BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#lēmumi

Šorīt 7:00 sneidzu interviju @LRZinas būdams Lapzemē, Arctic Summit 🇪🇺 līderu pasākumā. Pārsteidz, ka tā vietā, lai 🇱🇻 sabiedrība uzzinātu par lēmumiem, ko pieņemam drošības stiprināšanā pret 🇷🇺 draudiem, manas 1:1 sarunas ar DE kancleru Merz par 🇪🇺 jauno EU 7gadu budžetu, par kopīgo Baltijas valstu līderu vienošanos risināt RailBaltica jautājumu, par Islandes 🇪🇺 referendumu vai vispārējo 🇪🇺 pozīciju Arktikā cīņā par dabas resursiem un jauno ziemeļjūras transporta koridoru... viss, kas žurnālistus interesē ir Uzulnieka pieķeršana dzērumā, vai ministri lieto narkotikas un kāpēc es basketbola spēlē turu rokās alusglāzi... es ticu, ka jūs varat labāk 😉 #Arktika #EiropasSavienība #Drošība

Mans paziņojums par airBaltic Šodien “airBaltic” ASV tiesā uzsāk finanšu saistību restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Šoreiz mēs nepērkam vēl dažus mēnešus aviokompānijas dzīvības uzturēšanai. Mēs sākam risināt problēmas pēc būtības. Jāatzīst, ka sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzījās uz priekšu. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājušies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtības, vairāk paļāvās uz “airBaltic” likvidāciju un ieķīlāto aktīvu atgūšanu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju. Tika piedāvāts vēl viens aizdevums līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodrošināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu ne iepriekš uzkrāto parādu, ne lidmašīnu nomas saistību problēmu. Tādēļ es nepieņēmu šo piedāvājumu kā ilgtermiņa risinājumu. “Chapter 11” ir ASV tiesas uzraudzīta finanšu restrukturizācija, kas ļauj “airBaltic” turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas līgumus un piesaistot darbībai nepieciešamo finansējumu. Vienkārši sakot, tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzību pret kreditoru prasībām, lai vadība varētu īstenot pilnu restrukturizācijas plānu. Tas vēl nenozīmē, ka visas “airBaltic” problēmas ir atrisinātas. Taču šis ir viens no labākajiem pašlaik iespējamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām. Procesa īstenošanai “airBaltic” ir saņēmusi finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi. Gatavību finansēt ir apliecinājuši tādi starptautiski finanšu tirgus dalībnieki kā bankas “Morgan Stanley”, “Barclays”, un privātie finansētāji “Hayfin Capital Management”, “Oaktree Capital” un “Strategic Value Partners”. Tas ir nozīmīgs un pozitīvs uzticības signāls. Vienlaikus esmu uzdevis Satiksmes Ministrijai atslepenot ar “airBaltic” saistītos ierobežotas pieejamības valdības dokumentus, lai sabiedrībai beidzot būtu pieejama pilnīga informācija par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem, izlietoto valsts naudu un šo lēmumu sekām. Svarīgākā ziņa pasažieriem - “airBaltic” turpina darbu, lidmašīnas turpina lidot, bet iegādātās biļetes ir derīgas. Šis vēl nav finišs un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas “airBaltic” problēmas risina pēc būtības. #airBaltic #finanšuRestrukturizācija #aviācija

Pieņēmu lēmumu izstāties Rojā. Šā vai tā sotaks nolauzts! Citu gadu novedīs to darbiņu da galam! Apstākļi nokàva motivāciju. Bet es neskumstu. Vēlreiz 5 nogàjušus nagus negribu! Ir jāiet!!! #kolkadubulti2026 https://t.co/tlU9WbWmhl #motivācija #lēmumi #izaugsme

