Search

Diena Nr. 48 premjera krēslā (piektdiena ir klāt) – airBaltic stratēģiskais plāns 📺 Rīts TV24 Diena sākās ar @tv24_lv raidījuma “Nedēļa. Post Scriptum” interviju pie A.Daukštes. Runājām par maniem pirmajiem diviem mēnešiem premjera amatā. Skatieties šovakar vai atkārtojumā nedēļas nogalē! 🏗️ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde 📈 Ekonomika un investīcijas Priecē, ka LIAA šobrīd strādā ar vairāk nekā 200 potenciālajiem investoriem, kuri 🇱🇻 varētu piesaistīt investīcijas līdz pat 15 miljardiem eiro. Taču ar prieku vien nepietiek. Mums jādomā, kā vēl straujāk attīstīt ekonomiku, piesaistīt jaunas investīcijas, veidot jaunas nozares un stiprināt eksportu. 🇱🇻 ir vajadzīgas daudzas jaunas un labi apmaksātas darbavietas. Aicinu uzņēmējus būt ambicioziem – arī eksporta tirgos! Ja ekonomika augs tikai par aptuveni 2% gadā, neieskaitot inflāciju, budžeta galus kopā nesavilksim. Jāstrādā daudz ambiciozāk! 💰 ALTUM kapitāla fonds Šodien pārrunājām jauna ALTUM kapitāla fonda izveidi izaugsmes un aizsardzības nozaru finansēšanai. Nākotnē zem ALTUM lietussarga būtu jāattīsta arī citi fondi – jo vairāk fondu, jo plašākas un daudzveidīgākas investīciju iespējas. Šāds formāts faktiski ir viens no retajiem veidiem, kā ārvalstu pensiju fondi var ieguldīt 🇱🇻. Turklāt jau ir saņemts konkrēts piedāvājums no privātajiem fondu pārvaldniekiem. 🚂 Dzelzceļš Uzklausījām ziņojumu par progresu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanā pa dzelzceļu. Galvenais jautājums – kā nodrošināt dzelzceļam tikpat konkurētspējīgu kravu pārvadājumu tarifu, kāds pašlaik ir autopārvadājumiem. Šāds jautājums padomē tika izvirzīts pirmo reizi. Uzdots izstrādāt kopīgu rīcības plānu infrastruktūras, pārvadājumu organizācijas un konkurētspējīga tarifa risinājumam. 🚘 Pašbraucošie auto Tesla vēlas 🇱🇻 saņemt atļauju jeb provizorisko 🇪🇺 tipa apstiprinājumu, lai izmantotu Tesla FSD (Supervised) autonomās braukšanas sistēmu. Uzklausījām @CSDD_LV viedokli. Mums jāizveido pievilcīgs piedāvājums autoražotājiem, lai tie izvēlētos tieši 🇱🇻 par savu autonomās braukšanas tehnoloģiju testēšanas vietu. Ja spēsim šo jautājumu veiksmīgi “izstūrēt” cauri 🇪🇺 regulējumam, varēsim piesaistīt ražotājus testēšanai, sertificēšanai un licencēšanai mūsu valstī. 🇱🇻 var būt ātra un elastīga valsts, kas spēj pielāgot regulējumu un piedāvāt kādu pilsētu kā reālu ikdienas testa vidi – ar īstām ielām, satiksmi un ikdienas apstākļiem. SM un EM uzdots līdz nākamajai sēdei kopīgi sagatavot risinājumu. 🚄 Tikšanās ar RailBaltica neatkarīgajiem konsultantiem Nolīgtie profesionālie konsultanti beidzot ir pabeiguši gala ziņojumu par patieso situāciju RailBaltica projektā – reālajām izmaksām, izpildes termiņiem, pieļautajām kļūdām un problēmām, kas joprojām netiek novērstas. Katra kavēšanās diena projektam rada miljoniem eiro lielus zaudējumus. Ziņojumā ietverti arī trīs projekta attīstības scenāriji, kuros skaidri norādītas nepieciešamās darbības, izmaksu aplēses, termiņi un projekta pārvaldības modelis. Nākamnedēļ nāksim klajā ar paziņojumu. 🏢 “Inc.” uzņēmēju tikšanās Piedalījos diskusijā ar vairāk nekā 200 🇱🇻vadošajiem uzņēmējiem un atbildēju uz daudziem vērtīgiem un arī sarežģītiem jautājumiem no zāles. Skaidri pateicu – viena no manām galvenajām prioritātēm būs uzņēmējdarbība un uzņēmēju vajadzības. Tieši uzņēmēji rada darbavietas, maksā nodokļus, apmaksā valsts rēķinus un ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Mums ir jāmaina sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību. Uzņēmēji ir jāciena, jāuzklausa un jārespektē. 💻 Dienas noslēgums Darbu birojā pabeidzu ap plkst. 21.00, jo šodien IKT “kartelis” acīmredzot bija nolēmis man atriebties ar TAP portāla lēndarbību – nevarēju laikus parakstīt rezolūcijas un protokolus valdības sistēmā… Brrrr! 😤 ☀️ Visiem jaukas un mierīgas brīvdienas! @Apvienotais_ #Ekonomika #Investīcijas #Uzņēmējdarbība

