Search

Es redzu priecīgus bērnus, bet vienlaikus saprotu, kādā situācijā mēs atrodamies un ka mēs cīnāmies. Esmu ļoti pateicīgs skolotājiem un vecākiem par to, ka viņi savus bērnus patur Ukrainā. Manuprāt, tas ir svarīgi. Protams, tie ir mazi bērni, un es ļoti gribētu, lai savu pirmo skolas dienu viņi pavadītu kaut kur citur, nevis bumbu patvertnē. Personīgi es par to nevaru justies priecīgs. Taču vienlaikus viņiem jāsaprot, ka Ukraina cīnās,

NATO has developed a three-step plan to respond to a possible Russian attack on the Baltic states, which includes halting missile and drone strikes, creating autonomous zones along the borders with Russia, and carrying out response actions to such attacks targeting important military objectives in Russia to weaken its military supply. (translated)

"Ir svarīgi saprast, ka cilvēki, kuri vada Irānu, necieš no šīm sankcijām. Patiesībā Revolucionārā gvarde, kas tagad faktiski kontrolē Irānu, ir galvenā ieguvēja no sankcijām, jo tā kontrolē visas kontrabandas operācijas. Tātad paradoksālā kārtā jūs kaitējat ierindas irāņiem, vienlaikus savā ziņā stiprinot režīmu, un cerat, ka ekonomiskā spiediena palielināšana dos rezultātus. Taču tas jau 47 gadus nav devis rezultātus,"

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

Visiem tik ļoti interesē, ko tik mēs darījām un nedarījām Liepājā piektdien. Šeit ir mans komentārs par darbu un tikšanos ar vēlētājiem. Zemāk varat noskatīties video un paši izdarīt secinājumus... visa vizīte uz delnas KURZEME. Mans šī brīža darbalaiks faktiski ir katru dienu, tajā pat laikā manu pienākumu sarakstā ir arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Jā, priekšvēlēšanu laikā šis ir īpaši aktuāli. Tāpēc, ja dodoties reģionālajās vizītēs, kur tiekos ar uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO utt, ir saprotams, ka iespēju robežās apmeklēju arī politiskus pasākumus un tiekos ar iedzīvotājiem. Kurzemē man bija ļoti blīva programma. Jāatzīst, ja nebūtu šādu braucienu, tad reģionu iedzīvotājiem nebūtu iespējas aci pret aci uzdot man savus jautājumus, kritizēt vai rosināt risinājumus sev svarīgām problēmām. Man svarīgi dzirdēt no cilvēkiem, kas viņiem rūp. Citādi viegli palikt Vecrīgas vai soctīklu burbuļos. Tādu, kas atrāvušies no realitātes, netrūkst. Braucu piektdien, tāpēc, ka tad arī varu būt uzņēmumos, pašvaldībās un arī tāpēc, ka cilvēkiem tā ir ērtāk atnākt un satikt. Politiskām aktivitātēm un bildēšanās momentam tika paredzētas 30 minūtes no mana laika ceļā uz Liepāju no rīta. Es rūpīgi plānoju savu laiku, mans personīgais kalendārs ir pilns arī brīvdienās. Taču šāds brauciens kur varu atklāti un godīgi runāt ar cilvēkiem nav mazāk svarīgs kā kāda sapulce valdības mājā. Bez tādām tikšanām lēmumi var būt greizi. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS premjera kandidāts, man svarīgi cilvēkiem stāstīt arī par to, ko plānoju darīt arī pēc vēlēšanām. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS politiķis un, lai gan šīs lomas ikdienā ir cieši saistītas, savā darbībā un resursu izmantošanā es tās stingri nodalu. Pārstāvu konkrētu politisku spēku, ar savām vērtībām un idejām. Nebaidos tās aizstāvēt un atbalstīt savus komandas biedrus. Valsts nauda netiek tam tērēta. Ievērojot noteikumus, apsardze un transports man diemžēl vienmēr ir līdz drošības nolūkos, kas nav uzskatāms par aizliegto administratīvo resursu izmantošanu,bet nekādu citu izmaksu un resursu izmantošanas nav. Arī ministri brauc ar saviem privātiem auto un paši sedz visas izmaksas. #Liepāja #politika #vēlēšanas

Ja man kādreiz nāksies atgriezties darbā, tad sava skaidrā saprāta saglabāšanas nolūkos plānoju pieturēties pie dažiem svarīgiem baušļiem. 1) Pēc vislabākās sirdsapziņas darīt darbu. 2) Neizrādīt nekādu iniciatīvu. 3) Maksimāli izvairīties no komunikācijas ar kolēģiem un vadību. 4) Ja traucē pildīt 1. punktu, momentā pieslēgt juristu. Ir jāsaprot, ka darbs nav nekāda ģimene un vairumā gadījumu tam nav absolūti nekādas citas vērtības kā tikai naudas ieguves veids. #darbs #sirdsapziņa #komunikācija

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu @edgarsrinkevics pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar @politico žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild. #NVO #Latvija #ValstsBudžets