Premjers sūdzas, ka trūkst saskaņojumu. Kam tad, ja ne premjeram, ir pienākums nodrošināt, lai valdības darbs virzītos uz priekšu? Premjers nav lietvedis, kura uzdevums ir konstatēt, ka kādā mapē trūkst kāda papīra. Premjers vada valdību, sasauc ministrus, novērš domstarpības un panāk lēmumu. Valdības deklarācijā melns uz balta rakstīts: ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu un slēgt shēmas ekonomisko imigrantu legalizēšanai. Premjera kungs, Jūs neapturējāt “teātri”. Jūs nobremzējāt pats savas valdības deklarācijas izpildi. Kad iekšlietu ministrs @janisdombrava ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus, premjers nevis organizē to izskatīšanu un pieņem lēmumu, bet publiski paziņo, ka trūkst saskaņojumu, savukārt paveikto nosauc par “teātra cīņu” un “trulu vēlētāju makšķerēšanu”. Atklāti tuneļi uz robežas. Notiek reidi. Tiek pastiprināta imigrācijas kontrole. Tiek gatavotas kvotas trešo valstu pilsoņiem, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kontrole pār nodarbinātības starpniekiem un atbildība par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem. Kur tieši šeit ir teātris? Kad premjers kopā ar iekšlietu ministru apbraukāja robežu un stāvēja kameru priekšā, tā acīmredzot bija valstiska rīcība. Kad jāpieņem neērti lēmumi un jāstājas pretī ietekmīgām ekonomiskajām interesēm, tā pēkšņi kļūst par “histēriju”. Te arī beidzas stāsts par procedūru. Vienā rokā @AndrisKulbergs tur valdības deklarāciju, kurā apsolīts ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Otrā rokā viņš tur priekšlikumus saglabāt investoru termiņuzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās “zelta vīzas”. Imigrācijas ierobežošanas plānam vajag vēl vismaz 14 saskaņojumus. “Zelta vīzu” idejai acīmredzot pietiek ar investīciju fonda bukletu un solījumiem par bagātiem šeihiem. Latvijai nav vajadzīga imigrācijas politika, kurā drošības risinājumi var tikt atlikti, bet uzturēšanās atļaujas atkal var pārvērst par preci. Latvijai nav vajadzīga sistēma, kurā augstskolu, darbaspēka starpnieku un dažādu investīciju shēmu intereses ir svarīgākas par valsts spēju kontrolēt, kas Latvijā ieceļo, kādēļ šeit uzturas un ko šeit dara. Ja premjeram ir iebildumi pret konkrētiem plāna punktiem, to vienkārši jāpasaka. Ja vajadzīgi labojumi, tie ir jāveic. Ja ministrijas nespēj vienoties, premjeram tās ir jāsēdina pie viena galda un jāpanāk lēmums. Tieši par to premjeram maksā algu. Nevis par video, kuros viņš publiski lamā savas valdības ministrus un skaidro sabiedrībai, kāpēc valdība nespēj izdarīt pati savu darbu. Imigrācijas ierobežošana nav teātris. Teātris sākas tad, kad premjers sola vienu, bremzē otru un virza trešo. #Latvija #imigrācija #valdība

Informācija par situāciju ar elektrotīklu bojājumiem - tiko runāju ar Lietuvas premjeru, kurš man prasīja, kā mums izdevās tik ātri salabot tik lielu skaitu bojājumu? Jā, mūsu avārijas brigādes tiešām ir paveikušas brīnumus, jo no 284 000 mājsaimniecībām bez elektrības ir jau nokopts uz 2 538 mājsaimniecībām. Lietuvā bija 260 000 bez elektrības un šodien vēl ir 30 000 liels skaits. Mūsu elektrolīniju ST un AST tehniķi ir padarījuši milzu darbu, lai kopā salabotu 2 369 pārrautas līnijas/ bojājumus. Iedomājaties izbraukumu skaitu? Pateicu paldies Igaunijas premjeram, par viņu palīdzību, kuri nāca palīgā ar saviem 20 ekspertiem. Mums nākamnedēļ jāpieņem būtiski grozījumi, lai pēc tādas vētras nerastos tik liels apmērs ar bojājumiem. Viens no būtiskiem iemesliem, ka koku attāloms pie elektro līnijām ir pārāk tuvu, daudzi koki bojāja AST un ST vadus, kas nav pieļaujams - jāmaina regulējums. Ir vēl būtiski lēmumi un kļūdu labojumi/ neizdarības, kas jānovērš jau nākamnedēļ 4. septembra ārkārtas MK sēdē par mūsu gatavības uzlabošanu krīzes apstākļos. Mēs nevaram pieļaut šādu situāciju ziemas laikā. #elektrība #krīze #Lietuva

