BETA nonprofit public democratic european moderated

Search

#šodien

Nav iespējams nesasaistīt pagājušās nedēļas ASV un citu NATO dalībvalstu aviācijas, tajā skaitā vismodernākās izlūkošanas tehnikas aktivitāti ap Kaļiņingradu un šodienas CIP direktora vizīti Maskavā. (Pie tam caur Rīgu(!), kas nozīmē, ka viņam bija tikšanās šeit visticamāk ar Baltijas valstu dienestu vadītājiem). Kaut kas notiek ļoti neparasts. Mēs, diemžēl, nezinam šobrīd kas, bet cerams drīz sapratīsim vairāk. #NATO #aviācija #izlūkošana

Šitais bezdievis pārvilkās mājās pēc četrām (!!) dienām! Četrām, Karl! Pazuda pirms vētras. Šodien, it kā nekas nebūtu noticis, atnāca un, tīrot ķepas, parubijās siltos pēļos😬🤣🫢🙈 Es, pa to laiku, neēdusi, negulējusi, dzeru drapes! Man trūkst emoji izteikties pieklājīgi! 🙄 https://t.co/1k8uWV7Mpt #kaķis #mājdzīvnieki #smieklīgi

"Šodien mēs esam tās spēcīgākais atbalstītājs - nevis kara paildzināšanai, bet gan lai piespiestu veikt miera sarunas,"

Hibrīduzbrukumu veicēji Vācijā nepaliks nesodīti, brīdina Mercs
www.delfi.lv

Šodien Kulberga valdība, pēc Braže ierosinājuma, par Latvijas eksperti konvencijas cīņai pret rasismu un neiecietību komitejai nozīmēja Anhelitu Kamensku. Latvijas Cilvēktiesību centra direktori, kas visticamāk, ir pati lielākā krievu tiesību aizstāve uzreiz pēc Ždanokas Latvijā. Nozīmīgs panākums un liela Kulberga dāvana visu veidu rosļikoviešiem. #Cilvēktiesības #RasismuIzskaust #Latvija

Šodien principā tāda kā svētku diena, pirms 4 gadiem, 25. augustā beidzot nogāza to okupantu dandāli un kauna stabu! Un paskat cik mums tagad tur ir smuks parks ierīkots nevis kaut kāda vatņiku piemiņas vieta 🤗 https://t.co/ioLHogOqSK #svētki #brīvība #mantojums

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

Šodienas LTV Panorāmā ir labs piemērs studentiem, kā izskatās politiski angažēts ziņu sižets pirms vēlēšanām. Rāda Imigrācijas likuma pieņemšanu Saeimā. Centrālais jautājums - debates par "zelta vīzām" apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Galvenie varoņi, kas iebilst "zelta vīzām" ir PRO un JV. NA vispār netiek pieminēti. Kaut NA runāja gan debatēs, gan 10 gadus no vietas aicināja Vienotību šo Šlesera programmu slēgt, un Vienotība tam 10 gadus spītīgi iebilda. Bet LTV par to, protams, nepastāstīs, jo ir JV/PRO rupors. #politika #ziņas #vēlēšanas

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par @CSDD_LV kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. https://t.co/Y2dCsXsES5 jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ https://t.co/Y2dCsXsES5 ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu https://t.co/2abj1S4l9U. 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS @valstsmezi KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra @ArmandsKrauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti https://t.co/Y2dCsXsES5 sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm. #Kiberdrošība #CSDD #DatuNoplūde

Šodien beidzot punkts šim stāstam. Šodien tiesa mani attaisnoja lietā par apsūdzību saistībā ar jauniešu piekaušanu. Esmu nevainīgs šajā lietā, un beidzot tas ir arī oficiāli apstiprināts ar tiesas spriedumu. Paldies visiem, kuri šajā laikā ticēja man un bija blakus. Tagad varu šo nodaļu aizvērt un iet tālāk. ✊ #Tiesa #Nevainīgs #Jaunieši

🇱🇻 Mūsu EIROPAS ČEMPIONI ir sagaidīti mājās! 🏆🔥 Milzīgs paldies visiem, kas šodien ieradās un sumināja mūsu ZELTA 🥇 komandu par paveikto!👏🤩 #TrīsZvaigznes | #Champions | #U16EuroBasket https://t.co/0J8dqTFUqs #Champions #U16EuroBasket #Latvia

