Anitai Braunai būtu jāatkāpjas. Viņas vadībā LSM nav demonstrējis izaugsmi, savukārt tas, ka kara priekšvakarā LSM valdes multitūkstošus algās saņemošās dāmas VĒL ARVIEN nav izstrādājušas algoritmu krīzes situācijām ir nepārspīlējot skandalozi! @NaurisPuntulis @Ivars_Abolins Latvijas Radio Ziņu dienests atzīst kļūdas vētras laikā un norāda: Jāizvērtē arī LSM valdes un galvenās redaktores atbildība: https://t.co/jjlY6Ep6lO #LSM #Kritika #Media
The head of the Crisis Management Center has indicated that after the recent strong storm that hit Latvia on August 22, residents are advised to equip themselves with generators, while municipalities may limit gatherings and movement for up to two weeks as proposals for better information exchange in crisis situations are being implemented. (translated)
👨💻 Bijušais Delfi krievu versijas galvenā redaktora vietnieks nostādījis agresoru un upuri vienādās pozīcijās un paudis neapmierinātību ar to, ka cilvēki “fano” par Ukrainu. 🤷🏻♂️ Jūsu priekšā ir publikācija, ko sarakstījis cilvēks, kurš 11 gadus strādāja par žurnālistu portāla Delfi krievu versijā un pat ieņēma galvenā redaktora vietnieka amatu. 🤦🏻♂️ Kims Kosmačovs cita starpā raksta, ka viņš teiktu krievijas un Ukrainas prezidentiem, lai viņi par katru cenu izbeigtu karu. It kā viņiem abiem būtu iespēja to izbeigt, nevis tikai putinam. Atkal redzam agresora un upura nostādīšanu vienādās pozīcijās un atbildības pārlikšanu uz tiem, kuri aizstāvas. 😱 Kosmačovam tāpat nepatīkot, ka “cilvēki, kuri paši ar neko neriskē, sociālajos tīklos sāk fanot par vienu no krievijas un Ukrainas konflikta pusēm”. Ja Kims runā par Latviju, tad mūsu valsts iedzīvotāji ģeogrāfiskā novietojuma dēļ līdzās neprātīgai valstij dzīvo pastāvīga apdraudējuma apstākļos. 🇺🇦 Un kāpēc, viņaprāt, nedrīkst fanot par Ukrainu? Kas gan slikts tajā, ka cilvēki vēlas paust Ukrainai mūsu atbalstu? 🫣 Visbeidzot, Kosmačovs raksta, ka “abas puses ir pārstājušas domāt par pašu miera iespējamību, bet savstarpējie triecieni tikai rada neveselīgu situāciju”. Kā jums patīk šāds formulējums? 🤯 Tātad Ukraina, veicot atbildes triecienus krievijai, rada neveselīgu situāciju? Ukraina ir pārstājusi domāt par iespēju panākt mieru? Nopietni? 🤔 Un tad mēs brīnāmies, kāpēc integrācijai tika tērēti milzīgi līdzekļi, tajā tika iesaistīti dažādi fondi, taču rezultāta nebija. Ilgu laiku es naivi domāju, ka problēma bija tajā, ka talanta trūkuma un nepietiekamu kognitīvo spēju dēļ Latvijas krievvalodīgie žurnālisti nespēja skaidri formulēt savas domas. 😵💫 Tāpēc viņi arī nespēja saviem lasītājiem un skatītājiem saprotami izskaidrot fundamentālus ģeopolitiskus jautājumus — piemēram, kurš ir atbildīgs par karu Ukrainā un kurš vienpersoniski var to izbeigt. ❗️ Tagad, šķiet, ir pilnīgi skaidrs, ka problēma ir pavisam cita — šie cilvēki paši neorientējas elementāros momentos. Uz jautājumu, kurš kuram uzbruka un kurš ir agresors, viņi, visticamāk, atbildēs pareizi. Taču jau pēc otrā vai trešā precizējošā jautājuma sekos pilnīgas muļķības. 💰 Turklāt ļoti iespējams, ka ne vienmēr tas tiek darīts ļaunu motīvu dēļ, bet gan tāpēc, ka četrarpus gadu laikā kopš kara sākuma viņi tā arī nav spējuši skaidri noformulēt savu pozīciju. ⚠️ Tieši ar to viņi atšķiras no kremļa propagandistiem, kuri savas domas formulē skaidri un atkārto tās bezgalīgi. Un kura pieeja galu galā izrādās efektīvāka? Šis, protams, bija retorisks jautājums. ❓ Bet kā jūs domājat — kāpēc integrācija faktiski izgāzās, un vai par to ir atbildīgi arī Latvijas žurnālisti, kuri strādā krievu valodā? ✏️ Parunāsim par to komentāros. #Ukraina #Žurnālistika #Miers