SEPLP paziņojis, ka sabiedriskā medija sliktais darbs vētras laikā neesot valdes atbildība, bet gan redakcioāli lēmumi. Ok, tātad - Anitas Braunas atbildība! Nu, jā, visi tā domā. Valdes atbildība toties ir tā, ka Anita Brauna vēl aizvien ieņem savu amatu un saņem par to 6500 eiro mēnesī. #mediji #atbildība #vētra

Man jautàjums. Kāds pamatojums lielo uzņēmumu un kapitālsabiedrību valdes un padomes loc lielajām algàm, ja viņi neatbild par lēmumiem un notikumiem finansiāli, administratīvi vai kriminàli? Tad lai saņem vidējo algu valstī!! Atkāpjas un tīri papîri. 🤬 #algas #uzņēmējdarbība #finanses

Diena Nr. 54 premjera krēslā – imigrācijas likums, slimnīcu reforma, enerģētika un atkal vecie neatrisinātie jautājumi Šodien diena sākās agri ar drošības sēdi par nelegālās imigrācijas apkarošanas plānu - rīt jau informēsim publiski. Ir ļoti labs plāns un tas tiks likts nekavējoties lietā Bet paralēli tam – vairāki nopietni jautājumi valdības dienaskārtībā. 🛂 IMIGRĀCIJAS LIKUMS / TUA INVESTORIEM Valsts prezidents ir atgriezis Saeimai atkārtotai caurskatīšanai Imigrācijas likuma grozījumus par termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem. Te mums ir jāizdara skaidra izvēle – vai gribam valsts budžetu papildināt galvenokārt ar Bolt/Wolt strādājošu ārvalstu studentu palīdzību, vai arī spējam piesaistīt turīgus cilvēkus, kuri Latvijā investē, veido uzņēmumus, pērk īpašumus un maksā nodokļus. Esmu vairākkārt uzsvēris – 🇱🇻 valsts drošības pamats ir spēcīga ekonomika. Lai ekonomika augtu, mums pašiem ir jābūt drosmīgiem pieņemt drosmīgus un konkurētspējīgus lēmumus. 🏠 Dzīvojamā fonda deficīts ir praktiski visos Latvijas reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā trūkst kvalificētu mediķu arī tāpēc, ka cilvēkiem, kuri būtu gatavi tur strādāt, vienkārši nav kur dzīvot. Mans piedāvājums paredz: ➖️ investoram, kurš vēlas saņemt TUA Latvijā, jāsniedz daudz lielāks ekonomiskais pienesums valstij; ➖️ tiešo maksājumu valsts budžetā palielināt līdz 50 000 € piecu gadu laikā; ➖️ vienlaikus nodrošināt reālas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā; ➖️ nākamajā solī radīt iespēju šiem cilvēkiem kļūt arī par Latvijas nodokļu rezidentiem, maksājot fiksētu 60 000 € nodokli gadā – sava veida Latvijas nodokļu “abonementu”. 📊 Ja mēs spētu šādā veidā piesaistīt 1000 investorus: ➡️ 50 milj. € tieši valsts budžetā; ➡️ vairāk nekā 100 milj. € investīcijās Latvijas ekonomikā; ➡️ nodokļu rezidences gadījumā vēl līdz 300 milj. € piecu gadu laikā. Kopējais potenciālais pienesums – ap pusmiljardu eiro piecos gados. Tas jau ir pavisam cits mērogs. 