1935. gadā Latvijas basketbola izlase kļuva par Eiropas čempioni. Šodien, pēc 91 gada, Latvija atkal ir Eiropas čempione! 🥇🇱🇻 Šoreiz mūsu U16 izlase. Un šodien gribas pateikt PALDIES. Paldies vecākiem. ❤️ Aiz katra šī Eiropas čempiona ir mamma un tētis, kuri kādreiz aizveda savu bērnu uz pirmo basketbola treniņu. Jūs vedāt uz treniņiem, gaidījāt pēc spēlēm, pārdzīvojāt par zaudējumiem un priecājāties par uzvarām. Jūs bijāt blakus brīžos, kad bija grūti, un ticējāt arī tad, kad pašiem bērniem varbūt ticības pietrūka. Šis zelts ir arī jūsu!!! Paldies sporta skolu treneriem. 🏀 Eiropas čempioni nepiedzimst dienā, kad viņi izcīna zelta medaļas. Viss sākas daudz agrāk - pirmajā treniņā, pirmajā metienā, pirmajā kļūdā un ar pirmo treneri, kurš pasaka: “Mēģini vēlreiz!” Jūs ielikāt pamatus šiem puišiem. Mācījāt viņiem ne tikai spēlēt basketbolu, bet arī strādāt, cīnīties, zaudēt un atkal piecelties. Daļa no šī zelta pieder arī jums. Paldies šīs izlases treneru korpusam. ❤️ Par simtiem stundu zālē. Par treniņiem, video analīzēm, taktiku, prasībām, sarunām un, pats galvenais, par ticību šiem puišiem. Jūs izveidojāt ne tikai komandu, bet komandu, kas ticēja viena otrai. Un, protams, paldies jums, mūsu spēlētājiem. 🥇 Jūs šodien uzrakstījāt savu vārdu Latvijas basketbola vēsturē. Katram no jums bija sava loma, savs raksturs, savs talants un savi grūtie brīži. Bet jūs izvēlējāties būt komanda. Cīnīties par katru bumbu. Aizstāvēt savu komandas biedru. Piecelties pēc kļūdas. Spēlēt līdz pēdējai sekundei. Jūs esat Eiropas čempioni! Atcerieties šo sajūtu visu mūžu. 🇱🇻🏆 Un visbeidzot - paldies visiem, kuri ticēja. Līdzjutējiem, basketbola cilvēkiem, klubiem, sporta skolām, treneriem, ģimenēm, draugiem un ikvienam, kurš bija blakus, palīdzēja, atbalstīja un turēja īkšķus par šiem puišiem. Jo šis nav tikai spēlētāju un treneru zelts. Šis ir Latvijas basketbola zelts. Pēc 91 gada Eiropas zelts atkal ir Latvijā. 🇱🇻🥇🏆 #Basketbols #EiropasČempions #Latvija

