Search

Latvijas un Lietuvas Investīciju un attīstības aģentūras parakstījušas memorandu, kas veicinās ciešāku sadarbību inovāciju un divējāda lietojuma tehnoloģiju attīstībā, akcentējot nepieciešamību mobilizēt resursus drošības stiprināšanai un ekonomiskai izaugsmei. #Latvija #Lietuva #inovācijas

Kafijas nozare Latvijā, pārstāvot augstas kvalitātes un luksusa zīmolus, pierāda, ka valsts spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, kā apliecina Kalve Coffee izaugsme un prestižo sacensību uzvaras, kas veicina Latvijas specializētās kafijas kultūras attīstību un eksportu. #Kafija #LuksusZīmoli #Latvija

Latvijas Banka prognozē lēnākas ekonomikas izaugsmes tempi un straujākus inflācijas pieaugumus, kamēr Saeima lemj par mazāka akcīzes nodokļa saglabāšanu dīzeļdegvielai, un jauna sieviešu organizācija Skudras ir dibināta, lai palīdzētu sievietēm sagatavoties krīzēm. #LatvijasBankasPrognozes #SievietesAizsardzībai #KrievijasNafta

"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."

Diena Nr.11 premjera krēslā 1. Diena sākas ar radio 6:55 AM 😬 2. Uzreiz pēc tam solītā Ministru kabineta rīcības apspriede = TOP3 katra ministra valdības prioritāte, izgājām cauri katrai, lai tā būtu atbilstoši deklarācijai, izpildāma, izmērāma un izprotot finansiālo ietekmi ➖️ izskatās, ka ministri nav pieraduši šādam formātam. ➖️ Daži bija sagatavojušies rūpīgāk, daži ne tik ļoti! ➖️ Šodien bija pirmā NESTANDARTA valdības SĒDE, kuru es solīju. ➖️ Tika skatīti, ministru sagatavotie PRIORITĀRIE darāmie darbi, kuri būs jāpadara līdz vēlēšanām! ➖️ Sekosim līdzi IZPILDEI 1x mēnesī, es aicināšu nozaru ministrus nākt ziņot par PROGRESU. ➖️ mani darbi ir VISA valdības Deklarācija KOPUMĀ. 3. Uzreiz pēc tam preses konference un atsevišķa intervija @lsmlv. 4. Pabeidzu interviju un uzreiz tikšanās ar 🇪🇺Eiropas budžeta komisāru. ➖️ uzsvēru ka Latvijas pirmā prioritāte - Drošība. Otrā - ekonomiskā izaugsme. Trešā - atbalsts lauksaimniekiem 5. Pēc tam uzreiz tikšanās ar Tiesībsardzi @KarinaPalkova un Tieslietu ministru @EdvardsSmiltens. Bērnu interesēs uzklausīju piedāvājumu kā uzlabot situāciju, lai 4! bērni dienā netiktu izņemti no ģimenēm. Likšu @Lab_min un @Tieslietas sagatavot priekšlikumus. 5. Satikos ar @Sat_Min ministru @Kozlovskis_LV, lai parunātu par saviem "karstajiem kartupeļiem", kuru nosaukumā ir vārds Baltic. #RailBaltica gaidu aprēķinus par alternatīvām #AirBaltic gaidu pirmdienu, kur gaidu ziņojumus par kompānijas biznesa plānu. Knapi, bet paspēju izpildīt tēva pienākumu būt uz meitas gala noslēguma deju koncertu... 10min nokavēju, bet paspēju. Tiku sveikā cauri 😉 Visiem priecīgas brīvdienas #Latvija #valdība #progresīvāpolitika

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju secināts, ka, lai veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, nepieciešamas reformas veselības aprūpē un valsts pārvaldē, kā arī izaugsmes paātrināšana, uzlabojot valsts finanses un administratīvās kapacitātes, vienlaikus mudinot uz inovācijām un investīcijām. #OECD #Latvija #veselībasaprūpe

Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šogad līdz 0,9%, kamēr inflācija palielinās līdz 2,8%, savukārt Eiropas Centrālā banka vienlaicīgi prognozē 0,8% izaugsmi un ir paaugstinājusi procentu likmes, reaģējot uz inflācijas pieaugumu. #eirozona #ekonomika #inflācija

Padome ir apņēmusies noteikt monetāro politiku, lai nodrošinātu inflācijas stabilizāciju mūsu divu procentu mērķa līmenī vidējā termiņā. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karš Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt likmes ir pamatots dažādos scenārijos, kuros aprakstīts, kā šoks varētu attīstīties un ietekmēt eirozonas vidēja termiņa perspektīvas. Eirosistēmas darbinieku bāzes prognozēs paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā būs vidēji 3,0%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2,0%. Attiecībā uz inflāciju, neieskaitot enerģiju un pārtiku, bāzes prognozē paredzēts vidēji 2,5% 2026. un 2027. gadā un 2,2% 2028. gadā. Salīdzinot ar martu, ECB darbinieki ir pārskatījuši un paaugstinājuši inflācijas bāzes prognozi 2026. un 2027. gadam, jo enerģijas cenu tendence ir augstāka, kas zināmā mērā, domājams, ietekmēs pārtikas, preču un pakalpojumu inflāciju. Bāzes prognozē ekonomikas izaugsme 2026. gadā vidēji būs 0,8%, 2027. gadā - 1,2% un 2028. gadā - 1,5%. Šī ir lejupvērsta korekcija 2026. un 2027. gadam, kas atspoguļo kara izteiktāku ietekmi uz preču tirgiem, reālajiem ienākumiem un uzticību,