👶 STRĀDĀJOŠO VECĀKU PABALSTS Koalīcijā vienojāmies par grozījumiem Maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā (ko rosināja @Jauna_Vienotiba ): ➖pagarināt pašreizējo kārtību attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu; ➖dot jaunajiem vecākiem skaidru signālu, ka atbalsts būs pieejams arī turpmāk; ➖Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt lēmuma finansiālo ietekmi. 🎓 IZGLĪTĪBAS LIKUMS Esam vienisprātis, ka mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma ir jāpilnveido. Bet mēģināt būtiskas izmaiņas ieviest līdz 1. septembrim – tas vienkārši nav reāli. Vienojāmies jau šonedēļ sasaukt atsevišķu sanāksmi, kas būs pilnībā veltīta šim jautājumam. ⚡ ENERĢĒTIKA, VIDE UN KLIMATS Tiks izveidota jauna valdības tematiskā komiteja enerģētikas, vides un klimata jautājumos, kuras virsvadību uzņemsies KEM. Šeit jautājumu un neatrisinātu problēmu ir daudz, tāpēc nepieciešama daudz ciešāka koordinācija starp ministrijām. 🌬️ K2 VENTUM VĒJA PARKA PROJEKTS PĀVILOSTĀ Atkal saskaramies ar iepriekšējo valdību pieņemtiem vai, precīzāk sakot, nepieņemtiem un atliktiem lēmumiem. Situācija juridiski ir sarežģīta, un nepareizi lēmumi valstij var maksāt daudzus miljonus eiro. ➖️ KEM ir jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem; ➖️ lūdzām ministriju jautājumu izvērtēt daudz plašāk; ➖️ pēc nedēļas sagaidu pilnu informāciju un iespējamo seku izvērtējumu. Tā ir gan ierēdņu, gan ministra atbildība – nepieļaut, ka valsts tiek ievilkta apjomīgā un dārgā tiesvedībā. 🏥 ZZS IEBILDUMI PRET SLIMNĪCU REFORMU Te atkal saskārāmies ar jau redzētu situāciju. Valdībā slimnīcu reformas jautājums ir izskatīts un lēmums pieņemts. Aicinu arī ZZS detalizēti iepazīties ar reālo situāciju slimnīcās, pacientu plūsmām, personāla pieejamību un finansējumu. Reformu nevar taisīt tikai uz papīra, bet tikpat maz to var apturēt tikai tāpēc, ka politiski nepatīk pārmaiņas. 🇱🇻 Mans princips paliek nemainīgs – valstij jāspēj pieņemt lēmumus. Nevis bezgalīgi atlikt tos nākamajai valdībai. KNAB ierosinājis pārbaudi par manu vizīti Zemgalē un Liepājā - mana atbilde: nākiet un pārbaudiet. Godīgi apvienoju darba vizīti Zemgalē un Kurzemē, lai iepazītu situāciju lauksaimniecībā un ražošanā, pie reizes arī tiekoties ar iedzīvotājiem kā AS premjera kandidāts nākamajās vēlēšanās. Man kā premjeram darbs ir 24/7 un nav citu iespēju kā nonākt pie vēlētājiem neapvienojot to ar darbu. Ja kāds grib piesieties, laipni lūgti, visu izskaidrošu, parādīšu. #Imigrācija #Reforma #Ekonomika