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Piedāvāju atzīt par nelikumīgiem sekojošus valdības lēmumus, kas balstīti nepatiesā informācijā: 1) budžeta likumu, finanšu ministrijas maldinošo izaugsmes un inflācijas prognožu dēļ. 2) visus lēmumus par Rail Baltic, kas balstīti nepatiesā informācijā par būvniecības termiņiem un cenām. Tā ka ir skaidri zināms, ka valdībām tika sniegta aplama informācija, šie MK lēmumi ir nelikumīgi. 2) visus lēmumus par Air Baltic tādu pat iemeslu dēļ. 3) visus lēmumus, kas piešķir finansējumu NVO un integrācijai, jo MK ir maldināts, ka šie miljoni palīdzēs integrēt vai stiprināt sabiedrību. Naudu piedzīt no visiem, kas saņēmuši. utt utt utt utt Kopumā turpmāk, pirms jel kāds MK lēmums stājas spēkā, pieprasīt ģenerālprokurora saskaņojumu, jo viņš ir tas, kurš nosaka, kuri likumi un MK noteikumi ir spēkā un kuri nav. #NelikumīgiLēmumi #PatiesaInformācija #ValdībasAtbildība

Latvijas un Lietuvas Investīciju un attīstības aģentūras parakstījušas memorandu, kas veicinās ciešāku sadarbību inovāciju un divējāda lietojuma tehnoloģiju attīstībā, akcentējot nepieciešamību mobilizēt resursus drošības stiprināšanai un ekonomiskai izaugsmei. #Latvija #Lietuva #inovācijas

Kafijas nozare Latvijā, pārstāvot augstas kvalitātes un luksusa zīmolus, pierāda, ka valsts spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, kā apliecina Kalve Coffee izaugsme un prestižo sacensību uzvaras, kas veicina Latvijas specializētās kafijas kultūras attīstību un eksportu. #Kafija #LuksusZīmoli #Latvija

Latvijas Banka prognozē lēnākas ekonomikas izaugsmes tempi un straujākus inflācijas pieaugumus, kamēr Saeima lemj par mazāka akcīzes nodokļa saglabāšanu dīzeļdegvielai, un jauna sieviešu organizācija Skudras ir dibināta, lai palīdzētu sievietēm sagatavoties krīzēm. #LatvijasBankasPrognozes #SievietesAizsardzībai #KrievijasNafta

