Search

Osteopēnija ir bieži neievērota slimība, kas skar aptuveni 40% pieaugušo un var izraisīt kaulu vājumu un palielinātu lūzumu risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un sievietēm pēcmenopauzes periodā, tāpēc svarīgi laicīgi diagnosticēt un pielāgot dzīvesveidu, lai mazinātu kaulu masas zudumu. #osteopēnija #kauluveselība #veselība

🤯 LKS atkal pārraksta vēsturi: pēc viņu versijas Otrais pasaules karš sākās tikai 1941. gadā. Bet kas notika ar viņu iemīļoto padomju savienību 1939. gadā — pakts ar hitleru, Polijas un Baltijas valstu okupācija — to viņi acīmredzot nolēmuši vienkārši izsvītrot. 🤷🏻‍♂️ LKS pārstāvji debesīs palaida dīvainus origami, taču, kā ierasts, atkal sajauca visus vēsturiskos faktus. Piemēram, Rīgas domes deputāte Jūlija Sohina apgalvo, ka cilvēces vēsturē visbriesmīgākais karš sākās 1941. gada 22. jūnijā. Tie ir meli. 🗓️ Visbriesmīgākais karš sākās 1939. gada 1. septembrī. Taču padomju propaganda gadu desmitiem īpaši akcentēja tieši 22. jūniju. ❗️ Tas tika darīts, lai attaisnotu sadarbību ar nacistisko Vāciju 1939.–1941. gadā. Laikposms no 1939. gada septembra līdz 1941. gada jūnijam padomju propagandai bija ārkārtīgi neērts. Šajā laikā notika: • 1939. gada 23. augustā tika parakstīts molotova–ribentropa pakts. • 1939. gada 17. septembrī sarkanā armija saskaņā ar slepeno protokolu iegāja Polijas austrumu daļā. • 1939.–1940. gadā psrs okupēja Baltijas valstis, Besarābiju un Ziemeļbukovinu. • 1939.–1940. gadā notika padomju–Somijas jeb Ziemas karš. • psrs aktīvi sadarbojās ar Vāciju ekonomikas jomā, piegādājot tai naftu, graudus, mangānu, hromu, kokvilnu un citus stratēģiski svarīgus materiālus. Tas reāli palīdzēja Vācijas kara mašīnai 1940. gadā un 1941. gada sākumā. 📄 Padomju historiogrāfija gadu desmitiem noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu (oficiāli tie tika atzīti tikai 1989. gadā Mihaila Gorbačova laikā). Koncentrēšanās uz 1941. gada 22. jūniju ļāva šo neērto vēstures lappusi noklusēt vai būtiski mīkstināt. 🤦🏻‍♂️ Savukārt Pagors paziņoja, ka šajā briesmīgajā karā gāja bojā 27 miljoni cilvēku. Arī tie ir meli. Otrajā pasaules karā pēc dažādām aplēsēm bojā gāja aptuveni 80 miljoni cilvēku. 📍 Ja Jelgavas deputāts godina tikai bojāgājušo sarkanās armijas karavīru piemiņu, tad lai neaizmirst arī to, cik daudzi no viņiem gāja bojā savu pašu karaspēka lodēm, aizšķērsošanas vienību darbības rezultātā un citu augstākstāvošo virsnieku nežēlīgās izturēšanās dēļ. 🫣 Noslēgumā kāda savdabīga babuļa palepojās, ka atšķirībā no dažiem citiem viņai tik cienījamā vecumā vēl neesot sklerozes un viņa pat atceroties, kurā gadā dzimuši viņas vecāki un cik viņiem bija gadu iepriekš minētā kara laikā. 🌌 Savukārt kāds aptaukojies vīrietis paziņoja, ka viņi debesīs palaiž baltos dzērvju origami, jo tā esot mirušo cilvēku piemiņa. Nevis mirušo cilvēku piemiņai, bet gan pašu mirušo cilvēku piemiņa — cilvēku, kuri aizgāja mūžībā vismaz pirms 81 gada. 😬 Krievu savienības pārstāvji kārtējo reizi demonstrē savu “izcilo” krievu valodas prasmi, par kuru paši tik dedzīgi cīnās. 🔥 Atsevišķi jāatzīmē, ka LKS partneri Rīgas domes frakcijā, kuri kopā ar viņiem kandidēja vienā sarakstā, šajā murgā kopā ar Ždanokas audzēkņiem nepiedalījās. Vai nu “jaunlatvieši” un SV nolēma nekļūt par apsmieklu, vai arī viltīgākā Stepaņenko vienkārši nevēlējās iesaistīties kārtējā skandālā. 👌 Noslēgumā atgādināšu, ka origami baltās dzērves veidolā (japāņu valodā — orizuru) Austrumu tradīcijās simbolizē dziedināšanu. Ļoti ceru, ka arī šie cilvēki agrāk vai vēlāk tomēr izveseļosies. Japāņu meitene Sadako Sasaki, kura saslima ar staru slimību, ticēja leģendai par 1000 papīra dzērvēm un locīja tās, cerot izveseļoties. Viņa nepaspēja salocīt visus. 🙏 Varbūt vatņikiem tomēr izdosies šo leģendu īstenot dzīvē un, pateicoties brīnumam, viņi pēkšņi kļūs par civilizētiem cilvēkiem. 🤥 Bet pagaidām viņi debesīs laiž papīra dzērves un stāsta, ka Otrais pasaules karš sākās 1941. gadā. Vienlaikus viņi aizmirst, ka viņu “vectēvi” 1939.–1941. gadā aktīvi palīdzēja hitleram, piegādājot naftu, graudus un mangānu. Kad meli kļūst tik nekaunīgi, vairs nepalīdz pat origami. Papīra dzērves nespēj izārstēt vēsturisko amnēziju. #vēsture #OtrāPasaulesKara #propaganda