Visiem tik ļoti interesē, ko tik mēs darījām un nedarījām Liepājā piektdien. Šeit ir mans komentārs par darbu un tikšanos ar vēlētājiem. Zemāk varat noskatīties video un paši izdarīt secinājumus... visa vizīte uz delnas KURZEME. Mans šī brīža darbalaiks faktiski ir katru dienu, tajā pat laikā manu pienākumu sarakstā ir arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Jā, priekšvēlēšanu laikā šis ir īpaši aktuāli. Tāpēc, ja dodoties reģionālajās vizītēs, kur tiekos ar uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO utt, ir saprotams, ka iespēju robežās apmeklēju arī politiskus pasākumus un tiekos ar iedzīvotājiem. Kurzemē man bija ļoti blīva programma. Jāatzīst, ja nebūtu šādu braucienu, tad reģionu iedzīvotājiem nebūtu iespējas aci pret aci uzdot man savus jautājumus, kritizēt vai rosināt risinājumus sev svarīgām problēmām. Man svarīgi dzirdēt no cilvēkiem, kas viņiem rūp. Citādi viegli palikt Vecrīgas vai soctīklu burbuļos. Tādu, kas atrāvušies no realitātes, netrūkst. Braucu piektdien, tāpēc, ka tad arī varu būt uzņēmumos, pašvaldībās un arī tāpēc, ka cilvēkiem tā ir ērtāk atnākt un satikt. Politiskām aktivitātēm un bildēšanās momentam tika paredzētas 30 minūtes no mana laika ceļā uz Liepāju no rīta. Es rūpīgi plānoju savu laiku, mans personīgais kalendārs ir pilns arī brīvdienās. Taču šāds brauciens kur varu atklāti un godīgi runāt ar cilvēkiem nav mazāk svarīgs kā kāda sapulce valdības mājā. Bez tādām tikšanām lēmumi var būt greizi. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS premjera kandidāts, man svarīgi cilvēkiem stāstīt arī par to, ko plānoju darīt arī pēc vēlēšanām. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS politiķis un, lai gan šīs lomas ikdienā ir cieši saistītas, savā darbībā un resursu izmantošanā es tās stingri nodalu. Pārstāvu konkrētu politisku spēku, ar savām vērtībām un idejām. Nebaidos tās aizstāvēt un atbalstīt savus komandas biedrus. Valsts nauda netiek tam tērēta. Ievērojot noteikumus, apsardze un transports man diemžēl vienmēr ir līdz drošības nolūkos, kas nav uzskatāms par aizliegto administratīvo resursu izmantošanu,bet nekādu citu izmaksu un resursu izmantošanas nav. Arī ministri brauc ar saviem privātiem auto un paši sedz visas izmaksas. #Liepāja #politika #vēlēšanas

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Delfi Jul 31

Spain's Prime Minister Pedro Sánchez has condemned the massive influx of illegal migrants into Ceuta as a violation of territorial integrity, pointing to the causes of the crisis related to smuggler groups and recent Spanish court rulings. (translated)

"Tas ir teritoriālās integritātes pārkāpums": Sančess reaģē uz notikumiem Seutā

Es uzsveru, ka nenoteiktība joprojām ir augsta un turpmākie lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus, tādēļ pašlaik nav iespējams droši apgalvot, ka Euribor sasniegs 3% vai 4%.

Eiropai draud cenu šoks un negaidīti straujš Euribor kāpums
nra.lv
kārlis Jul 27

Vienotības un Progresīvo divkosības Everests. Izrādās, ka jautājums par konkrētā lēmuma atcelšanu iepriekšējā valdibā pat tika cilāts, taču nez kāpēc Ministru kabineta darba kārtībā tā arī nenonāca. Viņi to varēja atcelt jau sen, bet vainīga, protams, ir Kulberga valdība… https://t.co/Pm3q6PRpAz #Politika #Lēmumi #Latvija

Sievietes, atcerieties - Rusiņa lietā bija iesaistīta policija, prokuratūra un tiesa. Tāpēc ir tikai loģiski uzdot jautājumus arī par iestāžu darbu un to pieņemtajiem lēmumiem, nevis automātiski vērsties pret sievieti, kura vērsās pēc palīdzības #Sievietes #Tiesības #Taisnīgums