I

Madjara vēstījums Baltijas valstīm: attīriet robežu ar Krieviju un izveidojiet nāves zonu 2026. gada 13. augusts Avots: https://t.co/DoTlanYlJy Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi, pazīstams arī kā "Madjars", iesaka Baltijas valstīm daudz nopietnāk sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam. * Ieteikums: izveidot trīs līdz piecu kilometrus platu tīro zonu uz robežas, lai no drona nebūtu kur paslēpties. * Jāizveido pazemes optiskā kabeļa infrastruktūra, lai ar droniem pilnībā uzraudzītu visu robežu. * Madjars: to visu var izdarīt ātri, pat šogad, ja vien Baltijas valstīm būs griba. Igaunija un pārējās Baltijas valstis joprojām nepareizi novērtē Krievijas militāros draudus un tiem negatavojas pietiekami adekvāti, intervijā izdevumam Postimees sacīja Ukrainas dronu spēku komandieris, majors Roberts Brovdi (50). Madjars Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piedāvāja savu rīcības plānu, kā, izmantojot dronus, ātri izveidot spēcīgu aizsardzību pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Viņa ieteikumu pamatā ir "nāves zonas" izveide uz Krievijas robežas ar dronu palīdzību, lai, pārnestā nozīmē, tur nepamanīta neizspruktu pat pele. "Puiši, nevilcinieties. Šeit ir pirmie pieci soļi, kas jums jāpabeidz 2026. gadā," augusta sākumā intervijā Postimees sacīja Brovdi, kurš plašāk pazīstams ar savu segvārdu Madjars. "Tās nav sarežģītas lietas. Jums vienkārši jāpieņem lēmums un tas jāizpilda." Madjars šo piecu soļu ieteikumu Baltijas valstu aizsardzībai, kas tika prezentēts Postimees, neizdomāja uz vietas. Jau vienojoties par interviju, man tika skaidri likts saprast, ka Madjars ļoti vēlas runāt par Baltijas valstu aizsardzību. Intervijas laikā bija skaidrs, ka Madjars ir rūpīgi pārdomājis, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu spējai un gatavībai iespējamā Krievijas uzbrukuma vai militāras provokācijas gadījumā. Pēc Madjara teiktā, viņa ieteiktais plāns Baltijas valstīm balstās uz mērķi vispār neielaist ienaidnieku savā teritorijā. "Ja jūs jau iepriekš zināt, ka pret jums tiek plānots uzbrukums, jūs varat nekavējoties dot atbildes triecienu un neielaist ienaidnieku savā teritorijā," viņš uzsvēra. Pieci priekšlikumi 1. priekšlikums – izveidot nosacītu "nāves zonu" gar robežu ar Krieviju (Lietuvas gadījumā – uz robežas ar Baltkrieviju). Tā ir zona, kur droni var lidot un uzbrukt bez šķēršļiem. Jo platāka, jo labāk. Ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelielo teritoriju, šai "nāves zonai" vajadzētu būt vismaz divus līdz piecus kilometrus platai. "Nozāģējiet tur pilnīgi visu," sacīja Madjars. "Tai jābūt pilnībā atklātai teritorijai, kur droniem jāiznīcina absolūti viss, kas kustas. Lai nevarētu paslēpties aiz kokiem vai ēkām. Visam jābūt labi redzamam. Tā ir jūsu tā saucamā buferzona." 2. priekšlikums – lai "nāves zona" darbotos, jāizveido īpaša infrastruktūra moderno tehnoloģiju izmantošanai. Visām šīm tehnoloģijām ir nepieciešami sakari. Kā norāda Madjars, Ukrainas kara pieredze liecina, ka visuzticamākie sakari ir pa optisko kabeli. "Ne pa gaisu, bet tam jābūt ieguldītam zemē. 30–50 centimetrus zem zemes," sacīja Madjars. "Un šie sakari ir jānodrošina visā jūsu robežas garumā, veidojot vienotu tīklojumu." Visā robežas garumā izvietotajam optisko kabeļu tīklam jābūt savstarpēji savienotam tā, lai dažādos punktos varētu pieslēgt visdažādākos sensorus un kameras, dronu pozīcijas, sakaru punktus un tā tālāk. Visam šim pazemes optisko kabeļu tīklam jābūt savienotam starp visām Baltijas valstīm. "Šī ar optiskajiem kabeļiem izveidotā infrastruktūra ļaus nākotnē izbūvēt nepieciešamo dronu palaišanas laukumu skaitu, no kuriem droni varēs pacelties, bet piloti tos vadīs attālināti," sacīja Madjars. "Lai piloti būtu drošībā, viņiem jāstrādā no Rīgas, Viļņas, Londonas vai jebkuras citas vietas. Svarīgi, lai tas notiktu attālināti." 