⛔️ Mere tika slēgts par īpašnieka atbalstu darbībām pret Ukrainu. Tā vietā jau ir ienācis Mix Markt — ar pekausi (čeburašku), padomju miličiem un pilnībā krievvalodīgu atmosfēru. 🙄 Kamēr visi Latvijas vatņiki un arī daļa mūsu valsts iedzīvotāju, kuri līdz galam neizprata situāciju, pārdzīvoja par Mere veikalu slēgšanu pēc jaunās Eiropas Savienības sankciju paketes, šim zemas kvalitātes preču lielveikalu tīklam jau ir parādījies cienīgs konkurents. 🤷🏻♂️ Atgādināšu, ka Mere netika slēgts bez iemesla. Tas notika tāpēc, ka uzņēmuma īpašnieks sniedza materiālu atbalstu darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas suverenitāti un neatkarību. 🫣 Cita starpā šī uzņēmuma veikalu tīkls (jau ar nosaukumu svetofor) paplašināja darbību Ukrainas okupētajās teritorijās, tostarp Krimā. To rakstu tiem maniem lasītājiem, kuri bija apbēdināti par šīs miskastes slēgšanu. 😎 Tomēr vatņiki ilgi bez jaunas iecienītās iepirkšanās vietas nepalika. Jūsu priekšā ir Vācijas veikalu tīkla Mix Markt reklāma, kas acīmredzami apelē pie nostalģijas pēc padomju savienības. Te ir gan čeburaška, gan padomju miliči — viss, lai putinistu dvēsele justos kā mājās. 2️⃣ Latvijā pagaidām ir divi šādi veikali — viens Rīgā un viens Daugavpilī. Mūsu politiķi un sociālo tīklu lietotāji Mix Markt jau vairākkārt kritizējuši par izteikti krievvalodīgo vidi un preču sortimentu. ⚠️ Arī Bez Tabu žurnālisti fiksēja, ka sortiments ir būtiski orientēts uz precēm no krievijas un baltkrievijas, veikalā skan krievu mūzika, un visa vide ir veidota, domājot par vatņiku auditoriju. 🇷🇺 Starp citu, uzņēmuma Latvijas filiāles oficiālā mājaslapa ir pieejama tikai krievu valodā. 🤦🏻♂️ Un tagad uzņēmuma galvenais birojs Vācijā reklamē vatņiku ballīti Karlsrūē. Mans padoms — nepierodiet pie šī veikala. Citādi pēc tam atkal nāksies velti pārdzīvot. ❗️ Mere tika slēgts par kara atbalstīšanu. Tā vietā jau darbojas jauns lielveikalu tīkls ar padomju simboliku, krievu mūziku un mājaslapu tikai krievu valodā. ❓ Kā jums šķiet — vai tā ir tikai uzņēmējdarbība, kas pelna uz nostalģijas rēķina, vai arī mērķtiecīga konkrētas publikas provocēšana? #lielveikals #sankcijas #psrs #vatņiki #Ukraina #Mere #MixMarkt #Ukraina #sankcijas #vatņiki
According to the survey data, 66% of Russia's population believes that the country is facing its hardest times ahead, indicating an increase in the level of pessimism to that of the early 1990s, when there was a similar situation related to economic difficulties and the collapse of the Soviet Union. (translated)
According to the survey data from the Russian Public Opinion Research Center, 66% of the Russian population believes that the worst times for the country are yet to come, indicating a pessimistic mood similar to that which prevailed in the early 1990s when citizens keenly felt the consequences of the war with Ukraine and economic challenges. (translated)
NA nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs, kas notiek krievu valodā! Valsts valodai ir jābūt valsts valodai pēc būtības, nevis tikai pēc likuma, tostarp priekšvēlēšanu laikā. Šobrīd ir mediji, kas aicina uz debatēm krievu valodā. Vēl vairāk - ir partijas, kas tādās piedalās. #valoda #vēlēšanas #debatēs
Tikko Čakša izkāpj no ministres krēsla un jau stāv pirmajā rindā uz nākamo siltu, gandrīz 9000 eiro mēnesī vērto vietiņu Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšgalā. Ar Veselības ministrijas,savas partijas biedra Dr.Hosam svētību,protams. Šeit nav ne konkurences,ne meritokrātijas,tikai vecā,labā politiskā kasta,kas rotē no vienas valsts barotavas uz otru. Slimnīca nav partijas pansionāts,bet Latvijā viss,kas pieder valstij,tieši tas arī ir. Vienotībai jāpazūd. #Latvija #Politika #Veselība