Piedāvāju atzīt par nelikumīgiem sekojošus valdības lēmumus, kas balstīti nepatiesā informācijā: 1) budžeta likumu, finanšu ministrijas maldinošo izaugsmes un inflācijas prognožu dēļ. 2) visus lēmumus par Rail Baltic, kas balstīti nepatiesā informācijā par būvniecības termiņiem un cenām. Tā ka ir skaidri zināms, ka valdībām tika sniegta aplama informācija, šie MK lēmumi ir nelikumīgi. 2) visus lēmumus par Air Baltic tādu pat iemeslu dēļ. 3) visus lēmumus, kas piešķir finansējumu NVO un integrācijai, jo MK ir maldināts, ka šie miljoni palīdzēs integrēt vai stiprināt sabiedrību. Naudu piedzīt no visiem, kas saņēmuši. utt utt utt utt Kopumā turpmāk, pirms jel kāds MK lēmums stājas spēkā, pieprasīt ģenerālprokurora saskaņojumu, jo viņš ir tas, kurš nosaka, kuri likumi un MK noteikumi ir spēkā un kuri nav. #NelikumīgiLēmumi #PatiesaInformācija #ValdībasAtbildība

Diena Nr. 39 premjera krēslā - MK sēdē nolemtais VALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS · Mans pienākums kā premjeram bija panākt, lai Valdības rīcības plāns būtu reāli izpildāms, nevis vienkārši plašs vēlmju saraksts. · Šai valdībai ir skaidri iezīmēts laika rāmis ar konkrētu dienu skaitu. · Jākoncentrējas uz darbiem, kurus šajā laikā iespējams paveikt un par kuriem sabiedrība var prasīt konkrētu rezultātu. · Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīja un samazināja no 215 darbiem uz 150 darbiem. · Vēl 35 darbi tiks īstenoti, ja tiem tiks rasts papildu finansējums. · No 150 darbiem, 61 ir ministru prioritārie darbi (no tiem 17 ir finanšu ietilpīgie). · Pēc valdības deklarācijas noteiktajām jomām: · 21 darbi ir vērsti uz birokrātijas mazināšanu; · 34 pasākumi saistīti ar drošības situācijas stabilizēšanu un ārlietām. · 13 pasākumi saistīti ar drošu vēlēšanu norises nodrošināšanu, cīņu pret korupciju un karteļiem. · 9 darbi ir saistīti ar Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.-2034. gadam. · 3 darbi, kas saistīti ar lielo projektu vadības kontroli, 2 ir prioritārie, · 17 pasākumi saistīti ar veselību, labklājību, demogrāfiju, sociālo drošību un ģimeņu politiku, tai skaitā deviņi no tiem · 19 pasākumi, kas saistīti ar ekonomiku un tautsaimniecību, no kuriem septiņi izvirzīti kā valdības prioritāte. SM IZTĪRĪJA NEPADARĪTOS DARBUS · SM Kozlovskis iesniedza solīto vēsturiski uzkrāto nepadarīto darbu iztīrīšanu, kas vairs nav aktuāli LATVIEŠU VALODAS APMĀCĪBAS · Lēmums beidzot apvienot apmācības no Labklājības Ministrijas @reinisuzulnieks un Izglītības ministrijas @IIndriksone pāraudzības zem viena atbildīgā – tās pārnest uz Izglītības Ministriju PATVERTNES · Veicam kļūdu labojumu un restartējam iepirkumu, kur VARAM @Edgars_T kā finansētājs kopā ar Iekšlietu Ministriju @janisdombrava kā atbildīgais par civilo aizsardzību un Ekonomikas Ministrija @ViktorsValainis par būvnormatīviem vienojās veidot vienu vienotu standarta 3 kategorijas patvertni, lai tas būtu tipveida vienkāršots risinājums jau gatavs no 1.oktobra un pieejams ne tikai pašvaldībām bet arī privātpersonām un uzņēmumiem CVK · Piešķīrām Centrālajai vēlēšanu komisijai finansējumu 83 053 euro apmērā, lai nodrošinātu Vēlēšanu platformas izstrādes darbu pabeigšanas uzraudzību un kontroli. KIBERDROŠĪBA · Lēmām, ka https://t.co/Y2dCsXsES5 un RTU ir tiesīgi saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu projektā, kurā paredzēts: o kiberdrošības mācības pieaugušajiem, o atbalsts mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem kiberdrošības transformācijas jomā, o sabiedrības izglītošanu datu aizsardzības jautājumos. KOKRŪPNIEKU KRIMINĀLLIETAS ĢENERĀLPROKURORA PRASĪBA: · Tieslietu Ministrija @EdvardsSmiltens veica juridisko analīzi un sniedza MK skaidrojumu par valdības rīcību vērsties Satversmes tiesā. · Ņemot vērā ka Valsts kanceleja normas interpretē vienā veidā, prokurors citā, TM, ZM, VK izvērtēs iespēju valdībai vērsīsies satversmes tiesā, lai izskaidrotu šīs juridiskās normas. · Kā norāda VK –prokurora protestu nevar izpildīt, jo iepriekšējie valdības lēmumi stājušies spēkā. · Paralēli notiekošajai izmeklēšanai ir svarīgi tiesiski un ar maksimālu juridisku autoritāti tikt skaidrībā par jautājumiem, kas tieši skar valdības un kapitālsabiedrību darbu. · Līdzīgas situācijas var notikt arī ar citām kapitālsabiedrībām. Ir jābūt skaidrībai par MK pilnvarām šādos jautājumos. · Negribam nonākt situācijā, ka jauna valdība ir spiesta atcelt iepriekšējās valdības lēmumus. · Tas ir jautājums par valdības tiesībām un atbildību lemjot kapitālsabiedrību pārziņā esošus jautājumus. @Apvienotais_ #Latvija #valdība #kiberdrošība