3. priekšlikums – jāizveido efektīva taktiskā jeb tuvas darbības pretgaisa aizsardzība, kas redz 15–30 kilometru attālumā. Šādai pretgaisa aizsardzībai jābūt blīvi izvietotai gar izveidoto "nāves zonu". Šādas pretgaisa aizsardzības mērķis ir atklāt visus gaisā lidojošos ienaidnieka izlūkošanas un trieciendronus. Atklāt tos jebkurā augstumā un pēc tam iznīcināt vai nu ar pārtvērējdroniem, elektroniskās cīņas (EC) līdzekļiem, vai citām metodēm. "Ja ienaidnieks vēlēsies jums iebrukt, viņš nenāks ar tankiem. Viņš nesāks ar artilērijas apšaudēm," sacīja Madjars. "Sākotnēji viņi ieradīsies ar izlūkošanas droniem. Viņi visu apskatīs, un tad atlidos trieciendroni un raķetes. Jums tas jāzina un tam jābūt gataviem." Dārgi radari un dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas jāatstāj dziļāk aizmugurē, lai uzraudzītu globālo situāciju. Ja frontes tuvumā parādīsies dārgas radaru sistēmas, ienaidnieks tās iznīcinās pirmās. "Šo sistēmu iznīcināšana padarīs jūs aklus, kurlus un bezpalīdzīgus," uzsvēra Madjars. 4. priekšlikums – katrā Baltijas valstī jāizveido vismaz viena specializēta dronu brigāde. Ukrainā viena dronu brigāde nozīmē 300 dronu apkalpes. "Tās visas ir dronu apkalpes ar dažādiem mērķiem," sacīja Madjars. Lai aprakstītu, kāpēc tieši kompleksa dronu izmantošana ar dažādiem mērķiem un pret dažādiem mērķiem palīdz efektīvi cīnīties pret Krievijas spēkiem, Madjars izmanto jēdzienu "boršča recepte". "Šī 'boršča recepte' ietver sarakstu ar dažāda veida apkalpēm, kas darbojas dažādos dziļumos, strādā ar dažādiem līdzekļiem un atrodas dažādā attālumā cita no citas," skaidroja Madjars. Borščs, slavenākais ukraiņu virtuves ēdiens, nebūs ideāls, ja trūks kādas no nepieciešamajām sastāvdaļām. Pēc Madjara domām, tas pats attiecas arī uz dronu spēkiem – šī lieta nedarbojas, ja trūkst kāda komponenta. Kara apstākļos brigāde ar 300 apkalpēm, kas veidota pēc "boršča receptes" principa, var nosegt simts kilometru garu posmu, uzskata Madjars. Miera laikā, kad šai brigādei galvenokārt jānovēro ienaidnieks un jābūt gatavībā, tā var nosegt arī 500–600 kilometrus, norādīja Madjars. Tomēr vislabāk būtu, ja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki izveidotu atsevišķus dronu spēkus, kā tas jau sen ir Ukrainā un tagad arī Krievijā. "Kāda vēl pieredze jums ir nepieciešama, ja mēs pastāvīgi pierādām, ka tas darbojas?" jautāja Madjars. "Pašlaik mēs ar droniem trāpām 80 procentiem visu mērķu." "Vai man atbraukt un nodejot jums nacionālo deju par šo tēmu, lai jūs to saprastu? Tā ir pieredze," piebilda Madjars, kurš pazīstams ar savu izteiksmīgo valodu. 5. priekšlikums – spēja dot triecienu uzbrūkošā ienaidnieka loģistikas un militārajiem objektiem. Tam nepieciešami vidēja un tāla darbības rādiusa droni, kā arī to apkalpes. Saskaņā ar Madjara teikto, dronu brigādē jāsagatavo 30–50 apkalpes vidēja un tāla darbības rādiusa droniem, kas spēj uzbrukt ienaidniekam operatīvajā un stratēģiskajā dziļumā. "Lai mainītu pretinieka plānus, lai dotu triecienus, kas piespiestu viņus mainīt savus plānus un termiņus," sacīja Madjars. Vidēja un tāla darbības rādiusa dronu pilotu sagatavošana Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāsāk nekavējoties, uzskata Madjars. Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar prieku palīdzēs šajā jautājumā. Paveicams vēl šogad "Nāves zonas" izveide uz robežas ar Krieviju un optisko kabeļu tīkla izvietošana ir lietas, ko var izdarīt ātri, vēl šī gada laikā, norāda Madjars. Ja vien ir griba, uzsvēra Ukrainas dronu spēku vadītājs. Viņš apgalvoja, ka nevienam no šiem pasākumiem nav nepieciešami miljardos mērāmi budžeti. "Tas maksā dažus miljonus, bet jūs to varat izdarīt paši, un to var izdarīt ātri," sacīja Madjars. "Ar nosacījumu, ka pati valsts nestrādā tam pretī un nerodas problēmas ar privātajām