Tikšanās ar Valsts aizsardzības korporāciju Tikos ar Valsts aizsardzības korporācijas vadību par militārās industrijas attīstību un investoru piesaisti. Ļoti labs iespaids – profesionāla komanda un spēcīga vadītāja Ingrīda Ķirse. Galvenie secinājumi: - 🇫🇷 kopā ar Francijas partneriem jau septembrī plānots sākt pirmās 155 mm haubiču lādiņu ražotnes projektu; - joprojām liela problēma ir IVN process; - problēmas rada arī publiskās apspriešanas; - visu bremzē Latvijas lielākā hroniskā kaite – nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus; - vienojāmies šīs kļūdas labot. ➖🇺🇦 Sazvans ar jauno Ukrainas premjeru - Ļoti laba pirmā saruna – atklāta diskusija sākās jau no pirmajām minūtēm. - Jaunais premjers daudzējādā ziņā ir līdzīgs man – jauns, nāk no privātā sektora un vadījis lielu korporāciju. - Abi esam vienisprātis, ka viena no galvenajām prioritātēm ir enerģētika un drošība. - Teicu, ka mēs – 🇱🇻 Baltijas un 🇺🇦Ukrainas premjeri esam jaunā paaudze, kas ieviesīs modernas pārmaiņas politikā. - Vienojāmies spert nākamo praktisko soli dronu līguma īstenošanā, kas nepieciešams, lai sadarbībā ar Latvijas militāro industriju atvērtu militāro ražotni Latvijā. - Ukrainas premjers īpaši izcēla prezidenta @Rinkevics 2021. gadā pieņemto lēmumu dāvināt 🇺🇦 14 Javelin prettanku raķešu palaišanas iekārtas vēl pirms 🇷🇺 pilna mēroga iebrukuma. Pēc viņa teiktā, šis lēmums palīdzēja nosargāt Kijivu un būtiski ietekmēja kaujas par Hostomeļas lidostu, izjaucot Krievijas desanta plānus. - Īpašus sveicienus premjers nodeva @poznaks un twiterkonvojam, kurus zin visa Ukrainas tauta un īpaši pateicīgi ir militāristi par vairāk kā 8000 tehnikas vienību ziedošanu Ukrainai - caur Reini īpašs paldies visai Latviešu tautai. ➖🇱🇻 Iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Pārrunājām: - prezidenta atgriezto Imigrācijas likumu – tas jāpilnveido, lai no viena grāvja nenonāktu otrā; - NVO sektora faktus un statistiku – aptuveni 10% organizāciju met ēnu uz visu pārējo sektoru; - jūlijā publicēsim sabiedrībai pieejamu datu apkopojumu par NVO; - NATO samitu Ankarā; - valdības Rīcības plānu; - valsts drošību un austrumu robežu; - AirBaltic situāciju. ➖🎥 NRA video intervija Runājām par to, kā trīs gadu laikā kļūt par premjeru :) ➖🇸🇪 Tikšanās ar TELIA vadību Kopā ar ekonomikas ministru @ViktorsValainis tikos ar Zviedrijas uzņēmuma TELIA valdes priekšsēdētāju un viņa komandu. Saņēmu šādu skaidrojumu par TET/LMT darījumu: - TELIA ir parakstījusi saprašanās memorandu (MOU) ar 🇱🇻 valsti par visu tai piederošo TET un LMT daļu pārdošanu; - par pārdošanas cenu ir panākta vienošanās ar V.Valainis; - TELIA vēlas darījumu noslēgt līdz 31. jūlijam, taču norādīju, ka tas nav reāls termiņš; - TELIA nav nekādu "sarkano līniju" vai nosacījumu par to, kas pēc darījuma notiek ar TET un LMT; - galvenais iemesls, kāpēc TET un LMT nav apvienoti jau iepriekšējos 12 gados, bijusi pašu uzņēmumu vēsturiskā nevēlēšanās apvienoties; - apliecināju, ka 🇱🇻 valsts ir gatava virzīties uz priekšu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs valdībai skaidru piedāvājumu par darījumu ar stratēģisko investoru, kurā būs pilnībā nodrošinātas Latvijas valsts intereses. Solījums – jau nākamnedēļ. ➖👏 Paldies par 47 darba gadiem - Apsveicu Valsts kancelejas ilggadējo darbinieci Leontīni ar pēdējo darba dienu pirms došanās pelnītā pensijā. - Viņa Valsts kancelejā nostrādājusi 47 gadus – visu darba mūžu vienā darbavietā. Viņas pārziņā bija Ministru kabineta sēžu norise un apmeklētāju kontrole. - Ļoti interesanti bija dzirdēt viņas stāstus par Godmaņa valdības laikiem. 😊 ➖🔒 5 stundu Nacionālās drošības padomes sēde pie Valsts prezidenta Darba kārtībā: - NATO samits; - 🇧🇾hibrīdapdraudējums uz Baltkrievijas robežas ar organizētu nelegālās migrācijas plūsmu – risinājumus prezentēja @RMelnis un @Dombrava; - vēlēšanu sistēmu drošība; - LVM kiberuzbrukuma izvērtējums un secinājumi, kā stiprināt visas valsts kritiskās IT infrastruktūras drošību. ➖🇱🇻 Austrumu robežas apsekošana Jau šo piektdien un sestdien gatavojamies īpašai izbraukuma sēdei – kopā ar @janisdombrava un R.Melnis apsekosim visu 🇷🇺/🇧🇾458 km garo Latvijas austrumu robežu. Šovakar atkal vēlais vakar. Valsts drošības jautājumu risināšana prasa ļoti daudz enerģijas. 😊 #Latvija #politika #drošība