Bauskas bērnudārzā Pasaulīte notika satraucošs incidents, kad divgadīga meitene kopā ar otra meiteni izkļuva no bērnudārza teritorijas un aizgāja līdz tuvam tirdzniecības centram, bet vecāki par šo situāciju netika informēti, kā rezultātā pašvaldība uzsākusi papildu drošības pasākumus. #BērnudārziLatvijā #BāzuDrošība #BērnaAudzināšana

Darbiniekiem ir tiesības uz četrām kalendāra nedēļām atvaļinājuma gadā, taču atvaļinājuma piešķiršana jāveic saskaņojot ar darba devēju, ņemot vērā darbinieku vēlmes un darbā pavadīto stundu skaitu, kā arī likums paredz īpašas tiesības jauniešiem un vecākiem ar bērniem attiecībā uz atlaižu grafiku. #atvaļinājums #darbiniekuTiesības #darbaDevējs

Garo brīvdienu “maratons” ir noslēdzies. Kā jau prognozēju, daudziem vecākiem brīvdienas ievilkās līdz deviņām dienām, kuru laikā tika pastiprināti lietots alkohols un/vai narkotikas. Mums darba bija ļoti, ļoti daudz. Prieks, ka nevienam jaunietim palīdzību nenācās atteikt un visiem, kam tā bija nepieciešama, varējām to sniegt. Liels paldies visiem, kuri ir ar mums! 💪🏼✌🏼 #Brīvdienas #Palīdzība #Veselība

Trīsgadīga meitenīte Žaklīna no Korintas, Ņujorkā, mirusi no nopietnas utu invāzijas, kas izraisījusi anēmiju un orgānu bojājumus, un viņas vecāki, atzinuši savu vainu nolaidībā, saņēmuši cietumsodus no 1,33 līdz 4 gadiem par bērna ilgstošu ļaunprātīgu aprūpi. #nolaidība #bērnuvēlmes #veselība