Kamēr visi tik plaši diskutē ieguldīt vai nē AirBaltic, es tik atgādināšu, ka valdība vēl aizvien gāzi grīdā, bet pa kluso, iet uz priekšu, lai tulīt pēc vēlēšanām samaksātu teju miljardu eiro zviedru Telia par mums pilnīgi noteikti nevajadzīgajām mazākuma daļām LMT/Tet. Plānotā darījuma summa daudzkārt pārsniedz jeb ko AirBaltic vajadzīgo. #AirBaltic #LMT #Telia
Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība
❗️ Šlesers ieradās pie vatņikiem, lai uz viņu fona izskatītos pēc patriota un atņemtu balsis koalīcijas partijām. Sākumā viņš pajautāja — “kurš sāka karu?”, bet pēc tam pats uz šo jautājumu atbildēja kremļa naratīvu garā. 🥱 Noskatījos absolūti garlaicīgo pusotru stundu ilgo interviju, ko Šlesers sniedza diviem Rīgas vatņikiem. Tomēr viens moments bija ļoti zīmīgs — tieši to arī apskatīsim. 🙈 Vatņiks Viktors piedāvā draudzēties ar krieviju, lai tās pilsoņi brauktu uz Latviju un tērētu šeit savu naudu. Es laikam nekomentēšu pašu priekšlikumu draudzēties ar valsti, kas ir uzbrukusi vienam no saviem kaimiņiem, kamēr mēs paši esam cits agresorvalsts kaimiņš — naratīva jēga ir pilnīgi skaidra. ☝️ Šajā kontekstā mūs interesē oligarha atbilde. 👏 Ainārs sāk uzdot pilnīgi pamatotus jautājumus par to, kurš sāka šo karu (atcerieties šo jautājumu) un cik cilvēku tajā ir gājuši bojā. 🤦🏻♂️ Viktors mēģina taisnoties, ka viņš it kā šo karu neesot pētījis un par to nemaz neinteresējas, turklāt vispār — kāds Latvijai sakars, ja karš notiek Ukrainā? 🙄 Un te uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc Šlesers vispār piekrita tajā visā piedalīties. Piemēram, Viktors ir Rosļikova partijas štata darbinieks un operators, kurš bija nodarbināts partijā “Stabilitātei!”. 🎯 Viņa uzdevums ir pilnīgi skaidrs — iznīcināt Aļošas konkurentu, kamēr pats Aleksejs ieraksta TikTok video minskas kartupeļu laukos. 🤷🏻♂️ Savukārt Ainārs uz interviju ieradās, lai uz vatņiku fona latviešu vēlētāja acīs izskatītos patriotiskāks. Interviju bija paredzēts noskatīties lielai auditorijai ar dažādiem politiskajiem uzskatiem (kas arī notika — tikai oriģinālajā kanālā jau ir gandrīz 100 tūkstoši skatījumu, turklāt dažādi fragmenti ir nonākuši arī Instagram reels un YouTube shorts), kurai teorētiski vajadzēja mainīt savu priekšstatu par Šlesera prokremlisko nostāju. 😱 “Paskatieties — viņš taču ir pret karu Ukrainā!” 🧘♂️ Vienkāršāk sakot, visa šī trika būtība ir tāda, ka Šlesers ieradās krievvalodīgā kanālā, lai balsis atņemtu nevis Rosļikovam vai Stepaņenko, bet gan pašreizējās koalīcijas partijām. 🤥 Tiesa, Ainārs patriota masku nenēsāja ilgi un tajā pašā intervijā paziņoja, ka nesaprot, kā krievi un ukraiņi varēja sākt viens otru nogalināt. 👌 Atcerieties jautājumu no pirmās daļas, kur tas pats cilvēks vatņikam jautāja — kurš sāka karu? Lūk, Ainārs Šlesers uz šo jautājumu pats arī atbildēja — krievi kopā ar ukraiņiem. 🤯 Tātad, viņa izpratnē, vienā brīdī — proti, vienlaikus — krievi un ukraiņi masveidā sāka šaut viens uz otru. Pēc Šlesera domām, ukraiņi neaizstāv savu zemi, bet vienkārši nolēma sākt nogalināt krievus. 🫣 Jūsu priekšā ir klasiska agresora un upura pielīdzināšana. Kā saka šādos gadījumos — mūzika neskanēja ilgi. ❓ Kā jūs domājat — vai tā bija nejauša pārteikšanās, vai arī tā patiešām atspoguļo Šlesera attieksmi pret krievijas agresiju? #Šlesers #vēlēšanas #Ukraina #vatņiki #krievija #Ukraina #vēlēšanas #krievija
Atšķirībā no @MartaKotello , Klusā centra iedzīvotājiem tā nav svētku teritorija, bet dzīves vieta. Atšķirībā no Kotello, mēs savu namu fasādes esam par milzu summām savas personīgās naudas atjaunojuši nevis aizlikuši tām priekšā par pilsētas naudu pirktus podus, lai neredz nesmukumu. Mūsu iela tāpēc ir skaista, un Kotello tūdaļ klāt izmantot mūsu darbu un ieguldījumus savā labā. Un vēl vairāk - viņa ir gatava sabojāt 6 mūsu nedēļas nogales. Arogance un patvaļa pāri visam. #Riga #KlusaisCentrs #Sabiedrība