zemēm – par to, kurš atļauj kaut ko darīt un kurš ne." "Šeit jums pašiem ir jāizvēlas: vai nu jūs sākat kaulēties ar saviem uzņēmējiem, vai arī ieņemat nacionālu pozīciju, ka tas viss ir jāizdara," turpināja Madjars. "Vienkārši izdariet to. Iedodiet viņiem kaut ko citu pretī, lai viņi tik ļoti neturas pie šīs zemes. Jo viņi paši būs pirmie, kas dabūs ciest, kad maskavieši iebruks pie jums." 2024. gadā trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr tā būs pilnīgi atšķirīga no tās aizsardzības līnijas, ko iesaka būvēt Ukrainas dronu spēku komandieris. Jau uzsāktā Baltijas aizsardzība līnija ir aizsardzības būvju un šķēršļu sistēma, kas sastāv no nocietinātiem atbalsta punktiem, prettanku grāvjiem, prettanku šķēršļiem, mīnu laukiem un tamlīdzīgi. Tās būvniecībā tiek izmantoti dabiskie šķēršļi: meži, purvi, upes utt. Igaunijā plānots izbūvēt līdz 600 nodaļas līmeņa bunkuriem. Prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai Meremē apgabalā, Setomā pagastā šopavasar. Foto: Marguss Ansu (Margus Ansu) Ja Krievija uzbruktu, šai aizsardzības līnijai, saskaņā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas vīziju, būtu jāpalēnina un jānovirza Krievijas vienību kustība un jāpiespiež tās virzīties uz vietām, kur tās ir vieglāk iznīcināt ar uguni. Pēc aizsardzības līnijas veidotāju ieceres tas dotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkiem, kā arī NATO sabiedrotajiem laiku un labvēlīgākus apstākļus ienaidnieka iznīcināšanai. Stratēģiski mērķis ir atturēšana – parādīt, ka ātrs izrāviens Baltijas valstīs neizdosies un ka teritorija tiks aizstāvēta no paša pirmā metra. Pēc Madjara domām, šādas aizsardzības līnijas izbūve balstās uz iepriekšējā kara pieredzi. "Tas nav daudzsološi," viņš teica. "Jūs nevarat apturēt ienaidnieka uzbrukumu ar kinētiku." Ar jēdzienu "kinētika" Madjars saprot fortifikācijas un tradicionālo ieroču uguns spēku. "Ja šodien dominējošais instruments ir drons, tad infrastruktūra un nepieciešamie apstākļi jārada tieši dronu izmantošanai," viņš piebilda. Pašlaik nav pat viena procenta varbūtības, ka Krievija organizētu uzbrukumu Baltijas valstīm ar tankiem un mehanizētām kolonnām, pārliecināts ir Madjars. Madjars uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāizveido tas, kas šobrīd ir aktuāls un efektīvs Ukrainā, un jāiegūst pieredze tā izmantošanā. Tas ietver arī loģistikas organizēšanu ar gaisa un sauszemes droniem. "Jums ir jātrenējas ievainoto evakuācija ar robotiem, nevis cilvēkiem," sacīja Madjars. "Jātrenē visas elektroniskās cīņas (EC) prasmes. Un kas tam atkal ir vajadzīgs? Izbūvēt optisko kabeļu infrastruktūru." Kritika NATO Pēc Madjara vērtējuma, Krievijas uzbrukuma varbūtību palielina tas, ka NATO līdz šim nav demonstrējusi vienotību un adekvātu rīcību, saskaroties ar Kremļa provokācijām. "Krievijas drons ielido jūsu gaisa telpā, tad raķete, tad pārlido lidmašīna, veic izlūkošanu, tad tuvojas karakuģis, kas arī veic izlūkošanu, bet jūs tikai izsakāt bažas, ka jums tas nepatīk," teica Madjars. "Notrieciet to, kad tas tuvojas! Izdariet šāvienu, lai tas nogrimst, tas vairs neatgriezīsies," ieteica Madjars. "Bet jūs to nedarāt. Es runāju par NATO valstīm. Jūs tikai sākat savā starpā diskutēt, atbildēt vai neatbildēt, aizdzīt vai nē." Madjars minēja Polijas piemēru, kurā atkārtoti ielidojuši Krievijas karā pret Ukrainu izmantotie gaisa lidaparāti. Kā gan citādi pārliecināt Poliju, ka tā vairs nav nejaušība, jautāja Madjars. "Ja tūkstoš vienību lidos viņu virzienā vienlaikus, viņiem atkārsies žokļi. Tad viņi nezinās, ko darīt," sacīja Madjars. "Kā rāda Ukrainas pieredze, tūkstotis [Shahed tipa dronu] vienlaikus nav nekāda problēma." Tuvākajā nākotnē palaist tūkstoti Shahed tipa dronu vienlaikus Krievijas bruņotajiem spēkiem nebūs nekāda problēma, pārliecināts ir Madjars. #BaltijasValstis #Droni #Aizsardzība