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējā sanāksme Rīgā apliecina Baltijas reģiona pieaugošo nozīmi pasaules ekonomikā, pulcējot vairāk nekā 2000 starptautisku dalībnieku, un piedāvājot iespēju demonstrēt reģiona potenciālu investīcijām, inovācijām un ekonomikas izaugsmei. #ERAB #Investīcijas #Inovācijas

Ekonomiste Inna Šteinbuka norāda, ka jostu savilkšana nav efektīvs veids, kā sildīt Latvijas ekonomiku, un aicina budžeta ietaupījumus viedi novirzīt investīcijām, inovācijām un izglītībai, kamēr ekonomika aug tikai par 2 % gadā un pastāv riski par vēl zemāku izaugsmes tempu. #Ekonomika #Investīcijas #Budžets

Saskaņā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas barometra pētījuma rezultātiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2 %, inflācija sasniegs 3,7 %, vienlaikus uzsverot, ka ģeopolitiskās nenoteiktības un augsto energoresursu cenu ietekme saglabā riskus ekonomikas izaugsmei. #Ekonomika #Latvija #IKP

Krievijas augstākās finansiālās amatpersonas brīdinājušas Vladimiru Putinu par militāro izdevumu ilgtspējas trūkumu, taču Putins atteicies samazināt aizsardzības tēriņus un aicinājis Finanšu ministriju meklēt ietaupījumus citās jomās, neskatoties uz pieaugošo budžeta deficītu un ekonomikas izaugsmes prognožu samazināšanos. #Krievija #Putins #militārieizdevumi

Algu izaugsme Latvijā šogad bremzējas pārsteidzoši strauji, sasniedzot tikai 4,2% gada griezumā, kas var būt saistīts ar budžeta ierobežojumiem un uzņēmumu pelnītspējas izaicinājumiem, kas ietekmē spēju paaugstināt algas, liecina ekonomistu vērtējumi. #AlguIzaugsme #Ekonomika #Latvija

Esmu iestājies @VL_TBLNNK partijā un gribu aicināt arī citus pilsoņus tajā iestāties. Partiju biedru skaits Latvijā kopumā ir katastrofāli zems. Uzskatu, ka sabiedrībai ir svarīgi iesaistīties demokrātiskajā procesā caur politiskām partijām. Kāpēc NA? NA ir ideoloģiski tuvākā partija manām vērtībām, kurai caur līdzdalību nacionālajā politikā (tagad valdībā) ir reāla iespēja palīdzēt padarīt mūsu Latviju par plaukstošu, modernu valsti, kurā latviešu tauta dzīvo kā pamatnācija. Kāpēc tagad? Es nevaru stāvēt malā, jo īpaši brīdī, kad Šlesers un draugi draud ar savu populismu, meliem un netīro naudu atkal ieņemt spēcīgu pozīciju Saeimā. Mums jādara viss iespējamais, lai rudens vēlēšanās to nepieļautu, tajā pašā laikā atturot kremļa atbalstītājus no varas. Kas ir svarīgākie izaicinājumi? Imigrācijas kontrole noteikti ir viens (skat. manu viedokļa rakstu par šo: https://t.co/fHx9bP7Arh). Nacionālā drošība ir otrs (robeža ciet, NBS un NATO gatavībā mūs aizstāvēt). Valsts parāds, birokrātija un pāraugusi valsts pārvalde noteikti ir trešais. Ekonomiskā izaugsme – kur eksportējošie uzņēmumi (t. sk. jaunuzņēmumi) ir īpaši svarīgi. Vai es piekritīšu visiem partijas lēmumiem? Noteikti nē, un aktīvi diskutēšu ar partijas biedriem par politiskiem lēmumiem. Es saredzu NA kā plašu labā spārna partiju, kura balstās uz stingrām nacionālām vērtībām. Tie, kuri nestājas nevienā partijā ar aizbildinājumu, ka gaida, kamēr parādīsies partija, kuras visiem lēmumiem piekritīs, nekad tādu arī neatradīs. Galvenais ir vērtību un ideoloģijas saderīgums. Tie, kuri man ilgāk seko, zina, ka es kādreiz biju aktīvs JKP partijas biedrs. Toreiz tā bija labākā izvēle, un man ir liela cieņa pret daudziem tās biedriem. Diemžēl JKP vairs nav spējīga nopietni startēt valsts politikā. Starplaikā NA ir ieguvusi svaigu vadību – tai skaitā @IIndriksone, @ArtursButans, @janisdombrava, par kuru spējām man ir liels optimisms. Paldies arī @RihardsKols par manas kandidatūras atbalstīšanu. Lai mums visiem kopā izdodas veidot plaukstošu, augošu, bagātu, latvisku Latviju! Saules mūžu Latvijai! #demokrātija #politika #Latvija