Search

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

The Prime Minister calls for the CSDD leadership and council to resign after an investigation revealed that the requirements set by the Cabinet of Ministers were not followed, which led to a cyberattack, resulting in the acquisition of data from 1.2 million individuals and 200,000 legal entities. (translated)

Gaidām, kad satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis nodrošinās, ka valsts sekretārs atlaiž @CSDD_LV padomi? Ja pēc 1,2 miljonu cilvēku datu noplūšanas nav atbildības, tad man trūkst vārdu... https://t.co/zdIBlNvDdC #Latvija #CSDD #atbildība

Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar @darbadeveji un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par @LatvijasBanka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ @martinskazaks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina. #airBaltic #LatvijasBankas #lauksaimniecība

Kultūras ministrijai nav vajadzīgi padomi no personām, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos braukā uz Baltkrieviju, kur piedalās valsts varas organizētos pasākumos. Šodien no Kultūras ministrijas Mazākumtautību NVO konsultatīvās padomes izslēgta Latvijas baltkrievu savienības pārstāve Jeļena Lazareva. Neskatoties uz valsts drošības iestādes atkārtotiem brīdinājumiem par izlūkošanas un personīgās drošības riskiem, Lazareva devusies uz Baltkrieviju un piedalījusies varas organizētos pasākumos. Šādām personām nav jāatrodas valsts pārvaldes tuvumā un nav jāsniedz ne padomi, ne ieteikumi. Ar cilvēkiem, kuri aktīvi piedalās Krievijas vai Baltkrievijas valsts varas atbalstītos pasākumos mums nav pa ceļam. #Latvija #Kultūra #Drošība

Šis te Nellijas tvīts pats par sevi ļoti labi situāciju ar NVO kopumā. Man minētie VK dati ir kopš pagājušās nedēļas trešdienas, un zīmīgi tie nav nākuši no @AndrisKulbergs. Un arī ne no VK, un vispār ne no politiķiem. Tabulu man atsūtīja vienas palielas NVO pārstāvis. Vēl zīmīgāk ir tas, ka tā nebija neviena no abām lielajām uzņēmēju organizācijām. Un man ir izskaidrojums, kāpēc salīdzinoši mazākai organizācijai ir bijis iekāriens "noliet" šos datus. Tāpēc, ka aina, kas tur paveras ir daudz baisāka, nekā es rakstīju jebkurā no manām iepriekšējā gada publikācijām, un visādas "sakritības" un saistības ar Memoranda Padomi un citiem izredzētajiem, tur ir nolasāmas ar neapbruņotu aci, un esmu droša, ka pārējās NVO, kas no šī ārprāta cieš, vairs nevēlas, lai elitārais klubiņš met ēnu uz visu sektoru. Tabulā gan ir 13 xls sheeti, katrā no tiem ir daudz rindiņu, lielākajā ir 76 820 rindas. Lai ar to iepazītos un apkopotu, tiešām vajag laiku. Savukārt Nellijai jāizdara secinājumi, KĀPĒC viņai šo datu nav. Iespējams, ka tāpēc, ka JV un Pro nav ieintereseti šo datu publiskošanā, bet pārējie vienkārši neuzticas... Iespējams, var sanākt tāpat kā ar neseno "augstāk apmaksāto" amatpersonu TOPu, kur, lai nebūtu vienas grupas "pārsātinājums", paņem divus no katras un sagroza patieso ainu. #NVO #dati #sabiedrība

Rakstā tiek apskatīta iespēja, ka darba piedāvājumi LinkedIn var būt vervēšanas mēģinājumi no Krievijas un Baltkrievijas specdienestiem, kuri meklē cilvēkus dažādiem uzdevumiem, un sniegti padomi, kā atpazīt šādus mēģinājumus un rīkoties, ja tādi tiek konstatēti. #specdienesti #vervēšana #drošība

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar @Lab_min ministru @reinisuzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. @Tieslietas ministrs @EdvardsSmiltens, @AizsardzibasMin ministrs R.Melnis, @EM_gov_lv ministrs @ViktorsValainis, @IeM_gov_lv ministrs @janisdombrava, @KM_kultura ministrs @NaurisPuntulis un @IZM_gov_lv ministre @IIndriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️ #latvija #politika #IKT

Kebabnīcu jautājumu var sakārtot tikai ņemot šo nozari valsts kontrolē, dibinot VAS “LATVIJAS KEBABS” ar profesionāļu valdi un padomi. Fiziski tīklu var atvērt tukšajās pasta ēkās, lauku skolās. Darbiniekiem lina uniformas, strikts darba tikuma režīms, arī obligāta dalība korī. https://t.co/Kp1bOmilMr #Kebabs #Latvija #Uzņēmējdarbība

Rakstā sniegti padomi, kā samazināt un kontrolēt elektrības patēriņu mājsaimniecībā, tostarp ierīču efektivitātes uzraudzība, viedās rozetes izmantošana un pāreja uz biržas tarifiem, lai optimizētu enerģijas patēriņu un samazinātu izmaksas. #elektrībaspatēriņš #energoefektivitāte #biržastarifs