"Toreiz cilvēki bija daudz veselīgāki, un, protams, nebija tik augsta autisma līmeņa, kādu mēs redzam šodien."

Tramps izdod rīkojumu samazināt bērnu vakcināciju
nra.lv

Šodien izgājām aplīti, nesatikām nevienu migrantu grupu lielāku par 3 cilvēkiem. 2 piegādes kurjerus palūdzu nebraukt pa trotuāru ar elektrisko riteni un pāris bildes uztaisīju ar garāmgājējiem. Mēs šis pastaigas turpināsim. #pastaiga #daba #ikdiena

Atis Švinka @atis_svinka šodien izdzēsis visas savas atbildes X ziņām par 3 mēnešiem, tieši tad kad valdība lēma par 30M aizdevumu AirBaltic. https://t.co/g0tHGwBz2V #AirBaltic #Latvija #aizdevumi

Dāmas, kungi, transpersonas, esmu atpakaļ 😉 Kādu nedēļu nocīnījos ar suicidālām domām, bet tās nu ir pāri. Antidepresanti tiešām ir štelle, kas to būtu domājis. Vispirms liels paldies tiem, kas pa šo laiku jau aizgājuši pie ārsta uztaisīt čekapu vai atsaukušies skrīninga uzaicinājumam. Vairāki cilvēki pat personīgi atskaitījās, ka tas nu paveikts. Malači, paldies. Ar manu šī brīža skatu uz dzīvi grūti pat mušu nosist - tik liela pietāte pret dzīvību! Un tavai dzīvībai ir vērtība. Ja šo lasa mamma ar bērniem, nevaru iedomāties lielāku motivāciju nekavēt ārstus, jo bērnu acīs tavai dzīvībai ir vislielākā vērtība. Labi, pie lirikas man vēl būs laika atgriezties, pastāstīšu par tehniskām lietām, sajūtiņām un perspektīvām. Dažbrīd liekas, ka tajos RAKUS gaņģos noticis kāds gļuks - nu kāda vēl 3. stadija?!? Asinsanalīzes onkoloģiju neuzrāda vispār, asinsaina kā veselam cilvēkam. Taču to vēzi var just sevī kā krustu. Pavisam burtiski - tas konstanti īd krustos, bet jūtami iesāp tikai tad, kad stresoju. Tas stāsta, ka vēzis ir lielā mērā psihosomatika, jo manējais dzemdes kaklā pats no sevis nesāp - man jāuztraucas, jāskumst vai jāraud, lai fiziski sāktos sāpes. Un pēdējās divas nedēļas sāpes jūtami zaudējušas intensitāti. To paveica medžiks - smēķēšanas atmešana 🙃 Kā pirms 4 gadiem ar lēmuma metodi atmetu alko, tā tagad ar tādu pašu paņēmienu atteicos no aikosa. Baigi palīdzēja divus gadus veiktie apzinātības treniņi. Mīļie pīpmaņi, tā vilkme ir tikai galvā, tik tiešām! Nikotīna indei mēnesī tērēju kādus 200 eiro, nu tik stulbs un bezjēdzīgs ieradums. Paldies dievam, ka šī teju 30 gadus ilgusī pīpēšana nav atstājusi sekas plaušās - tās ir tīras. Padomājies tik, cik tas kancerogēnais draņķis nodara lielu postu, ja es jau uzreiz pēc atmešanas sāku justies būtiski labāk. Skābeklītis šūnām un tamlīdzīgi 🥹 Ja vajag padomu pīpēšanas atmešanā, esmu šeit. Tātad. Lai arī asinsaina nevainojama, ir tomēr simptomi, ar kuriem jārēķinās. Piemēram, var gulēt pat padsmit stundas, bet pamostoties tāpat nav enerģijas. Diena ļoti ātri nogurdina. Btw patoloģisks nogurums bija viena no pirmajām pazīmēm ilgi pirms uzzināju diagnozi - žirgta modos 6.00 no rīta, 7.30 sporta zāle, 9.00 darbs, bet 14.00 jau nāca miegs. Ja šitā ir vēl kādai, noteikti aizej pie ārsta! Nevajag apriori pieņemt, ka tas jau noteikti tas slavenais D vit. trūkums, - var izrādīties arī bēdīgāk. Nu un katru nedēļu parādās arvien kāda jauna figņa, kas apliecina, ka neesmu tik vesela kā izskatos. Piem., aizvakar izkāpu no dušas un saļimu uz vannasistabas grīdas embrija pozā, auksti sviedri ripoja pār muguru, tik liels bija bezspēks. Taču tik un tā jebkuras fiziskas izpausmes nav ne uz pusi tik gaužas kā emocionālās sirdssāpes visa ši tripa kontekstā. Par tām varbūt publiski runāšu tikai pēc psihoterapijas, kas ies paralēli staru terapijai. Pagaidām vēl tik ļoti smeldz, ka nespēju. Par starošanu. Šodien biju uz topometriju, esmu uzmērīta ar augstajām tehnoloģijām un sazīmēta ar flomāsteru, kuros punktos mazajā iegurnī tai radiācijai jātrāpa. Un man tikusi tik forša ārstējošā radioloģe - jauna sieviete vārdā Māra. Man vispār ir sajūta, ka RAKUSā no vienām gādīgām rokām nonāku citās, līdz šim tur neesmu sastapusies ar neiejūtību vai padomju manierēm. Pat izbrīna stāsti, cik viss esot slikti mūsdienu medicīnas sistēmā... Pamanīju arī, ka ļoti daudz ir gados jaunu dakteru. Cilvēciski un forši ārsti. Lūk, mīļā Māra racionāli izstāstīja, kas gaidāms tālāk. Nav ilūziju, tas būs elles nākamais loks, un varu tikai cerēt uz savu kopumā veselīgo ķermeni, ka mēs abi izturēsim. Pēc nedēļas sāksies starošana, bet pirmās nepatikšanas būšot jūtamas vēl pēc dažām nedēļām. No visa blakņu spektra mani visvairāk biedē vajadzība čurāt un vienlaikus nespēja pačurāt; kas piedzīvojis nieru iekaisumu, apmēram zina to derdzīgo sajūtu. Nākamajā ierakstā kaut kad drīzumā gribu mazliet pievērsties nāves tematikai. Vispār nāve mani trakoti interesējusi vienmēr (jo biedējoša), bet tagad slimības dēļ tā kļūst tāda kā cienījama viešņa, pret kuru just lielu bijību. Patlaban mums vēl nav attiecību. Onkoloģija vispār ir baigā krievu rulete - nekad nevar droši zināt, kurš izvilksies, kurš ne. #Veselība #Psiholoģija #Atveseļošanās