"Brexit", protams, dominēja Lielbritānijas politikā, izslēdzot visu pārējo no 2016. līdz 2020. gadam. Bet tad, kad Apvienotā Karaliste beidzot bija pametusi Eiropas Savienību, notika kaut kas dīvains – visas politiskās partijas pārstāja par to runāt. Tam ir dažādi iemesli. Mums, protams, bija Covid-19 pandēmija. Aizvien vairāk radās priekšstats, ka ar "Brexit" nevedas īpaši labi. Tāpēc konservatīvie, kas bija galvenā partija un kas sākotnēji virzīja "Brexit", nevēlējās par to runāt. Un leiboristi domāja, ka viņi varētu zaudēt izstāšanās atbalstītāju balsis, ja viņi par to runātu. Tāpēc mums bija periods aptuveni no 2021. līdz 2023. gadam, kad neviens nerunāja par "Brexit". Šis periods ir beidzies. Tagad mums ir valdība, kas ir daudz gatavāka runāt par "Brexit" ekonomisko ietekmi un nepieciešamību atjaunot mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka valdībai ir izmisīgi nepieciešama izaugsme, un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību varētu būt viens no šādas izaugsmes avotiem. Vēl viens iemesls ir pārmaiņas pasaulē. Ņemot vērā to, ko dara [ASV – red.] prezidents Tramps, ņemot vērā to, kas noticis ar NATO un Atlantijas aliansi, daži kreisā spārna politiķi uzskata, ka Apvienotā Karaliste vairs nevar saglabāt vienāda attāluma pozīciju starp ASV un ES, bet domā, ka mums vajadzētu tuvināties Eiropas Savienībai. Un trešais iemesls, manuprāt, ir politisks. Leiboristu partijai, kas ir pie varas, aptaujās klājas patiešām slikti. Un galvenais iemesls ir tas, ka tā zaudē balsis partijām kreisajā spārnā – Zaļajiem, Liberāldemokrātiem, Skotu nacionālistiem, Velsas nacionālistiem. Tās visas ir partijas, kas ir daudz vairāk proeiropeiskas, nekā leiboristu valdība līdz šim ir vēlējusies būt. Tāpēc daži partijas pārstāvji saredz reālu iespēju – ja viņi spēs būt ambiciozāki attiecībās ar ES, tad mēģinās atgūt daļu šo vēlētāju. Tāpēc šobrīd mums ir situācija, kur Apvienotā Karaliste cenšas vienoties ar Eiropas Savienību par tādiem jautājumiem kā lauksaimniecība un jauniešu mobilitāte. Un mums ir valdība, kas saka – tiklīdz šīs sarunas būs beigušās, mēs vēlētos daudz ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Protams, tas, vai viņiem veiksies, ir pilnīgi cits jautājums. Lai gan Apvienotajā Karalistē mēs Eiropas Savienību uzskatām par savas izaugsmes stratēģijas centrālo elementu, vai vismaz daži no mums to dara, pašai Eiropas Savienībai Apvienotā Karaliste vairs nav prioritāte. Manuprāt, ir arī dažas bīstamas pazīmes. Kad runa bija par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas drošības rīcības shēmā – tā ir shēma, kuras mērķis ir veicināt ieroču kopīgus iepirkumus. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lielas nestabilitātes laikmetā tam vajadzētu būt pašsaprotamam lēmumam. Notika tas, ka Eiropas Savienība mūs izstūma ar cenu, būtībā pasakot, ka par pievienošanos šai shēmai būs jāmaksā tik daudz, ka leiboristu valdība no tās atteicās. Tas viss liecina par to, ka Eiropas Savienība rīkosies kā stingrs sarunu vedējs. Un nav noteikts, ka Apvienotajai Karalistei patiks tai piedāvātie darījumi. Tomēr, neraugoties uz to, man ir aizdomas, ka leiboristu valdība turpinās mēģināt, jo politisku, ekonomisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ cilvēki Leiboristu partijā tagad uzskata, ka ir nepieciešamas ciešākas attiecības ar ES. Viena no interesantajām lietām, kas ir notikusi Apvienotajā Karalistē, ir tā, ka esam novērojuši izmaiņas sabiedriskajā domā. Tagad mēs redzam vairākumu, ievērojamu vairākumu, kas saka, ka "Brexit" bija nepareizs lēmums, nevis pareizs lēmums. Tagad lielākajā daļā aptauju mēs redzam vairākumu, kur cilvēki saka, ka balsotu par atkalpievienošanos, ja viņiem būtu tāda izvēle. Un tas, kas šeit notiek, manuprāt, ir tas, ko varētu saukt par demogrāfisko mainību. Cilvēki, kuri balsoja par izstāšanos, bija nesamērīgi veci. Cilvēki, kuri balsoja par palikšanu, bija nesamērīgi jauni. Un desmit gadu laikā kopš referenduma daudzi no šiem izstāšanās atbalstītājiem ir miruši. Un vēlētāju lokā ir ienākuši daudz jaunu vēlētāju, kuri nevarēja balsot 2016. gadā. Un tieši tāpēc var redzēt, ka aptauju rezultāti mainās, jo vēlētāju lokā ienāk jauna, jaunāka paaudze. Tomēr mums tas būtu jāuztver ar nelielu piesardzību divu iemeslu dēļ. Pirmais ir – lai gan Lielbritānijas sabiedrība tagad teiks, ka balsotu par atkalpievienošanos Eiropas Savienībai, ja jūs uzdosiet šo jautājumu nedaudz citādi un jautāsiet – vai jūs vēlētos Eiropas Savienību? Vai jūs vēlētos pievienoties eirozonai? Vai jūs vēlētos pārvietošanās brīvību? Ja jūs iepazīstināt Lielbritānijas sabiedrību ar kompromisiem, tad šīs atbildes ir atšķirīgas. Otrā lieta, manuprāt, ir jautājums par nozīmīgumu, proti, lai gan daudzi cilvēki tagad saka, ka vēlas atkal pievienoties Eiropas Savienībai, nav daudz pierādījumu tam, ka cilvēki vēlas atkal iziet cauri šīm "Brexit" debatēm. Cilvēkus traumēja tie trīs vai četri gadi, kad "Brexit" dominēja ziņu dienaskārtībā, izslēdzot visu pārējo. Un es domāju, ja jūs viņiem teiktu – kā būtu to darīt vēlreiz? Daudzi cilvēki vienkārši atbildētu – nē, liels paldies."