NATO sammits pārspēj visas cerības. Tramps (ja neskaita pirmo vakaru un runas par Grenlandi) tad kā nomainīts. Protams, Putins tūlīt zvanīs atkal Trampam utt, bet nu formālie lēmumi, paziņojumi, atmosfēra, toņķārta, Zeļenska uzņemšana, viss vairāk nekā pozitīvi. Un mums tas viss ļoti svarīgi. Mēs šodien esam lielākā drošībā nekā vakar. #NATO #Drošība #Politika

Rihards Kols Jul 8

SOK atceļ Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju, paverot ceļu Krievijas dalībai 2028. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs. FIFA vadība klusiņām pavērusi durvis Maskavai atgriezties starptautiskajā sportā caur jauniešu turnīriem. Karš, kura dēļ šīs diskvalifikācijas tika noteiktas, nav beidzies, nav apstājies, nav mainījies. Tie nav neitrāli tehniski lēmumi. Tie ir politiski lēmumi, pieņemti aizvien neskaidrāku un samudžinātu argumentu dēļ, un tie pamatīgi ož pēc korupcijas - un korupcija ne vienmēr nozīmē kukuļus. Katra Eiropas federācija, kas finansē SOK un FIFA, tagad finansē arī šos lēmumus. Eiropai šeit joprojām ir ietekmes sviras - finansējums, tiesības rīkot turnīrus, savas dalības nosacījumi. Līdz šim neviena no šīm ietekmes svirām nav izmantota. Ja starptautiskais sports negrib novilkt sarkanās līnijas pret agresorvalsti, kas izvērš karu Eiropā, Eiropas valdībām un sporta federācijām tā ir jānovelk pašām. #Sports #Corruption #Olympics

Polijas sabiedriskie mediji turpina ciest politiskā strupceļa ietekmē, kas apgrūtina viņu attīstību un finansējuma stabilitāti, kamēr valsts iestāžu pieņemtie lēmumi un prezidenta veto ierobežo reformu iespējas. #PolijasMediji #PolitiskāSituācija #Finansējums

Polijas sabiedriskie mediji darbojas politisko spēku strīdu un neziņas par finansējumu ēnā