Neko labāku jūs šodien vairs neizlasīsiet, visticamāk! 😆 Izrādās, ka ja sarunāšana notiek publiski, tad tas vairs nav kartelis, bet kartelim noteikti jānotiek lielā slepenībā. Būvnieki un mazumtirgotāji vnk lohi, slēpjas kaut kur pa kaktiem, pirtīm, viesnīcām. Vajag sanākt gada nogalē, teiksim, LVC birojā, apskatīties, cik naudas ceļu būvei ir pieejams, izrunāt nolikumus, lai kvalificējas tie, kas vajag un mierīgi sarunāt publiski, kas ko būvē. Citādi bakstās tā kā tādi... #sarunas #būvniecība #sabiedrība

Ar šodienu tiek palaista nelegālo imigrantu apturēšanas operācija "VILKATIS", kurā ir iesaistīti robežsardzes, policijas, bruņoto spēku un dienestu personāls. Mērķtiecīgs kopdarbs starp @janisdombrava un R.Melnis @AizsardzibasMin Operāciju koordinēs KVC (Krīzes Vadības Centrs) manā uzraudzībā. Visiem kopā jādemonstrē, ka mēs varam apturēt 🇷🇺 un 🇧🇾 migrantu hibrīduzbrukumu mūsu valsts robežai. Tiks mērķtiecīgi apkarota migrantu organizatoru darbība - transports, patvērumu organizēšana, koordinēšana. Lūgsim starptautiskos sabiedrotos apturēt tīkla globālo finansēšanas modeli. Regulāri informēsim sabiedrību par progresu, katru nedēļas otrdienu pēc MK. Lūgums iedzīvotājiem būt saprotošiem saskaroties ar lielāku dienestu klātbūtni un pārbaudēm. Lūgums nesatraukties, ja redzat intensīvāku dronu un transporta klātbūtni pierobežā un citur. Ja rodas jautājumi vai aizdomīga rīcība - ziņot 112 #NelegālāImigrācija #Robežsardze #Drošība