Mičiganas štata vecāki Damjens un Džesika O’Brien ir apsūdzēti otrās pakāpes slepkavībā un bērna ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar sava septiņgadīgā dēla Kaspera nāvi, kurš mira no sirds mazspējas, svērdams 116 kg un dzīvodams antisanitāros apstākļos. #Krimināli #Bērns #NāveAizNolaidības

Lietuvā un Latvijā tiek izsludināti brīdinājumi par gaidāmo svelmaino karstumu, kas tuvākajās dienās var sasniegt pat 37 grādus pēc Celsija, pievēršot uzmanību nepieciešamībai ievērot piesardzību, īpaši vecākiem cilvēkiem un hroniskajiem slimniekiem. #KarstumaVilnis #Latvija #Sinoptiķi

24. jūnijā, 6.59 no rīta, pasaulē nāca mūsu dēls Lūkass. Viņš svēra 196 gramus. Un ir ļoti savādi apzināties, ka viņa nāves diena nāca pirms viņa dzimšanas dienas. Viņš manī nodzīvoja 18 nedēļas un 4 dienas. Mums bija 3 papildus nedēļas, kuru laikā mēs saglabājam ierakstu ar viņa sirdspukstiem, tajā laikā viņš izauga pietiekami liels, lai puncī dzirdētu arī savā tēta un lielās māsas balsi. Pietiekami liels, lai mēs varētu paņemt mājās viņa roku un pēdiņu nospiedumus. Pietiekami liels, lai mēs varētu viņu ievīstīt sedziņā un samīļot. Savādi to teikt, bet pat pietiekami liels, lai varētu pateikt, ka viņam ir mans deguns. Vīrs viņu nokristīja, mēs atvadījāmies un tad, tā vietā, lai vestu viņu mājās, viņš tika aiznests prom. Nākamreiz viņam tuvumā būšu viņa bērēs. Pašas dzemdības bija salīdzinoši vieglas, pat savā ziņā dziedinošas. Mans pēdējais svarīgais darbs kā viņa mammai. Dzemdības ilga apmēram 8 stundas, ar mani bija vīrs. Visādi citādi, ja iznākums būtu savādāks, tās būtu bijušas tieši tādas dzemdības, kādas es ar viņu biju plānojusi, kad par to pāris mēnešus atpakaļ runāju ar savu vecmāti. Ņemot vērā, ka viņš vēl bija tikai pusceļā, vēl pavisam mazs, man nebija nekādu komplikāciju, plīsumu vai pārāk liels asins zaudējums, tāpēc mājās devāmies jau tajā pašā dienā. Lai gan šeit tā ir pieņemta prakse, pēc dzemdībām ātri dodas mājās, taču mums teica, ka vecmāte apraudzīs tuvāko dienu laikā pie mums mājās. Es saprotu, ka tas skan stulbi, bet vakar, jau mājās, es domāju par to, ka nu kā viņš tur slimnīcā tagad, viens.. Vienīgais mierinājums, ka es zinu, ka viņš nav viens, ka es viņu satikšu atkal, bet vienlaikus, tas mani atstāj kaut kur pa vidu- gribot būt te ar meitu un vīru, un tur - ar Lūkasu. Bet mēs zinājām, ka brauksim mājās bez viņa, jau kad zvanīju vecmātei. Domāju, ka skaidrs bija arī vīra vecākiem, jau no tā, zemapziņā visiem nepārprotamā kliedziena, kas nāk no mātes, kura zaudē savu bērnu. Šoreiz uz slimnīcu devāmies ātrās palīdzības mašīnā, es uz to aizgāju zeķēs, vīrs tikai paķēra kurpes un somu, kas jau pāris nedēļas bija sakrāmēta tieši šādam gadījumam. Tagad, esot mājās, ir tik sirreāla sajūta. Meita vēl ir pie draudzenes, mēs gribējām ieviest mājās kārtību, nomainīt gultas veļu, piepildīt ledusskapi, lai viņa var atgriezties normālos apstākļos. Nu cik nu. Es te nebiju bijusi 3 nedēļas, vīrs tikai ik pāris, ātri ieskriet pēc kādām mantām, pabarot un sabužināt kaķus (vīra tēvs kategoriski neļāva mums viņus ņemt pie viņiem, bet meita ir tā sailgojusies, ka satikt kaķus jau vien būs priecīgs notikums). Dārzs ir aizaudzis. Trīs nedēļas nepļauta zāle, salikt atpakaļ visus tehniskos pričendāļus - tas šodien ir vīra darāmo darbu sarakstā. Ironiski, ka dienā, kad zaudējām Lūkasu, man pienāca paziņojums par uzsāktu administratīvo lietu, jo ar visu šo nebiju saorganizējusi zāles pļaušanu arī mūsu īpašumā Latvijā. Atbilde uz saņemto paziņojumu bija pēdējais, ko izdarīju pirms aizgāju uz tualeti un, tad jau... Tas, protams, ir nesaistīti, bet vienkārši tā dzīves vienmuļība un haotiskums vienlaikus - nenopļauta zāle, traģēdija, atkal nenopļauta zāle. Meitai šodien zīmēšanas nodarbība, kaut kad jāsazinās ar apbedīšanas biroju, mazgājas veļa... Es vakar raudāju (ar vīru sarunājām, ka līdz Lūkass piedzims, mēs turamies, jo man bija bail, ka es citādi neizturēšu), raudot, prasīju vīram - kā mēs vispār spēsim turpināt vienkārši dzīvot, uz ko viņš atbildēja "we'll find out". Un tieši tāpēc es viņu tik ļoti mīlu, viņa spēku, pārliecību, ticību mums. Man vajag visus pasaules vārdus un tāpat nespēju izrunāt, izsāpēt, līdz galam izteikt. Bet viņa "we'll find out" ir iemesls kāpēc es daru lielas un gandrīz absurdi sadzīviskas lietas dienu pēc tam, kad apskāvu savu dēlu pirmo un pēdējo reizi. #Dzimšana #Zaudējums #MātesMīlestība