Milzīga pievienotā vērtība. Beata Somiņa ar dedzīgu aizrautību skaidro,cik svarīgi ir NVO,kādu milzīgu pievienoto vērtību tie rada. Roku rotā Cartier Tank Française aptuveni 5500 eiro vērtībā. Šeit,dārgie nodokļu maksātāji, redzama īsta ekonomiskā alķīmija,no valsts kases tiek paņemts,caur NVO sektoru pārstrādāts un rezultātā rodas… luksusa pulkstenis. Pievienotā vērtība rodas no brīvprātīgas apmaiņas,šeit apmaiņa ir piespiedu,jūs maksājat,viņi valkā. Ja organizācija dzīvo no nodokļiem un vienlaikus demonstrē statusa preces,tad sabiedriskais labums ir kļuvis par personīgo zīmola projektu. Rezultāts?
Nodokļu maksātājs strādā, NVO “rada vērtību”,un Cartier klusi tikšķ uz rokas. #NVO #PievienotāVērtība #Ekonomika

Lithuanian cardiologist Toms Lapinsks emphasizes that one third of people can develop blood clots without any apparent reason, and it is important not to overlook symptoms indicating a risk of thrombosis, which can lead to life-threatening complications such as heart attacks and strokes. (translated)

Marta Jansone, who has recovered from cervical cancer, emphasizes the importance of paying attention to illnesses, warning others about vaccination against the human papillomavirus, and taking care of one's health, as the disease can affect anyone and can remain unnoticed for a long time. (translated)

Šis Krievijas terors vēlreiz pierāda, ka aizsardzība pret Krievijas raķešu draudiem ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem mūsu cilvēku dzīvību glābšanai. Un tas nevar būt tikai Ukrainas vai tikai vienas valsts uzdevums. Visi partneri zina, kā un ar ko viņi var palīdzēt. Novēlota palīdzība un pretballistisko raķešu piegāžu kavēšanās nozīmē tieši šādus postījumus un upurus, kādus diemžēl piedzīvojam šodien. Ir svarīgi atbalstīt dzīvības aizsardzību. Paldies visiem, kuri patiešām palīdz.

Rakstā tiek aplūkots, kā vecāku strīdi un neatrisināti konflikti ietekmē bērnus, uzsverot, ka nevis strīdi paši, bet gan to emocionālā intensitāte un neskaidrība rada bērniem trauksmi, un bērni mācās attiecību modeļus no vecāku uzvedības, tāpēc ir svarīgi risināt domstarpības konstruktīvā veidā, aizsargājot bērnus no fiziskas vai emocionālas vardarbības. #ĢimenesAttiecības #BērnuAudzināšana #Konflikti

Ceļojumu apdrošināšana kļūst arvien populārāka, taču svarīgi ir ne tikai to iegādāties, bet arī pārliecināties, ka polise segs plānotās aktivitātes un atbilst ceļojuma specifikai, jo pretējā gadījumā ceļotāji var saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem, piemēram, atteikumu izmaksāt atlīdzību. #ceļojumuapdrošināšana #ceļošana #atlīdzība

Ģimenes ārsts Jevgēņijs Bondins brīdina, ka karstais vasaras laiks var būt bīstams veselībai, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tādēļ ir svarīgi ievērot piesardzību, regulāri pārbaudīt veselību un lietot zāles, kā arī pielāgot aktīvās aktivitātes gaisa temperatūrai un lietot saules aizsargkrēmus, lai novērstu nopietnas veselības problēmas. #Veselība #Vasarā #Karstums

Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā aplūkoti risinājumi hronisku iegurņa sāpju gadījumā, norādot, ka šādas sāpes var ilgt mēnešiem vai gadiem, un nereti to cēloņi nav uzreiz identificējami, turklāt svarīgi ir meklēt atbalstu pie ārstiem, kas ieklausās pacientu sūdzībās, jo hroniskas sāpes var radīt smagas psiholoģiskas sekas. #hroniskāsSāpes #iegurņaSāpes #endometrioze

Iekšlietu un aizsardzības dienesti kopīgi novērsīs apdraudējumu pierobežā Robežu cenšas šķērsot gados jauni vīrieši ar kriminālu vai teroristisku pagātni. Starp nelegālajiem imigrantiem mēdz būt eiropeiskas izcelsmes personas, kas mērķtiecīgi bojā mūsu sakaru infrastruktūru. Viņi ātri iekļūst mūsu teritorijā, izdara kaitējumu un tikpat ātri atgriežas Baltkrievijas pusē. Vienlaikus pierobežas zonā ir būtiski sagatavot infrastruktūru, lai novērstu militārus apdraudējumus, tostarp ceļot dronu detekcijas un pretdarbības spējas. Esmu gandarīts, ka mums ir izveidojusies vienota izpratne ar aizsardzības ministru R.Melni un premjeru A.Kulbergu, ka gan aizsardzības, gan iekšlietu dienestiem kopīgiem spēkiem ir jānosargā valsti pret ārējiem apdraudējumiem. Mums ir ļoti svarīgi rūpēties par savu robežu drošību. #Drošība #Robežsardze #Aizsardzība