Diena Nr. 54 premjera krēslā – imigrācijas likums, slimnīcu reforma, enerģētika un atkal vecie neatrisinātie jautājumi Šodien diena sākās agri ar drošības sēdi par nelegālās imigrācijas apkarošanas plānu - rīt jau informēsim publiski. Ir ļoti labs plāns un tas tiks likts nekavējoties lietā Bet paralēli tam – vairāki nopietni jautājumi valdības dienaskārtībā. 🛂 IMIGRĀCIJAS LIKUMS / TUA INVESTORIEM Valsts prezidents ir atgriezis Saeimai atkārtotai caurskatīšanai Imigrācijas likuma grozījumus par termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem. Te mums ir jāizdara skaidra izvēle – vai gribam valsts budžetu papildināt galvenokārt ar Bolt/Wolt strādājošu ārvalstu studentu palīdzību, vai arī spējam piesaistīt turīgus cilvēkus, kuri Latvijā investē, veido uzņēmumus, pērk īpašumus un maksā nodokļus. Esmu vairākkārt uzsvēris – 🇱🇻 valsts drošības pamats ir spēcīga ekonomika. Lai ekonomika augtu, mums pašiem ir jābūt drosmīgiem pieņemt drosmīgus un konkurētspējīgus lēmumus. 🏠 Dzīvojamā fonda deficīts ir praktiski visos Latvijas reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā trūkst kvalificētu mediķu arī tāpēc, ka cilvēkiem, kuri būtu gatavi tur strādāt, vienkārši nav kur dzīvot. Mans piedāvājums paredz: ➖️ investoram, kurš vēlas saņemt TUA Latvijā, jāsniedz daudz lielāks ekonomiskais pienesums valstij; ➖️ tiešo maksājumu valsts budžetā palielināt līdz 50 000 € piecu gadu laikā; ➖️ vienlaikus nodrošināt reālas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā; ➖️ nākamajā solī radīt iespēju šiem cilvēkiem kļūt arī par Latvijas nodokļu rezidentiem, maksājot fiksētu 60 000 € nodokli gadā – sava veida Latvijas nodokļu “abonementu”. 📊 Ja mēs spētu šādā veidā piesaistīt 1000 investorus: ➡️ 50 milj. € tieši valsts budžetā; ➡️ vairāk nekā 100 milj. € investīcijās Latvijas ekonomikā; ➡️ nodokļu rezidences gadījumā vēl līdz 300 milj. € piecu gadu laikā. Kopējais potenciālais pienesums – ap pusmiljardu eiro piecos gados. Tas jau ir pavisam cits mērogs. 👶 STRĀDĀJOŠO VECĀKU PABALSTS Koalīcijā vienojāmies par grozījumiem Maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā (ko rosināja @Jauna_Vienotiba ): ➖pagarināt pašreizējo kārtību attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu; ➖dot jaunajiem vecākiem skaidru signālu, ka atbalsts būs pieejams arī turpmāk; ➖Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt lēmuma finansiālo ietekmi. 🎓 IZGLĪTĪBAS LIKUMS Esam vienisprātis, ka mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma ir jāpilnveido. Bet mēģināt būtiskas izmaiņas ieviest līdz 1. septembrim – tas vienkārši nav reāli. Vienojāmies jau šonedēļ sasaukt atsevišķu sanāksmi, kas būs pilnībā veltīta šim jautājumam. ⚡ ENERĢĒTIKA, VIDE UN KLIMATS Tiks izveidota jauna valdības tematiskā komiteja enerģētikas, vides un klimata jautājumos, kuras virsvadību uzņemsies KEM. Šeit jautājumu un neatrisinātu problēmu ir daudz, tāpēc nepieciešama daudz ciešāka koordinācija starp ministrijām. 🌬️ K2 VENTUM VĒJA PARKA PROJEKTS PĀVILOSTĀ Atkal saskaramies ar iepriekšējo valdību pieņemtiem vai, precīzāk sakot, nepieņemtiem un atliktiem lēmumiem. Situācija juridiski ir sarežģīta, un nepareizi lēmumi valstij var maksāt daudzus miljonus eiro. ➖️ KEM ir jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem; ➖️ lūdzām ministriju jautājumu izvērtēt daudz plašāk; ➖️ pēc nedēļas sagaidu pilnu informāciju un iespējamo seku izvērtējumu. Tā ir gan ierēdņu, gan ministra atbildība – nepieļaut, ka valsts tiek ievilkta apjomīgā un dārgā tiesvedībā. 🏥 ZZS IEBILDUMI PRET SLIMNĪCU REFORMU Te atkal saskārāmies ar jau redzētu situāciju. Valdībā slimnīcu reformas jautājums ir izskatīts un lēmums pieņemts. Aicinu arī ZZS detalizēti iepazīties ar reālo situāciju slimnīcās, pacientu plūsmām, personāla pieejamību un finansējumu. Reformu nevar taisīt tikai uz papīra, bet tikpat maz to var apturēt tikai tāpēc, ka politiski nepatīk pārmaiņas. 🇱🇻 Mans princips paliek nemainīgs – valstij jāspēj pieņemt lēmumus. Nevis bezgalīgi atlikt tos nākamajai valdībai. KNAB ierosinājis pārbaudi par manu vizīti Zemgalē un Liepājā - mana atbilde: nākiet un pārbaudiet. Godīgi apvienoju darba vizīti Zemgalē un Kurzemē, lai iepazītu situāciju lauksaimniecībā un ražošanā, pie reizes arī tiekoties ar iedzīvotājiem kā AS premjera kandidāts nākamajās vēlēšanās. Man kā premjeram darbs ir 24/7 un nav citu iespēju kā nonākt pie vēlētājiem neapvienojot to ar darbu. Ja kāds grib piesieties, laipni lūgti, visu izskaidrošu, parādīšu. #Imigrācija #Reforma #Ekonomika