Šodien bija garo brīvdienu trešā brīvdiena un viss ir tieši tāpat, kā visās garajās brīvdienās.  Notikumu secība apmēram šāda. Pirmajā un otrajā dienā vecāki pastiprināti  dzer un/vai lieto narkotikas. Pirmajās divās dienās tam ir pietiekami nauda. Trešajā dienā sāk aptrūkties nauda alkoholam un/vai narkotikām un mājās sākas “kašķi” un kautiņi. Trešajā dienā zvana tie jaunieši, kuri nevar izturēt “notikumus” mājās. Ceturtajā dienā naudas vairs nav vispār un mājās vairs nav pārtika un mums sāk zvanīt arī tie jaunieši, kuri grib paēst un kuriem ir nepieciešama palīdzību ar pārtiku. Šoreiz garās brīvdienas daudziem ievilksies līdz deviņām dienām. Līdz šim nevienam palīdzību neesam atteikuši un ļoti ceru, ka spēsim tikt ar visu galā un nevienam nebūs jāatsaka. 😐 Liels paldies visiem, kuri ir ar mums! 💪🏼✌🏼 #Brīvdienas #Palīdzība #Atbalsts

Rakstā tiek apskatīta bērnu kautrība kā temperamenta iezīme, kas nav traucējums, un uzsvērts, ka vecākiem nevajadzētu bērniem piešķirt birku kautrīgs, jo tas var pastiprināt viņu nedrošību, tā vietā, lai sniegtu atbalstu un laiku, lai pierastu pie sociālām situācijām. #kautrība #bērnu_audzēšana #vecāku_padomi

Brīdinājums par bīstamām bērnu rotaļlietām, īpaši magnētiem, kuri var izraisīt nopietnus savainojumus un pat nāvi, uzsver nepieciešamību vecākiem būt piesardzīgiem, jo daudzas rotaļlietas internetā neatbilst drošības prasībām, un magnēti, norijot, var radīt dzīvībai bīstamas situācijas. #Magnēts #Rotaļlietas #PatērētājuAizsardzība