Panorāma. Odita Krenberga Saulkrastos aptaujā uz saules aptumsuma vērošanu sabraukušos. - Neko neredz,mākoņains. - Auksti. - Liels vējš. - Mākonis priekšā. - Mazu strīpiņu tik redzējām. Anda Boša studijā: “Paldies, Olita. Lieliskas cilvēku emocijas.” 😎 #SaulesAptums #Emocijas #Daba
According to the data from the Main Intelligence Directorate, Russia significantly exceeded its missile production plans in July, delivering a record number of missiles to Ukraine, while it has halted the production of hypersonic missiles H-32, preferring more precise models. (translated)
Visiem tik ļoti interesē, ko tik mēs darījām un nedarījām Liepājā piektdien. Šeit ir mans komentārs par darbu un tikšanos ar vēlētājiem. Zemāk varat noskatīties video un paši izdarīt secinājumus... visa vizīte uz delnas KURZEME. Mans šī brīža darbalaiks faktiski ir katru dienu, tajā pat laikā manu pienākumu sarakstā ir arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Jā, priekšvēlēšanu laikā šis ir īpaši aktuāli. Tāpēc, ja dodoties reģionālajās vizītēs, kur tiekos ar uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO utt, ir saprotams, ka iespēju robežās apmeklēju arī politiskus pasākumus un tiekos ar iedzīvotājiem. Kurzemē man bija ļoti blīva programma. Jāatzīst, ja nebūtu šādu braucienu, tad reģionu iedzīvotājiem nebūtu iespējas aci pret aci uzdot man savus jautājumus, kritizēt vai rosināt risinājumus sev svarīgām problēmām. Man svarīgi dzirdēt no cilvēkiem, kas viņiem rūp. Citādi viegli palikt Vecrīgas vai soctīklu burbuļos. Tādu, kas atrāvušies no realitātes, netrūkst. Braucu piektdien, tāpēc, ka tad arī varu būt uzņēmumos, pašvaldībās un arī tāpēc, ka cilvēkiem tā ir ērtāk atnākt un satikt. Politiskām aktivitātēm un bildēšanās momentam tika paredzētas 30 minūtes no mana laika ceļā uz Liepāju no rīta. Es rūpīgi plānoju savu laiku, mans personīgais kalendārs ir pilns arī brīvdienās. Taču šāds brauciens kur varu atklāti un godīgi runāt ar cilvēkiem nav mazāk svarīgs kā kāda sapulce valdības mājā. Bez tādām tikšanām lēmumi var būt greizi. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS premjera kandidāts, man svarīgi cilvēkiem stāstīt arī par to, ko plānoju darīt arī pēc vēlēšanām. Esmu ne tikai premjers, bet arī AS politiķis un, lai gan šīs lomas ikdienā ir cieši saistītas, savā darbībā un resursu izmantošanā es tās stingri nodalu. Pārstāvu konkrētu politisku spēku, ar savām vērtībām un idejām. Nebaidos tās aizstāvēt un atbalstīt savus komandas biedrus. Valsts nauda netiek tam tērēta. Ievērojot noteikumus, apsardze un transports man diemžēl vienmēr ir līdz drošības nolūkos, kas nav uzskatāms par aizliegto administratīvo resursu izmantošanu,bet nekādu citu izmaksu un resursu izmantošanas nav. Arī ministri brauc ar saviem privātiem auto un paši sedz visas izmaksas. #Liepāja #politika #vēlēšanas
Ohohooo... un šogad visvairāk naudas saņēmušās "Krievu balss Latvijai" valdē ir ... 🥁🥁🥁 Martins @levuskans . Tas pats progresīvo biedrības "Protests" pārstāvis, kurš nupat visskaļāk protestēja pret finansējuma pārskatīšanu NVO. Reku, Tev, @kulervo, un visiem citiem konkrēts piemērs. Hm, tiešām, kāpēc krievi Latvijā negrib valodu iemācīties? Atbilde te vienkārša: priekš kam? #Latvija #Kultūra #Valoda
Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs
Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība
Riga. The statements of President Edgars Rinkēvičs about the need to openly talk about the repressions experienced in 1941 and 1949 emphasize their significance in Latvian history and in the understanding of the new generation, as well as the support of the Chairman of the Saeima, Daiga Mieriņa, for restoring historical justice for the repressed. (translated)
