Search

Briškena "nāves obligācijas" ir pēdējā nagla airBaltic miesā. Bija problēmas ar motoriem, bija sabrukušais austrumu tirgus krievijas iebrukuma rezultātā, bija citas problēmas. Bet airBaltic vnk nav spējīgs maksāt 1.1 miljonu eiro (šobrīd jau 1.3 miljonus) nedēļā par obligācijām. Tas nav dzīvotspējīgi. Jau 2024. gadā vajadzēja apstāties (un mainīt airBaltic stratēģiju), bet Briškeni un Gausi tikai stāstīja pasakas, turpināja prasīt dotācijas un dedzināt valsts naudu. Ceru, ka Briškeni un Gausi tiks tiesāti. #airBaltic #finanses #krīze

Ukraine has agreed to halt attacks on tankers and CPC infrastructure in the Black Sea at the request of the U.S. to prevent destabilization of the oil market and to maintain an important energy supply route from Kazakhstan to Europe, while hoping to receive U.S. approval for the purchase of Patriot missiles. (translated)

The Hungarian government requests an investigation into Prime Minister Orbán's expenses for social media communication, as there are suspicions of mismanagement of state funds, after it was found that the company Triton Communications was charged significantly higher bills than international market prices, even though the contract was increased four times while maintaining unchanged service requirements. (translated)

Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē @liepaja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. @Apvienotais_ #Liepāja #uzņēmējdarbība #darbs

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Apple atkal kļūst par pasaulē vērtīgāko uzņēmumu, jo tā tirgus vērtība pieaugusi līdz 4,94 triljoniem ASV dolāru, apsteidzot Nvidia, un investori novērtē uzņēmuma skopos kapitālieguldījumus, kamēr uzsver Apple spēju paplašināt mākslīgā intelekta platformu ar zemākiem izdevumiem. #Apple #MākslīgaisIntelekts #Investīcijas

ASV tehnoloģiju gigants Apple ir atguvis pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu, apsteidzot Nvidia, ar tirgus vērtību sasniedzot aptuveni 4,94 triljonus ASV dolāru, ko veicinājuši piesardzīgi kapitālieguldījumi salīdzinājumā ar konkurentiem, kas iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta infrastruktūrā. #Apple #tehnoloģijas #ekonomika

Jemenas hutiešu nemiernieki uzņēmās atbildību par triecieniem diviem Saūda Arābijas naftas tankkuģiem Sarkanajā jūrā, potenciāli paplašinot ASV-Irānas konfliktu un apdraudot jūras blokādi, kas var ietekmēt Saūda Arābijas ekonomiku un globālos energoresursu tirgus. #Hutieši #SaūdaArābija #Jemena

Es atzinīgi vērtēju vienošanos par 21. sankciju paketi pret Krieviju. Mēs iekļāvām vēl 32 Krievijas bankas mūsu aizliegto darījumu sarakstam. Tāpat arī kriptovalūtu uzņēmumus un naftas tirdzniecības platformas. Mēs uz gadu iesaldējam naftas cenas griestus, lai Krievijas kara mašīna negūtu labumu no tirgus satricinājumiem. Pirmo reizi mēs vēršamies pret kuģiem, kas palīdz Krievijas "ēnu flotei". Un mēs esam spēruši svarīgu soli ceļā uz oficiālu aizliegumu Krievijas kaujas lidmašīnām ielidot ES.

Es par to brīdināju jau pirms vairāk nekā gada, un šodien spriedzi izjūt gan automobiļu ražotāji, gan detaļu piegādātāji. Uz spēles ir miljoniem darba vietu nākotne. Būsim reāli – aiz šīm darba vietām slēpjas labklājība un sociālā saliedētība daudzos mūsu reģionos, jo īpaši lauku apgabalos. Nozare saskaras ar Ķīnas īstenotu agresīvu stratēģiju, lai Eiropas tirgu pārpludinātu ar savu pārprodukciju. Rezultāts ir acīmredzams: Eiropas autoražotāji zaudē tirgus daļu, bet Ķīnas automobiļu imports strauji pieaug. Pašlaik tie jau aizņem vairāk nekā 15 % no Eiropas elektroauto tirgus, tikmēr Eiropas autoražotāji strādā ar nepilnu jaudu.

50 miljoni eiropiešu atrodas ārpus darba tirgus. No tiem 33 miljoni ir sievietes. Tie ir nevis bezdarbnieki, bet gan cilvēki, kuri aktīvi nemeklē darbu. Dažādu iemeslu un apstākļu dēļ viņi uzskata, ka viņi nevar strādāt, vai arī pastāv daudz šķēršļu, kas traucē viņiem strādāt. Kad es saku, ka 33 no 50 miljoniem cilvēku, kas atrodas ārpus darba tirgus, ir sievietes, es, protams, runāju arī par vecākiem.

Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību risināt dzīves dārdzības pieaugumu un uzlabot mājokļu pieejamību, vienlaikus akcentējot bezdarbnieku atgriešanu darbā, jo 50 miljoni eiropiešu, no kuriem 33 miljoni ir sievietes, joprojām ir ārpus darba tirgus. #DzīvesDārdzība #MākslīgaisIntelekts #Nodarbinātība

Par zaudējumiem - es vēlējos šodien pārdot automašīnu par 100 000. Man pircējs saka, ka viņas tirgus cena ir 2 tūkstoši. Es saku, ka es vienalga gribu 100 000 un man neinteresē nekāda tur tirgus cena. Viņš nenopirka. Attiecīgi es esmu šodien cietis 100 000 lielus zaudējumus. Jums tas izklausās pēc joka vai galīga stulbuma, taču tad jūs neesat iepazinušies ar Latvijas ģenerālprokurora viedokli tā sauktajā "kokrūpnieku lietā". Viņš šādi iegūst "zaudējumus". #zaudējumi #automobilis #tirgusvērtība

Rakstā analizēti strauji svārstīgās naftas cenas iemesli, tostarp ģeopolitiskie konflikti starp ASV un Irānu, kas radījuši bažas par enerģijas piegādēm, un norādīts, ka Latvijas degvielas cenas ir ietekmētas no globālajām tirgus izmaiņām, kas izraisa cenu pieaugumu un kritumu. #nafta #degviela #HorumzaŠaurums

NVO UN VALSTS NAUDA Vai zinājāt, ka esat apmaksājuši iekļaujošas valodas ceļveža saziņai ar nebinārām personām izveidošanu? Vai zinājāt, ka jūs turpināt apmaksāt trešo valstu pilsoņu integrācijas kursus Latvijā? Un raidierakstus par LGBTQ+ jautājumiem? Jā, šos projektus apmaksājis ikviens nodokļu maksātājs, kura nauda nonākusi no valsts budžeta uzturētās NVO. Ir tāda iestāde – SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS – kas katru gadu pārdala pārdesmit miljonus eiro dažādām NVO, kas kā interešu grupu veidotas institūcijas pārstāvot sabiedrības intereses. Es daļēji saprotu NVO pārstāvju darbības mērķi, šīm institūcijām pildot ielāpa lomu starp sabiedrības vajadzībām un valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tomēr to darbība neiekļaujas demokrātiskas, brīvā tirgus vadītas, kapitālistiskas sabiedrības uzvedības normās. Pirmkārt, jebkura organizācija, kuru uztur nodokļu maksātāju nauda, nav un nevar būt nevalstiska. Nav iespējams apelēt pie sabiedrības interesēm, pamatojoties uz paša piederību tai, lai par manu un jūsu naudu īstenotu šauras grupas vēlmes. Tas kļūst par valsts apmaksātu privātu hobiju bez pilsoņu mandāta. Otrkārt, NVO īstenotie projekti vairumā gadījumu ir politikas veidošana par valsts naudu, kropļojot konkrētu viedokļu pārstāvniecības proporciju sabiedrībā. SIF atbalsta dažādības veicināšanas, iekļaušanas, seksuālas daudzveidības utml. orientētus projektus, kuriem ar sabiedrības vairākuma viedokli nav nekādas saistības. Gluži pretēji. Ja konkrētas sabiedrības grupas vēlas redzēt savu interešu realizāciju, tad tas jāpanāk caur partijām, lai ideju nogādātu līdz politiski vēlētai institūcijai. Treškārt, kapitālistiskā sabiedrībā nevalstisko organizāciju pārstāvēto ideju nepieciešamības tests ir ziedojumi un iekšējās biedru maksas. Proti, sabiedrība māk pašorganizēties un “balsojums ar maciņu” ir visdrošākais pierādījums konkrētas funkcijas, pakalpojuma, darbības nepieciešamībai. Pretējā gadījumā ikviens indivīds var apelēt pie savu vēlmju neatspoguļošanas politiskajās programmās, pasludināties par NVO un prasīt naudu par avīžu lasīšanu, jo arī tas ir sabiedrības intereses pārstāvošs aktīvisms. Es un pieļauju, ka arī jūs neesat ļāvuši iztērēt savu naudu idejām, kuras varbūt nemaz neatbalstāt. Manuprāt, šādas barotnes jālikvidē! #NVO #Sabiedrība #ValstsBudžets