Diena Nr.11 premjera krēslā 1. Diena sākas ar radio 6:55 AM 😬 2. Uzreiz pēc tam solītā Ministru kabineta rīcības apspriede = TOP3 katra ministra valdības prioritāte, izgājām cauri katrai, lai tā būtu atbilstoši deklarācijai, izpildāma, izmērāma un izprotot finansiālo ietekmi ➖️ izskatās, ka ministri nav pieraduši šādam formātam. ➖️ Daži bija sagatavojušies rūpīgāk, daži ne tik ļoti! ➖️ Šodien bija pirmā NESTANDARTA valdības SĒDE, kuru es solīju. ➖️ Tika skatīti, ministru sagatavotie PRIORITĀRIE darāmie darbi, kuri būs jāpadara līdz vēlēšanām! ➖️ Sekosim līdzi IZPILDEI 1x mēnesī, es aicināšu nozaru ministrus nākt ziņot par PROGRESU. ➖️ mani darbi ir VISA valdības Deklarācija KOPUMĀ. 3. Uzreiz pēc tam preses konference un atsevišķa intervija @lsmlv. 4. Pabeidzu interviju un uzreiz tikšanās ar 🇪🇺Eiropas budžeta komisāru. ➖️ uzsvēru ka Latvijas pirmā prioritāte - Drošība. Otrā - ekonomiskā izaugsme. Trešā - atbalsts lauksaimniekiem 5. Pēc tam uzreiz tikšanās ar Tiesībsardzi @KarinaPalkova un Tieslietu ministru @EdvardsSmiltens. Bērnu interesēs uzklausīju piedāvājumu kā uzlabot situāciju, lai 4! bērni dienā netiktu izņemti no ģimenēm. Likšu @Lab_min un @Tieslietas sagatavot priekšlikumus. 5. Satikos ar @Sat_Min ministru @Kozlovskis_LV, lai parunātu par saviem "karstajiem kartupeļiem", kuru nosaukumā ir vārds Baltic. #RailBaltica gaidu aprēķinus par alternatīvām #AirBaltic gaidu pirmdienu, kur gaidu ziņojumus par kompānijas biznesa plānu. Knapi, bet paspēju izpildīt tēva pienākumu būt uz meitas gala noslēguma deju koncertu... 10min nokavēju, bet paspēju. Tiku sveikā cauri 😉 Visiem priecīgas brīvdienas #Latvija #valdība #progresīvāpolitika

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju secināts, ka, lai veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, nepieciešamas reformas veselības aprūpē un valsts pārvaldē, kā arī izaugsmes paātrināšana, uzlabojot valsts finanses un administratīvās kapacitātes, vienlaikus mudinot uz inovācijām un investīcijām. #OECD #Latvija #veselībasaprūpe

Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šogad līdz 0,9%, kamēr inflācija palielinās līdz 2,8%, savukārt Eiropas Centrālā banka vienlaicīgi prognozē 0,8% izaugsmi un ir paaugstinājusi procentu likmes, reaģējot uz inflācijas pieaugumu. #eirozona #ekonomika #inflācija

Padome ir apņēmusies noteikt monetāro politiku, lai nodrošinātu inflācijas stabilizāciju mūsu divu procentu mērķa līmenī vidējā termiņā. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karš Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt likmes ir pamatots dažādos scenārijos, kuros aprakstīts, kā šoks varētu attīstīties un ietekmēt eirozonas vidēja termiņa perspektīvas. Eirosistēmas darbinieku bāzes prognozēs paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā būs vidēji 3,0%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2,0%. Attiecībā uz inflāciju, neieskaitot enerģiju un pārtiku, bāzes prognozē paredzēts vidēji 2,5% 2026. un 2027. gadā un 2,2% 2028. gadā. Salīdzinot ar martu, ECB darbinieki ir pārskatījuši un paaugstinājuši inflācijas bāzes prognozi 2026. un 2027. gadam, jo enerģijas cenu tendence ir augstāka, kas zināmā mērā, domājams, ietekmēs pārtikas, preču un pakalpojumu inflāciju. Bāzes prognozē ekonomikas izaugsme 2026. gadā vidēji būs 0,8%, 2027. gadā - 1,2% un 2028. gadā - 1,5%. Šī ir lejupvērsta korekcija 2026. un 2027. gadam, kas atspoguļo kara izteiktāku ietekmi uz preču tirgiem, reālajiem ienākumiem un uzticību,

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējā sanāksme Rīgā apliecina Baltijas reģiona pieaugošo nozīmi pasaules ekonomikā, pulcējot vairāk nekā 2000 starptautisku dalībnieku, un piedāvājot iespēju demonstrēt reģiona potenciālu investīcijām, inovācijām un ekonomikas izaugsmei. #ERAB #Investīcijas #Inovācijas

Ekonomiste Inna Šteinbuka norāda, ka jostu savilkšana nav efektīvs veids, kā sildīt Latvijas ekonomiku, un aicina budžeta ietaupījumus viedi novirzīt investīcijām, inovācijām un izglītībai, kamēr ekonomika aug tikai par 2 % gadā un pastāv riski par vēl zemāku izaugsmes tempu. #Ekonomika #Investīcijas #Budžets